I
tagad zinu, ka viss ir īslaicīgs,
putna lidojums, cilvēka dzīve,
nots un zilbe, un RIMSTOŠAIS sniegs,
mīlestības laiks, kas dots vienai dzīvei.
TAGAD redzu, kā pazūd viss,
tas, kas bija, ir, varbūt būs.
uguns sprakšķ krāsnī un sitas sirds
tieši tik ilgi, līdz pati aizvērs
tās durvis, ko ATVĒRA sirds.
tagad ir būts. tagad ir citas durvis
īslaikus vaļā.
jā, tagad
to zinu,
jo viss ir īslaicīgs.
II
tagad redzu, ka viss ir mūžīgs,
putna lidojums, cilvēka dzīve,
nots un zilbe, un RIMSTOŠAIS sniegs,
mīlestības laiks, kas dots cauri dzīvei.
tagad zinu, kur PALIEK tas viss,
tas, kas bija, ir, varbūt būs.
uguns sprakšķ krāsnī un saredz sirds
visu. mūžīgi. un nekad
neaizver durvis, ko ATVĒRA sirds.
tagad ir būts. tagad arī citas durvis
uz mūžiem vaļā.
jā, tagad
to redzu.
jo viss ir mūžīgs.
No igauņu valodas atdzejojusi Maima Grīnberga.
0