Komentārs
08.07.2019

Diploms vajag?

Komentē
0

Augstākās izglītības iestādes studētgribētājus primāri uzlūko caur savu interešu prizmu – studentu skaits ir svarīgs konkrētās augstskolas statusam un labklājībai, tas noder arī konkrētu studiju programmu izvērtēšanai. Izklausās ļoti piezemēti ("kā tad ar misijas apziņu?"), tomēr laikā, kad augstākā izglītība kļūst par preci, būtu liekulīgi augstskolām šajā aspektā ko pārmest.

Kā situācija vērtējama no pašu studētgribētāju puses? Man nav adekvāta priekšstata par šo cilvēku motīviem un argumentiem, varu vien izteikt pieļāvumus. Tomēr skaidrs, ka ilgstoši uzturētā tēze – augstākā izglītība ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas vēlāk nosaka cilvēka sociālo statusu un materiālo labklājību, mūsdienās vairs īsti nefunkcionē. Viena vispāratzīta vietā tagad nākuši n-tie sociālie statusi n-tajās grupās, un rezultātā ir radušās tādas grupas, kurās augstākās izglītības iegūšana sociālo statusu nekādi nepaaugstina. Salīdzinot ar, piemēram, kādu sociālo tīklu "slavenību" vai citu "atpazīstamu" cilvēku. Savukārt to, ka augstākā izglītība automātiski nenozīmē labākus ienākumus, pierāda ne tikai konkrētu profesionālo grupu (piemēram, humanitāro disciplīnu pārstāvju) salīdzinoši saspringtā situācija, bet arī publiskajā telpā bieži atkārtotais: laiki esot tik dinamiski, tik dinamiski, ka neviens nevarot būt drošs par izvēlētās profesijas pieprasījumu tuvākajās desmitgadēs.

Šādos apstākļos tiek meklētas jaunas interpretācijas, un starp populārākajām, šķiet, ir divas: izglītības uzdevums esot veicināt noteiktas sociālās prasmes (piemēram, spēju sadarboties) un "iemācīt mācīties". Jo šajā gadsimtā ikvienam būšot jāmācās visu mūžu. Tas, ka šādas jaunās interpretācijas skan bieži un izklausās gudri, nedara tās skaidrākas.

Sociālo prasmju kontekstā narcisisma laikmets liedz izvirzīto un piesolīto mērķi sasniegt. Pieļauju, ka Latvijā atmosfēra nav tik slimīga, tomēr "attīstīto Rietumu" gadījumā man nav pamata apšaubīt ASV strādājošā starptautisko zinātņu speciālista un pasniedzēja Toma Nikolsa uzstādīto diagnozi pirms dažiem gadiem publicētajā darbā "Ekspertīzes nāve": "Lai par ko būtu runa – par zinātni vai politiku – vienmēr parādās viena un tā pati satraucošā īpatnība: egoistiska un emocionāla, neatlaidīga pārliecība, ka pret jebkuru viedokli jāizturas kā pret patiesu. Amerikāņi vairs neredz atšķirību starp frāzēm "tu kļūdies" un "tu esi muļķis". Nepiekrist ir līdzvērtīgi necieņas izrādīšanai. Citu labot nozīmē aizskart." No otras puses, samērā regulāri lasot "The Chronicle of Higher Education", rodas iespaids, ka dažādu sociālpolitisko diskursu ievazāšana ASV augstākajā izglītībā ir sasniegusi līmeni, kurā sistēmas dalībnieki kļuvuši drīzāk par kādas konkrētas grupas tiesību aizstāvības aktīvistiem, nevis studentiem un pasniedzējiem. Gan sakāpināta patmīlība un pielīšana tai, gan agresivitāte "pareizo/nepareizo" viedokļu šķirošanā diez vai attīsta sociālās prasmes. Tomēr, atkārtošos, Latvijā situācija, šķiet, nav tik slikta, un ceru, ka, piemēram, viduslaiku pētniekiem Latvijā nekad arī nebūs jātaisnojas par to, ka kaut kādiem idiotiem – neonacistiem – iepaticies lietot uz viduslaikiem attiecināmus simbolus un literārus tēlus.

Ko nozīmē "iemācīties mācīties"? Pazīstu akadēmisko aprindu pārstāvjus, kurus pamatoti kaitina jēdziena "starpdisciplinārs" lietošana vietā un nevietā. Mēs varam izvēlēties citus apzīmējumus, tomēr runa, šķiet, ir par to, ka vienā disciplīnā strādājošais interesējas par citās disciplīnās notiekošo (protams, nepretendējot uz šajās disciplīnās strādājošo līmenim līdzvērtīgu izpratni). Kā piemēru varu minēt salīdzinoši nesenas epizodes. Pieņemsim, ka jūs esat vēsturnieks, kurš specializējas seno laiku vēsturē, un, pašsaprotami, saskaraties ar jēdzienu "filistieši". Jūs uzzināt, ka, izmantojot ģenētiskās analīzes metodes, pētnieki ir mēģinājuši saprast, no kurienes tie filistieši Tuvējos Austrumos vispār savulaik uzradušies – no Austrumiem vai Rietumiem (atvainojos par vienkāršošanu). Skaidrs, ka, lai novērtētu analīzi un tās rezultātus, jums vispār jāiegūst priekšstats par ģenētisko analīzi. Un pēc tam varbūt kādā brīdī jūs teiksiet: hei, tā paleoģenētika vispār ir viena perspektīva joma, mēģināšu to apgūt un strādāt tajā. Vai arī jūs esat astrofiziķis un jums rodas doma, ka jūsu nozarē ir metodes, ko varētu mēģināt izmantot ļaundabīgo audzēju diagnosticēšanā un ārstēšanā. Un varbūt doma izrādīsies saprātīga, un jūs pievērsīsieties jaunam darba laukam. Ziņkārība labā nozīmē – tā manā interpretācijā ir "iemācīšanās mācīties". Jautājums: ko te var palīdzēt augstākās izglītības sistēma?

Students, nenoliedzami, ir ieguvējs, ja viņam ir saskarsme ar pasniedzēju, kurš pats ir ne tikai savas jomas speciālists, bet kuram ir enerģija uzturēt plašāku interešu loku un turklāt dalīties ar saviem pārsteigumiem, jaunatklājumiem, šaubām utt. Līdz ar to brīdī, kad cilvēks veic studiju programmas izvēli, būtiskāks faktors ir tas, vai šajā skolā ir tieši viņa izvēlētajā jomā intelektuāli mundri pasniedzēji, nevis konkrētās augstskolas statistika. Ja tādu nav, tad simboliskajam studētgribētājam izvēlētās augstskolas statuss un prestižs nebūs liels ieguvums.

Tomēr galu galā vēlme un spēja "mācīties mācīties" ir atkarīga tikai no paša studenta. Savukārt šajā aspektā – paralēli studenta rūpēm par iztikas nodrošināšanu – svarīgi ir tas, vai sabiedrība vispār novērtē zinātkāri kā vērtību. Atbilde, baidos, nebūt nav pašsaprotami apstiprinoša. Ir "zināšanas" kā indivīda "konkurētspējas" paaugstināšanas instruments, ar konkurētspēju vairumā gadījumu saprotot stabilus ienākumus. Savukārt "zinātkāre" var likties "svaidīšanās", kaut kas tāds, kas konkurētspēju šādā izpratnē nepalielina. Zināšanas nozīmē konkrētu profesiju. Zināšanas, kas neattiecas uz profesiju, ir kaut kas vaļaspriekam līdzīgs. Ja šāda attieksme pastāv, tad tā izdara spiedienu uz studentu iegūt "normālu profesiju" un "nemētāties". Tādā gadījumā arī augstākās izglītības deklarētais mērķis "iemācīties mācīties" paliek deklarācijas līmenī.

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!