Starptautiskā situācija, kas pakāpeniski saasinājās jau kopš Krievijas uzbrukuma Gruzijai 2008. gadā, jautājumu par plašākas sabiedrības daļas iesaisti valsts aizsardzībā turēja atvērtu. Krievijas spēku koncentrēšana pie Ukrainas robežām gada sākumā šim jautājumam piešķīra kopš 2014. gada neredzētu uzmanību, taču diskusija beigu beigās palika pie vārdiem: "Obligātais dienests neveicinās augsti tehnoloģisku bruņoto spēku attīstību." Šo frāzi daudzi paturēja prātā, izdzirdot par Aizsardzības ministrijas rīkoto preses konferenci, kurā tika skaidrots jauns modelis personālsastāva piesaistīšanā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Galvenās trīs ziņas, kas izskanēja stundu garajā konferencē, bija – NATO sabiedrotie savus spēkus Latvijā palielinās līdz brigādes līmenim (šādi plāni bija zināmi jau iepriekš), ir nepieciešams vēl viens poligons (Sēlijas pašvaldības nu var berzēt rokas) un jaunais personālsastāva piesaistes plāns būs vispārējs Valsts aizsardzības dienests, kas obligāts visiem vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem.
Latvija no vispārēja obligātā militārā dienesta atteicās drīz pēc iestāšanās NATO. Tolaik atteikšanās tika skaidrota gan ar starptautiskās drošības situāciju (Krievija tobrīd šķita daudz mazāka mēroga drauds, it īpaši NATO dalībvalstij), gan ar nepieciešamību pāriet uz jauna veida moderniem, NATO standartiem atbilstošiem bruņotajiem spēkiem. Nākamajos gados lielākais NBS izaicinājums bija profesionālās armijas modernizācija un integrācija NATO sistēmā, kuras rezultāti bija vērojami starptautiskajās operācijās, kur latviešu karavīri savas spējas pierādīja pasaules karstajos punktos. Kā norādīja AM, iemesls, kāpēc pieņemts lēmums ierosināt vispārēju Valsts aizsardzības dienestu, ir gan Krievijas militārie draudi, gan esošā situācija, kur lielākais NBS izaicinājums nu jau ir nevis moderns ekipējums un integrācija, bet personāls, kam ar šo ekipējumu ir jādarbojas.
Militārais dienests, kas atvērts visiem valsts pilsoņiem, ir demokrātiskas valsts iezīme, kuras pamati meklējami jau Pirmās Francijas Republikas laikā (par vispārējā militārā dienesta saistību ar liberālajām vērtībām esmu jau rakstījis). Tā vietā, lai padziļināti apskatītu šāda lēmuma demokrātiskumu, daudz svarīgāk ir analizēt, kas liek domāt, ka lēmums par Valsts aizsardzības dienesta ieviešanu nebūs vienkāršs "ersatz OMD", kur ar jaunu nosaukumu tiek pārdots tas pats vecais produkts. Galu galā, sākot jau ar nākamo gadu, prasība veltīt būtisku savas dzīves daļu valsts dienestam kļūs aizvien aktuālāka jauniešiem vecumā starp 18 un 27 gadiem.
Pirmkārt, no sākta gala jāsaprot, ka jaunā sistēma nav turpinājums ne PSRS un pat ne NBS obligātā militārā dienesta tradīcijām, kas pazīstamas ar vienu vārdu – "ģedovščina" –, tas ir modelis, kas salīdzināms ar analogiem valsts dienesta modeļiem Somijā, Norvēģijā, Vācijā un pat Zviedrijā. Jau kopš iestāšanās NATO Nacionālie bruņotie spēki ir būvēti kā mūsdienīga, NATO standartiem (t.sk. sociālajiem un tiesiskuma) atbilstoša armija, kur ārpusdienesta attiecībām nav vietas.
To ir būtiski uzsvērt tai sabiedrības daļai, kas glabā rūgtu pieredzi par izniekotiem OMD gadiem. Viens no iemesliem NBS profesionalizācijai bija nepieciešamība izskaust ieražas, kurām civilizētā sabiedrībā nav vietas. Mūsdienās gan ZS, gan rezerves karavīru mācību programmā, gan profesionālajā dienestā šo problēmu prevencija ir militārā dienesta kārtības pamats.
Valsts aizsardzības dienesta struktūra paredzama līdzīga mūsu kaimiņvalstu [1] sistēmai – mācību process ilgs piecas dienas nedēļā (brīvdienās lielākoties varēs doties mājās). 11 mēnešu laikā paredzētas gan kolektīvas pamatmācības, gan integrācija NBS vai ZS vienībās. Alternatīva – 5 gadu dienests Zemessardzē (katru gadu trīs nedēļas gara mācību nometne) vai rezerves leitnanta mācību kurss studiju laikā. [2]. Vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 dienests obligāts, sievietēm – brīvprātīgs. [3] Iemesls – pārejas periodā par nozīmīgāko mērķauditoriju ir izvēlēti vīrieši, jo iesaukt pilnīgi visus vienlaicīgi vienkārši nav iespējams. Perspektīvā jau tagad tiek attiecināta obligāta Valsts aizsardzības dienesta noteikšana arī sievietēm. Tiesa, ņemot vērā, sieviešu īpatsvaru Nacionālajos bruņotajos spēkos, kas ir viens no augstākajiem NATO armijās, paredzams, ka daiļā dzimuma pārstāves aizņems būtisku brīvprātīgo skaita daļu.
Svarīgs, gandrīz vai sokrātisks jautājums ir par tiem, kas tomēr izlemtu mēģināt izvairīties no šīs valsts prasības. Starpkaru periodā izvairīšanās no obligātā dienesta nozīmēja pilsonības zaudēšanu; mūsdienās tik traki nebūs, taču, ņemot vērā pieredzi par rezerves karavīru iesaukšanu zināšanu atsvaidzināšanai, noteikumi attieksies uz visiem valsts pilsoņiem, t.sk. tiem, kas ir ārzemēs. Sods par izvairīšanos – ņemot vērā Somijas pieredzi [4] – var būt iemesls būtiskām sociālajām un/vai administratīvajām sankcijām un apgrūtinājumiem.
Prasības ir augstas, un mūsdienās, kad tik liela nozīme brīvajai gribai, svarīgi ir meklēt atbildi uz jautājumu: "Kāpēc?" Būtiskākā atšķirība, kas nošķir Valsts aizsardzības dienestu no obligātā militārā dienesta, ir iespēja izvēlēties alternatīvu. Lai gan likumprojekts vēl nav publiskots, Vācijas, Zviedrijas un Somijas modelis strādā pēc principa "ja negribi dienēt armijā, ieguldi šo laiku sabiedrības labā" – jau tagad izskanējušas ziņas par iespējām pildīt alternatīvo dienestu ugunsdzēsības, medicīnas un sociālā atbalsta nozarēs. Iepriekšminētā kārtība nosaka: dienēt vajadzēs visiem, kam nav nopietnu veselības problēmu vai kriminālas sodāmības.
Šajā izpratnē Valsts aizsardzības dienests ir nevis prasība pēc obligāta militāra dienesta, bet pēc obligātas pilsoniskas aktivitātes sabiedrības labā. Protams, viss ir balstīts domā par valsts aizsardzību, bet kara gadījumā tikpat svarīgi kā karavīri ir ugunsdzēsēji, kas dzēš krievu raķešu trāpījumu izraisītos ugunsgrēkus Daugavpilī, Liepājā un Ainažos, un sociālie darbinieki, kas parūpējas par sirmgalvjiem apšaudes zonās.
Šāda izpratne ir ļoti svarīga, ņemot vērā reakciju, ko izraisīja līdzīgs lēmums Lietuvā 2016. gadā – pirmajā gadā, kad Lietuva izlēma iesaukt trīs tūkstošus vīriešu, neraugoties uz to, ka vairākums (aptuveni 90%) pieteicās kā brīvprātīgie, bija vērojams nozīmīgs emigrācijas vilnis tieši iesaucamo vecuma grupā.
Nav iemesla uzskatīt, ka Latvijā būs citādi. Šī iemesla dēļ šoreiz skaidrošanas process ir īpaši svarīgs tai sabiedrības daļai, kas ikdienā ir pilsoniski aktīva; stereotipi par militāro dienestu [5] un nenoliedzamā bruņoto spēku konservatīvā nostāja [6] konfliktē ar liberālo brīvības garu. Pamatoti – efektīva militārā organizācija atstāj maz vietas brīvam viedoklim, fiziskās grūtības un psiholoģiskā slodze var būt šoks pie ikdienas dzīves ērtībām pieradušam cilvēkam. Reakcija uz šīm grūtībām būs nopietns NBS izaicinājums, kura risināšanas rezultāts būs izšķirošs visa projekta ilgtspējai. Šī iemesla dēļ svarīgi būtu Valsts aizsardzības dienestu nākotnē padarīt patiesi vispārēju – iesaistot gan sievietes, gan vīriešus, gan atrodot tajā vietu arī, piemēram, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Šādā perspektīvā Valsts aizsardzības dienests ir kaut kas pašos pamatos atšķirīgs – no vienas puses, tā ir valsts prasība pilsoņiem iesaistīties tās aizsardzībā, no otras – skaidri izrādīta valsts gatavība kompromisam. Varbūt ne tādam, kāds ir pierasts – "darīt vai nedarīt"–, bet gan "kā darīt?". Tas ir abpusējs solis uz priekšu – atbildība par valsts drošību iet rokrokā ar tādām pilsoniskajām aktivitātēm kā dalība vēlēšanās un nevalstiskajās organizācijās. Pirmā reakcija noteikti būs saasināta – to parādīja Lietuvas piemērs –, taču ilgtermiņā ir iemesls cerēt, ka Valsts aizsardzības dienests nebūs vieta, kur vienkārši "tiek izaudzināti īsti vīri" – tur tiks audzināti pilsoņi.
[1] Visās Baltijas jūras reģiona valstīs pašlaik vai nu ir aktīvs, vai tiek veidots obligātais militārais dienests vai brīvprātīgais militārais dienests.
[2] Nodaļas komandiera kurss un kursi Nacionālajā aizsardzības akadēmijā.
[3] Diskusijā par dzimumu vienlīdzību AM preses konferencē norādīts – pārejas perioda laikā (5 gadi) pakāpeniski tiks palielināts dienējošo skaits. Pamatā tas tiks komplektēts no brīvprātīgajiem, brīvās vietas aizpildot ar iesaucamajiem.
[4] AM konferencē vairākkārt izskanējušās tēzes liek domāt, ka gaidāmais valsts aizsardzības dienesta modelis lielā mērā ir balstīts Somijas modelī.
[5] Piemēram, filma "Full Metal Jacket".
[6] Rasums, R. Virsniecības hibrīdkara apstākļos: diplomdarbs. Rīga: NAA, 2022.
5