Desmitiem kultūras darbinieku atklātā vēstulē aicina neiznīcināt Latvijas mežus

Latvijā ir ļoti maz dabisku mežu, tikpat kā nemaz, kur blakus aug dažāda vecuma un sugu koki. Visi ir saimnieciskie meži, kas kādreiz ir bijuši nocirsti, tad atjaunoti, un visā nogabalā ir viena vecuma un arī vienas vai divu sugu koki. Tas nav dabisks mežs, kurš spēj pats sevi aizsargāt no visām iespējamām problēmām. Tas arī vēl ilgi nekļūs dabisks.
Šie cilvēki nezina, ko viņi grib un ko viņi dara. Mežsaimniekiem nav raksturīga šodienas patērētāja domāšana. Viņi uz mežu skatās vismaz 50 un vairāk gadu tālā nākotnē, kā šis mežs dzīvos un kādi tajā būs riski viņa pastāvēšanai, un ar šādu domu tiek pieņemti šodienas lēmumi. Pareizu meža apsaimniekošanu cilvēki mācās daudz gadus un rūpīgi, un nebūt nerīkojas emocionālu iemeslu vadīti. Vai tiešām būtu prātīgi ignorēt šo cilvēku zināšanas un pieredzi?
Ar šādu šodienas domāšanu īpaši sargājot vecus mežus milzīgos masīvos, saudzējot un necērtot tos, ir ļoti liels risks, ka netālā nākotnē būs tikpat lieli nokaltušu mežu masīvi, kuri nebūs spējuši izturēt kaitēkļu invāzijas. Nākamās paaudzes mums par to paldies neteiks.
Mežs tiešām nav biešu lauks, kur varam izfunktierēt, cik biešu mums rudenī vajadzēs, un tik arī pavasarī iesēsim. Meža cikls ir garāks par cilvēka mūžu, un ar to nedrīkst jokoties tāpēc vien, ka šobrīd mums ļoti patīk “kuplās biešu lapas”, tāpēc vien mēs vēl šīs bietes nevāksim nost. Mežsaimniekiem ir skaidrs, kā tas var beigties.

Kāpēc desmitiem nevis tūkstošiem parakstītāju ?
Nekā cita jau vairs nav. Tad nu to pašu gar zemi.... to es par mežiem...