Jānis Elsbergs
 
Redzējumi
17.04.2008

Dinamiskā ekvivalence lamu tulkošanā: praktiķa piezīmes

Komentē
0

Referāts nolasīts konferencē "Mātes valoda publiskajā telpā".

 

Visupirms acīmredzot jātiek skaidrībā, kas domāts ar šo nosaukumu.

Ar tulkošanu šajā gadījumā domāta prozas, precīzāk – romānu, tulkošana, norobežojoties no citiem tekstiem, piemēram, filmām, kur arī bagātīgi figurē tā sauktie lamuvārdi. Par praktiķi šajā gadījumā sevi dēvēju, balstoties uz pieredzi, kas gūta, tulkojot Kurta Vonnegūta, Čārlza Bukovska, Ērvina Velša un Rasela Benksa romānus. Runa tātad būs par amerikāņu un skotu sarunvalodas atveidi latviski. Jūtos kā praktiķis šajā jomā arī tādējādi, ka no bērna kājas, pateicoties vecākajam brālim un sētas puikām, mīlu un bieži, vismaz domās, lietoju un, uzdrošinos apgalvot, samērā labi izjūtu šo valodas slāni. Vārds "piezīmes" norāda uz visa teiktā diemžēl nepretenciozo raksturu, jo, kad ir runa par teksta stilistiskām niansēm, ekspresivitātes gradāciju un tamlīdzīgām lietām, nav iespējams kaut ko pilnībā, līdz galam iztirzāt vai neapgāžami pierādīt. Pārāk daudz atkarīgs no subjektīvās uztveres, lai kā gribētos pretendēt uz absolūto patiesību.

Tuvāk pie tā dēvētajiem vērša ragiem. Kā definēt vārda piederību nenormatīvajam slānim jeb – kas skaitās rupji, kas ir tabu? Tabu ir saukt īstajos vārdos visu, kas saistīts ar anāli ģenitālo sfēru: attiecīgos orgānus, to darbības, izdalījumus. Ja vārds nozīmē tieši to, ko tas nozīmē, tad tas ir visbriesmīgāk. Attiecībā uz dzimumaktu sinonīmisko verbu rindā visbriesmīgākais ir pist un pisties, jo šī vārda pamatnozīme ir tieši tāda: veikt dzimumaktu; te nav nekā aprakstoša, nekādu aplinku. Tāpat ir ar vārdiem pimpis, peža, dirsa, dirst, mīzt, pirst, sūds – jau iepriekš lūdzu atvainot, ka uzskaitījums ir nepilnīgs un izklāsts: shematisks. Manuprāt, šeit der arī uzreiz ieskicēt šī leksikas slāņa lietojuma veidus prozas tekstā.

Pirmkārt, protams, – šo vārdu lietojums tiešā nozīmē. Otrkārt, beznozīmes lietojums ar izsauksmes vārda vai iestarpinājuma funkciju, sintaktiski izolēti no pārējā teikuma. Treškārt, beznozīmes lietojums stabilās vārdkopās, piemēram, angļu valodā visbiežāk, kad divdabi fucking lieto kā apzīmētāju vai apstākli, kā arī jautājuma formulās what the fuck, where the fuck un tamlīdzīgās. Šajos abos gadījumos pēc konteksta, protams, jāskatās, cik ekspresīvi šie vārdi lietoti – īpašai runas paspilgtināšanai vai tikai neitrālai laika aizpildīšanai (angliski tos dēvē par time-fillers), kas analogi latviešu runā bieži dzirdamajiem ē; kā sacīt jāsaka; tātad, – vai arī kaut kur pa vidu – lai aizpildītu laiku un vienlaikus maķenīt iekrāsotu kopējo paudumu. Ceturtais lietojums – ar pārnestu nozīmi, kad šiem vārdiem ir lamu jeb apvainošanas un noniecināšanas funkcija. Piektais lietojums – ar pārnestu nozīmi, kad šī slāņa vārdus lieto, ar tiem vienkārši aizstājot daudzus un dažādus verbus un lietvārdus. Praksē bieži būtu grūti strikti noteikt robežu starp ceturto un piekto, jo stilistiskā iekrāsojuma spektrs var būt visnotaļ plašs. Tas var atspoguļot gan galējus emocionālus stāvokļus, gan vieglu ironiju, gan attiecīgā sociālā vidē radušos paradumu, gan trūcīgu vārdu krājumu.

Ekvivalence, protams, ir tulkotāja mērķis – panākt, lai tulkojuma teksts pēc iespējas atbilstu oriģināla tekstam un lai tas maksimāli spētu radīt tādu pašu iespaidu uz lasītāju kā oriģināls. Kā zināms, tulkošanas teorijā jau sen eksistē termini dinamiskā ekvivalence iepretī formālai ekvivalencei, tāpat arī funkcionālā ekvivalence utt. Neizlikšos par dižu teorētiķi, bet zināms teorijas minimums praksē noder gan. Dinamiskās ekvivalences jēdzienu pēc Otrā pasaules kara ieviesa amerikāņu pētnieks Jūdžins Nida (vai Naide? – nezinu, kā izrunā šo uzvārdu – Eugene A. Nida). No Latvijā viegli pieejamiem avotiem tulkošanas teorijas un terminoloģijas pamatus lieliski izklāstījusi Ieva Zauberga brošūrā Developing Translation Competence (Tulkošanas prasmju attīstīšana; 2001. gada Latvijas Universitātes izdevums). Ekvivalences dinamiskumu izvēlējos nosaukumā uzsvērt, lai atgādinātu, ka literāram tekstam, arī tulkojumam, manuprāt, vienmēr vajadzētu būt dzīvam, valodiski vibrējošam, dinamiskam – pretējā gadījumā tā vienkārši ir slikta literatūra.

Tagad par pieciem iepriekšminētajiem rupjību lietošanas veidiem no tulkotāja viedokļa.

1) Par nenormatīvā slāņa vārdu lietojumu tiešā nozīmē. No tulkošanas viedokļa tas ir samērā vienkārši, ar to saskāros, piemēram, tulkojot Čārlza Bukovska romānu "Sievietes" (AGB, 2004). Jāņem vērā vienīgi kāds vispārējas dabas aspekts, kurš aktuāls ne tikai saistībā ar rupjībām, bet ar prozas tulkošanu no angļu valodas vispār. Angļu stilistika nav tik strikta attiecībā uz vārdu atkārtošanos – tā tiek pieļauta daudz lielākā mērā nekā latviešu valodā. Tulkotājam, lai viņa latviskais teksts neliktos elementāri truls vai plakans, bieži nākas būt prasmīgam sinonīmu meklētājam un lietotājam. Visbiežāk ir nācies sadurties ar vārdu fuck un ass atkārtošanos. Latviski bieži vien nav citas izejas kā vārda pisties vietā rakstīt drāzties, vai dirsa vietā rakstīt pakaļa. Tas ir normāli, un tā pat nav uzskatāma par īpašu teksta mīkstināšanu, jo latviešu daiļprozas stilistikā šie "tabu" vārdi vēl nav tik novalkāti, tāpēc caurmērā skan mazliet jestrāk nekā angļu.

2) Par vienzilbes rupjībām, kas tiek lietotas bez sakara ar to tiešo nozīmi, vienkārši kā izsauksmes vārdi vai iestarpinājumi. Nezinu, kāpēc ir izveidojies šāds valodas vēstures paradokss, bet latviešiem nav iegājies lietot savas valodas vārdus ar šādu funkciju. Ko iesākt, ja angļu teksta personāžs, lai komentētu kādus sadzīviskus negadījumus vai uzsvērtu kaut ko no teiktā, bieži izsaucas – Shit – vai Fuck...? Mēs zinām, ka arī latviešu tekstā te būs vajadzīgs kreptīgs, īss, vēlams vienzilbes vārds, zinām, ka dažkārt latvietis mēdz tamlīdzīgos kontekstos nopurpināt velns... vai sūds... Tāpat zinām, ka iespējami emocionāli izsaucieni Sūdu! vai Dirsā! Bet – mēs zinām arī, ka visbiežāk parastais latvietis, vismaz no tiem,  kuru sociālā piederība ir analoga manis tulkoto romānu varoņu piederībai, sacīs vienkārši bļaģ. Vai īsāk: bļa, vai eifēmismu: bļin. Vai lietos kādu no latviskotajiem eifēmismiem: bļoda vai bļāviens. Tā ir latviešu sarunvalodas realitāte, kuru tulkotājam grūti ignorēt un, manuprāt, nevajag ignorēt. Sarunvaloda, kā zināms, ir nemitīgi mainīga parādība, un pēdējos gados es esmu ievērojis, ka izsauciens fak sāk pamazām iekarot vietu līdzās bļa.

Dabiski, vārdam bļaģ nāk līdzi vesela krievisko kultūras kodu buķete, un tas ir apgrūtinājums, tulkojot rupjības no nekrievu valodām. Pirms 3-4 gadiem, tulkojot Ērvina Velša romānu "Vilcienvakte" (AGB, 2005), es bagātīgi lietoju vārdu bļin – jo oriģināla teksts bija tik pārpilns ar šiem iestarpinājumiem, ka bez šī ritma elementa tulkojumā vienkārši nebija iespējams iztikt. Samierinājos, ka tas ir neizbēgams kompromiss, saņēmu atsevišķus pārmetumus gan par krieviskumu, gan par mīkstināšanu, bet kopumā lasītāju, tostarp kolēģu, reakcija bija visnotaļ atzinīga.

Svaigākā pieredze šai jomā saistīta ar nupat izdevniecībā Dienas Grāmata klajā nākušo Rasela Benksa romānu "Sodība", kas ir nesalīdzināmi pieklājīgāks opuss par Bukovska vai Velša darbiem, tomēr policistu un strādnieku izteiksmes veids tajā atspoguļots visnotaļ reālistiski. Ņemot vērā jaunākās latviešu sarunvalodas tendences, atļāvos izsaucienu fuck! atstāt netulkotu, tikai transkribējot fak. Sevišķi daudz šo fakuču tekstā nav, bet daudz biežāk varoņi saka shit! To tad tulkoju kā bļin. Un te nāk interesantākais. Romāna redaktore Dace Sparāne, kuras stila izjūtu es ļoti respektēju, teica apmēram tā – ka viss ir labi, tomēr tie bļin baigi griež ausīs, tas krieviskums tik ļoti amerikāniskajā grāmatā īsti neiederas... Apņēmos lūkot, ko var lietas labā darīt. Word meklētājs šajā samērā biezajā romānā atrada 44 bļinus. Caurskatīju visus šos gadījumus – un izrādījās, ka vairāk nekā pusē gadījumu tos varēja vienkārši atmest, un, goda vārds, teksta ekspresivitāte un runātāju, bļin sacītāju, kopīgais raksturojums, un teksta stilistiskais tonējums no tā it nemaz necieta. Dinamiskās ekvivalences princips nebija pārkāpts. Apmēram 3-4 gadījumos atradu iespēju paspilgtināt attiecīgās teksta vietas citādi, 7-8 gadījumos bļin aizstāju ar fak, bet – un šis ir lielais, godmaniskais BET – astoņos gadījumos man likās, ka bļin tomēr ir labākais risinājums, un es lūdzu tos atstāt. Grāmata nāca klajā tikai dienu pirms šī raksta sagatavošanas lasījumam [2008. gada 9. aprīlī], un man vēl nav bijusi iespēja caurskatīt, vai un cik bļini ir pārdzīvojuši pēdējo korektūru, bet tas vairs nav šim referātam būtisks jautājums. Mans secinājums bija un ir – ka stilistiski adekvātu risinājumu allaž var atrast.

3) Beznozīmes lietojums stabilās vārdkopās. Ar jau iepriekšminētajiem piemēriem un arī citiem te ir samērā vienkārši – tā fucking, kas lietots apzīmētāja pozīcijā, bieži var tulkot ar vārdu sūda. Teiksim, fucking rain sūda lietus. Ja apstāklis, kā dialoga fragmentā: Did you go? – I fucking did, – tad var izlīdzēties ar to pašu bļinu, proti, pamainīt teikuma konstrukciju, saglabājot būtību: – Tu gāji? – Gāju, bļin, gāju. – (Iespējami, protams, arī citi šādas teksta vietas risinājumi.) Konstrukcijai ar iestarpināto the fuck latviski it labi atbilst sarunvalodā sastopamais iestarpinājums dirsā. Piemēram, where the fuck is my car? Kur, dirsā, ir mana mašīna? – Praktiķa piezīme tātad – beznozīmes lietojums neprasa īpaši precīzu šīs beznozīmes saglabāšanu, un tulkotājam ir it brīvas rokas atrast stilistiski atbilstošu, ekvivalentu risinājumu.

4) "Tabu" vārdu lietojums ar pārnestu nozīmi un ar nolūku kādu vai kaut ko nolamāt vai noniecināt. Arī to tulkotājam nevajadzētu uztvert kā problēmu, jo visbiežāk izteikumu ekspresivitātei tekstā ir daudz lielāka loma nekā nozīmei, tāpēc par nozīmes saglabāšanu var pārāk neraizēties, īpaši tāpēc, ka biežāk lietoto lamuvārdu, teiksim, "komplekts" dažādās valodās nesakrīt, un, lai saglabātu izteiksmes dabiskumu, jāuzmanās no oriģināla teksta ietekmes. Tā angliski, pareizāk sakot – amerikāniski, visizplatītākais vīrietim adresētais lamuvārds laikam gan ir asshole, bet latviski mēs cilvēku par pakaļas caurumu droši vien nesauksim. Tulkotājam būs jāskatās, kas kurā gadījumā labāk iederēsies, – un asshole taps par pimpi vai kretīnu, vai dirsēju, vai vēl kaut ko.

5) Rupjību lietojums ar pārnestu nozīmi, ar tiem aizstājot dažādus citus vārdus. Ja tekstā šī sarunvalodas parādība atspoguļota blīvi un daudz, tad ir pagrūti. Man ar to nācās saskarties, tulkojot "Vilcienvakti" – skotu slengā, vismaz romānā aprakstītajā Edinburgas narkomānu vidē, ar vārdu cunt tika visbiežāk apzīmēts vienkārši cilvēks, diezgan bieži – vīriešu dzimuma, reizumis – bez jelkāda negatīva stilistiska iekrāsojuma. Zinām, ka cunt pamatnozīme ir – peža. Tas nederēja, tāpat kā nedabiski būtu visās tajās vietās dēvēt cilvēkus par pimpjiem vai sūdiem, vai tamlīdzīgi. Es izvēlējos reāli sarunvalodā eksistējošo rusicismu piders – kuram jau sen ir stipri vājinājusies tā sākotnējā pamatnozīme, proti, to lieto daudz plašāk nekā tikai, lai nievājoši apzīmētu homoseksuālu vīrieti. Tagad, spicējot ausis un ieklausoties tautas valodā, iespējams, es vārda piders vietā reizēm būtu lietojis citu rusicismu – lohs.

Ko no tā visa būs secināt? Nezinu. Mans viedoklis – ka pārtulkot šai sfērā iespējams visu, cits jautājums – vai vienmēr vajag. Katrā ziņā latviešu tulkotāji un valodnieki jau ir spēruši vismaz vienu brangu pussoli pretī faktiskajai sarunvalodas realitātei. To lieliski simbolizē 2006. gadā iznākusī "Latviešu valodas slenga vārdnīca" – ko es kopumā uzlūkoju kā apsveicamu, profesionālu un noderīgu izdevumu. Šajā vārdnīcā, atšķirībā no gandrīz visām agrāko laiku vārdnīcām, ir atrodams vārds pimpis. Bet vārda pipele tur nav. Bet pimpis tomēr ir.

 

Organizē:

Jānis Elsbergs

Foto: Liene Linde Jānis Elsbergs (1969) ― dzejnieks un tulkotājs, dzimis 1969. gada 18. janvārī Rīgā. Mācījies Rīgas 49. vidusskolā, studējis Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātē. Ģime...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!