RUDENS
pirms 2 gadiem
Labs vakars.
Iespejams meitenei ir akadēmiskas zināsanas dažās jomas ,bet lasot visu augšminēto nepamet sajūta par realitātes trūkumu.Negribetos noniecinat raksta autores prātojumus par ļoti jūtīgo nākotnes tēmu - tomēr...Nesaprotu ,ko tāds naids pret latviešiem un valodu( no kuras cēlies sanskrits).Kas ir tavi vecaki? Un vai tu vispar esi latviete ? UN KO TU ESI IZDARIJUSI ŠĪS ZEMES LABĀ...
Ломать — не строить

Circus Maximus
pirms 2 gadiem


Pirmais iespaids, palasot komentārus - inteliģenti ļaudis sapulcējušies. Vienīgā nelaime - katrs savā valodā runā. Tāpēc lielākoties viens otra argumentus nesaprot, vai vispār nedzird. Kā parasti tādās reizēs - patiesība ir kaut kur pa vidu. Raksta autore ir neapšaubāmi gudra, enerģiska un argumentēt protoša. Varbūt vienīgi drusku jūtams jaunības maksimālisms. Bet mēs visi reiz bijām jauni...Atļaušos divus komentārus.

Pirmais - par to, ka katra valoda agri vai vēlu mirst. Reiz manās rokās nonāca Hieronīma Vulgātas eksemplārs. Toreiz pats drusku mācījos latīņu mēli, tāpēc bija interesanti pašķirstīt. Kā šodien atceros - pirmo uzšķīru kādu vietu Mozus grāmatā. Tur uzdūros tekstam, kurš 2000 gadu vecajā vispasaules lingva franca bija sekojošs:

Inseretur velum per circulos, quo Sanctuarium et Sanctuarii Sanctuaria dividerunt.

Kaut ko man šis teksts atgādināja. Tikai vēlāk sapratu, ka mūsdienu vispasaules valodā šis pats teksts būtu ļoti, ļoti līdzīgs:

Insert the veil on circles, which Sanctuary and Sanctuary of the Sanctuaries divides.

Tas man lika aizdomāties par to, ka dažas valodas tomēr nepakļaujas klasiskajai atziņai par to, ka katrai valodai ir savs sākums, sava attīstība un savas beigas. Reizēm beigas neiestājas, tikai drusku mainās figūru izvietojums. Līdz ar to varam teikt, ka vispasaules valoda šodien ir tā pati, kas toreiz. Tikai saucas drusku savādāk. Protams, viss nav tik vienkārši un droši vien var runāt par Latin english un Germanic english. Pirmajā runā (vismaz reizēm) tie, kas lasa The Financial Times un The Economist. Otrajā tie, kas jūsmo par The Sun. Otrie teiks – to drive around the hill in car. Pirmie sacīs – to circumnavigate the mountin in vehicle (circumnavigare mons intra vehiculum)

Ko es ar to gribēju teikt? Tikai to, ka reizēm viss ir nedaudz savādāk, nekā izskatās no pirmā acu uzmetiena. Esmu reālists un saprotu, ka latviešu valoda gluži nevelk globālā dimensijā un par vispasaules valodu nekļūs nekad. Vai tas izslēdz valodas spēju ietiekties mūžībā? Praktiski – droši vien jā. Teorētiski – laikam jau nē.

Otrs komentārs – par iedzīvotāju skaita sarukšanu un šīs sarukšanas sekām. Atļaušos apgalvot, ka tā ir aksioma. Ilgstoša depopulācija nozīmē sistēmas sabrukumu. Agrāk vai vēlāk, bet toties neatgriezenisku. Argumenti par to, ka Islandē vai Maltā ir vēl mazāk ļaužu kā Latvijā, nebūs īsti vietā. Te ir runa par dinamiku, nevis absolūtiem skaitļiem. Tāpat kā skatoties uz valūtas kursu, speciālisti vispirms vērtē vai tas ceļas, vai krīt, nevis cik liels tas ir skaitliski.

Turklāt pie nelabvēlīga figūru izvietojuma depopulācijas izraisīta katastrofa var iegūt grandiozus apmērus. Pax Romana laikos impērijā dzīvoja ap simts miljoniem cilvēku. Ir protams, arī citi vērtējumi, robežās no 70 līdz 120, bet tas nemaina lietas būtību. Ja atmetam nost modernās tehnoloģijas, Roma bija reāli salīdzināma ar mūsdienu lielvalstīm, turklāt izglītības un dzīves līmenis tajā īpaši neatšķīrās no 20. gs. pirmās puses Eiropas. Pagāja daži gadsimti kopš Hironīma. Uz pravieša Muhameda uznāciena brīdi Eiropā bija palikuši 15 – 20 miljoni cilvēku, kuri dzīvoja prātam neaptveramā nabadzībā un tumsonībā. Ar nelielām izmaiņām šāda situācija saglabājās arī nākamos tūkstoš gadus (ļaužu daudzums gan atkal pakāpeniski pieauga).

Iepriekš minētajam nav nekāda sakara ar viedokli, ka visām sievietēm ir aktīvi un teju vai piespiedu kārtā jāpiedalās reproduktīvajos procesos. Mēs katrs piederam sev savā vienīgajā dzīvē un katrs lemjam par savām prioritātēm. Atļaušos vienīgi paimprovizēt par dažām konsekvencēm. Kā zināms, brīdī, kad vairs nebija iespējams ar algotņu palīdzību nokomplektēt valdnieku ambīcijām atbilstošu apmēru bruņotos spēkus, valsts ķērās pie obligātās karaklausības ieviešanas. Brīdī, kad valstij (bet varbūt atkal visam kontinentam draudēs) akūts ļaužu trūkums visās jomās, droši vien nāksies ķerties pie piespiedu reproduktīvajiem pasākumiem tādā vai citā formā. Galu galā, kā to neskaitāmas reizes uzsvērušas dažādas tiesu institūcijas, sabiedrības interesēs ir pieļaujami indivīda tiesību ierobežojumi.

Autorei novēlu drosmi un spēju peldēt pret straumi arī turpmāk.

Margreta
pirms 2 gadiem
Ieva, es tiešām apbrīnoju tavu drosmi ne tikai saredzēt pasauli bez sentimentālas, tukšas jūtelības un liekulības, bet arī paust to publiski. Tūlīt te sāks griezties sašutuma virpuļviesuļi! Nez kādēļ cilvēki visvairāk satrakojas, ja kāds pietuvojas patiesībai?

dakteris
pirms 2 gadiem
Manipulatīvs un cinisks sacerējums. Tapēc atbilstoši gribas pavaicāt autorei- kāpēc Tevi neabortēja?

Naivais
pirms 2 gadiem
Apbrīnoju Jūsu enerģiju un esmu pilnīgi pārliecināts, ka nonāksiet, ja tā var teikt, uz pareizā ceļa. Varu tikai aptuveni nojaust, ko esat piedzīvojusi, bet no pieredzes varu teikt, ka ir lietas, ko cilvēks nevar izprast, kamēr pats nav to piedzīvojis. Ja gribat dot padomus visai sabiedrībai, vajag apzināties arī sekas. Un, lai sasniegtu mērķi, mērķi jāmāk nospraust. Ja mērķis ir augsts, jābūt skaidram prātam. Lai saglabātu skaidru prātu, jābūt cilvēcīgam un jādzīvo tikumīga dzīve (varbūt izklausās pēc morāles lasīšanas, bet to var pārbaudīt eksperimentāli), jādomā (atvainojiet par vulgaritāti) ar orgāniem, kas atrodas virs jostas vietas. Novēlu veiksmi ceļā uz Patieso Atziņu! Naivais

Malējais
pirms 2 gadiem
Cilvēks, kurš nespēj tikt galā pats ar sevi, lai stāv pie ratiem ar savām pamācībām un pretenzijām. Vispirms izslimo savu depresiju, samierinies ar savu seksuālo orientāciju, bet galvenais, beidz savas nelaimes sublimēt naidā pret līdzcilvēkiem. Tikai tad būs vērts tevī klausīties. Citādi visi tavi publiskie tapinājumi vienkārši kliedz pēc psihoterapija.
Pārlasi pati savu dzeju (vismaz pati to tā sauc). Varbūt radīsies apjausma, ka esi nepatīkams, augstprātīgs cilvēks. Un radi vien nepatiku pret sevi, par ko tad jaunkundze arī atriebjās ("mani neviens nemīl un nesaprot!").
https://avestra.wordpress.com/category/dzeja/
Tur tik daudz citējamu rindu, bet par augstprātību labi liecina šīs:

Es nemiera gars
Posted by Avestra on April 13, 2012

Es nemiera gars,
Kam dzīve par seklu,
Man netīk bars,
Kam ērgļi par lepnu.

Nav māju man ielās,
Kur dubļus mīt,
Ne mūrētās sienās,
Kur cilvēks nav brīvs.

Ieva, lūdzu, raksti turpmāk tikai savā blogā un nepiesārņo publisku telpu ar saviem vēmekļiem!

WAT
pirms 2 gadiem
Nu kaut kā dikti ES, tikai ES un vēlreiz ES un mans PAREIZAIS VIEDOKLIS....
Lepnības gars autori nomoka, kā jau pirmais komentātors norādīja, lai par kaut ko spriestu ir jāskatās plašāk par ES...


WAT
pirms 2 gadiem
Protat, protams, gari un plaši izteikties savos gados, košas spalvas izrādīt, nav slikti...

Tagad vienkārši koncentrējiet galveno raksta domu, ja protams tā atšķirās no tālāk rakstītā, manis secinātā, lūdzu!

Vismaz es Jūsu tekstos nemanīju neko citu, kā tikai :"mirsti nederīgā, limitrofā latviešu tauta ar visu savu kroplīgo valsteli! Jo mazāk pretosies iznīcībai, jo būs labāk".

Ja tiešām tā ir domāts, ir strauji laiks pie daktera( galvas), vai labākajā gadījumā ,atvainojiet par tiešumu , sakārtojiet savu pieaugušā cilvēka dzīvi, lai tās nekārtības radītās turbulences tik ļoti neiespaido Jūsu publiskās izpausmes. Tanatos-Eros.

Tomēr taču neizpaužaties intīmi pie spoguļa, vai kāda līdzjutēja klātbūtnē, bet ļoti plašā publikā (satori.lv) , kam šāds banāli argumentēts kategoriskums, acīmredzami bāzēts psiholoģiskās problēmās, nav pieņemams.


Espresso
pirms 2 gadiem
Īpatnēji komentāri. Manuprāt, apstiprina, autores teikto par dubultajiem standartiem, no vienas puses sakām - demokrātiskā sabiedrībā ir vieta viedokļu dažādībai, bet no otras puses - nolīdzinām līdz ar zemi ikvienu, kam šāds viedoklis ir. no vienas puses sakām - vajag viedokli izteikt "inteliģenti", kur savaldībai, cieņai vajadzētu būt pašsaprotamām sastāvdaļām, bet visbiežāk prasību par inteliģenta viedokļa izteikšanu pieprasām visai agresīvi vai pat iznīcinoši.

Bet, ja godīgi, tad šobrīd esošās "diskusijas" par demogrāfijas tēmu rada iespaidu par principiālu pozīciju; piespiedīsim dzemdēt vai vismaz justies vēl sliktāk par to, ka tev, sieviete, nav bērnu. Un autore ļoti uzskatāmi ielika svaru kausos situācijas: sabiedrības attieksmi pret sievieti, kas izdarījusi abortu, kas atstājusi bērnu glābējsilītē, pret vīrieti, kurš vienkārši "pacēlis cepuri" un aizgājis no atbildības (būtībā izdarījis to pašu, bet salīdzinoši nesaņem nekādu nosodījumu).

Espresso
pirms 2 gadiem
Īpatnēji komentāri. Manuprāt, apstiprina, autores teikto par dubultajiem standartiem, no vienas puses sakām - demokrātiskā sabiedrībā ir vieta viedokļu dažādībai, bet no otras puses - nolīdzinām līdz ar zemi ikvienu, kam šāds viedoklis ir. no vienas puses sakām - vajag viedokli izteikt "inteliģenti", kur savaldībai, cieņai vajadzētu būt pašsaprotamām sastāvdaļām, bet visbiežāk prasību par inteliģenta viedokļa izteikšanu pieprasām visai agresīvi vai pat iznīcinoši.

Bet, ja godīgi, tad šobrīd esošās "diskusijas" par demogrāfijas tēmu rada iespaidu par principiālu pozīciju; piespiedīsim dzemdēt vai vismaz justies vēl sliktāk par to, ka tev, sieviete, nav bērnu. Un autore ļoti uzskatāmi ielika svaru kausos situācijas: sabiedrības attieksmi pret sievieti, kas izdarījusi abortu, kas atstājusi bērnu glābējsilītē, pret vīrieti, kurš vienkārši "pacēlis cepuri" un aizgājis no atbildības (būtībā izdarījis to pašu, bet salīdzinoši nesaņem nekādu nosodījumu).

Kusunoki Masashige 楠木 正成
pirms 2 gadiem
Satori pievērsies jaunības nihilismam, savdabīgi.
Kāda jega diskutēt ar cilvēku, kuram nebūs bērnu, kurš nesaprot kāds sakars bezmaksas medicīnai ar nodokļu maksātāju skaitu un pērējās elementārās ekonomiskās aksiomas, kurš vadās no loģikas, ka visu savā vietā noliek nāve?
Tur jau tā nelaime, ka nāve neko savās vietās nenoliek. Tāpat kā šobrīd par daudz ir skolotāju, tāpat par daudz ir vēl vismaz 100.000.00 darba vietu, kuras apmaksā un uztur valsts, no nodokļu maksātāju nodokļiem un šīs darba vietas paredzētas 15 gadus atpakaļ bijušajam iedzīvotāju skaitam un ja kāds nomirst, tad nekas tur automātiski nemazinās. Viss tas ir jāmazina nekavējoši ar likumu un darbinieku atlaišanu. Lai slimnīcās nav tukšas gultas vietas, lai nestāv tukši muzeji, lai nav tukšu pilsētu, tas viss ir nekavējoši jālikvidē. Tas nozīmē vel 10 mazāk pieejamu medicīnu par esošo un 10 reiz sliktākas kvalitātes izglītību par esošo. Lai samazinātu policistu, ugunsdzēsēju, medmāsu vai sētnieku skaitu attiecīgi valsts un pašvaldībai šīs darba vietas ir jāmazina, ir jāmazina visa ķēdīte. Nelaime ir tā, ka 15 gadu vecumā izlemjot mācīties jaunietim ir jārēķinās, ka pēc 10 gadiem viņa darba vieta tiks samazināta, jo iedzīvotāju skaits būs sarucis vēl uz pusi un attiecīgais ārsta vai skolotāja pakalpojums vairs nebūs vajadzīgs. Tā ar visām profesijām.
Ja vēlies nāvi, tad visvienkāršākais risinājums ir izdari pašnāvību tūlīt un paņem bariņu savu ideju atbalstītāju uzreiz līdzi. Jo tā kā tev bērnu nekad nebūs un pati nekad neslimosi, tad priekš kam tev vispār ko vēl gribēt?
Ja no šodienas visi paziņoti ka viņiem bērnus nevajag un nebūs, tad pēc gadiem 20 skolotājus un izglītības sistēmu varam likvidēt pilnībā, bet vēl pēc gadiem 20 viss būtu tādā sabrukuma un nabadzības līmenī, ka nebūtu jāgaida pat atlikušie 20 gadi, līdz pilnīgai iznīcībai. Absolūta bezjēdzība.
Piedāvatais risinājums ir tupiks, kā tupiks ir viss, kas Latvijā krīzes risinājuma vārdā paveikts no 2008.gada un viss tas sastrādātais agri vai vēlu būs jālabo, ja vien nācija neizlemj pievienoties autores piedāvātajam kolektīvās pašnāvības ceļam.
Šīs iedejas par demogrāfijas nevajadzību, par emigrācijas pozitīvismu, jau ir tikai valsts un pašas nācijas bezspēcības atīšana cīņā ar realitāti, ka viss izvēlētais ceļš kopš 2008.un jau kopš 1991.ir bijis nepareizs un cilvēki balso ar aizbraukšanu un nihilismu.

Kusunoki Masashige 楠木 正成
pirms 2 gadiem
Atvainojos, gari rakstot, galvenais nepierakstījās.
Vajag tikai tādu automātisku ikgadēju, iedzīvotāju skaitam piemērotu skolotāju, ārstu, sētnieku, policijas, ugunsdzēsēju, ierēdņu, medmāsu, sanitāru, armijas, kultūras darbinieku, tai skaitā visu teātru, bibliotēku, mūziķu, muzeju un visu citu iestāžu - valsts un pašvaldības apmaksātu pakalpojumu sniedzēju darbinieku samazināšanas programmu un likumu ieviest.
Tad viss rullēs un varam par demogrāfiju aizmirst.

Kusunoki Masashige 楠木 正成
pirms 2 gadiem
Ieva vienmēr būs bagāta, skaista, jauna un vesela. Nu varbūt viņas bērniem, atvainojos bērnam, tikai veselīgu pārtiku vajadzēs un arī kaut ko izglītībai piemest. Cik saprotu, tad medicīnas pakalpojumus un visu pārējo nepieciešamo viņa saviem bērniem, fuj bērnam, pati tomēr spēs apmaksāt.
Dzmdēs viņa pati par savu naudu un nodokļu maksātāju finansētu medicīnu tam neizmantos.
Pensionāri strādās un ja nespēs strādāt, tad vedīsim viņus ragutiņās uz mežu. Pensijas atceļam, nafik viņas.
Ceļi nav vajadzīgi, varam iztikt bez, katru gadu kādu likvidēt kopā ar kādu ciemu, ielu apkopšanu, vides labiekārtošanu arī atceļam. Nafik to, ja nav, tad nav.
Lidostas, dzelzceļus, visu citu dotēto satiksmi to arī visu katru gadu samazinām. Kā līdz šim.
Vajag tikai tādu automātisku ikgadēju, iedzīvotāju skaitam piemērotu skolotāju, ārstu, sētnieku, policijas, ugunsdzēsēju, ierēdņu, medmāsu, sanitāru, armijas, kultūras darbinieku, tai skaitā visu teātru, bibliotēku, mūziķu, muzeju un visu citu iestāžu - valsts un pašvaldības apmaksātu pakalpojumu sniedzēju darbinieku valsts apmaksātu programmu un likumu ieviest.
Tad viss rullēs un varam par demogrāfiju aizmirst.
Nu varbūt vēl šis tas ar laiku būs jāmazina, bet nu un tad, kurš teicis, ka tas viss ir vajadzīgs?
Viegli tas nebūs, bet mums nekas nav par grūtu.
Es ieteiktu sākt ar visu kultūras darbinieku skaita strauju samazināšanu, ar kino un visādām citādām bezjēdzīgām dotācijām visādiem skribentiem un tml.tukšā galdiņa urbējiem.

Ieva Skrebele
pirms 2 gadiem
“Arī islāmā, kur ģimenes dzīves un pēcnācēju vērtība ir teju absolūta un nekādas klostera dzīves nav; pastāv apzināšanās, ka visi jaunie vīrieši ģimeni nevarēs izveidot - lai kā viņus uz to spiestu.”

Te derētu pievienot arī ideju, ka ne visām sievietēm jārūpējas par bērniem. Dažiem cilvēkiem „no dabas” padodas saprasties ar bērniem, un kopīgas rotaļas abiem dod prieku. Citiem ir tieši pretēji – bērnu dauzīšanās, trokšņošana un muļķību runāšana viņiem tik ļoti krīt uz nerviem, ka rezultātā vecāks nemitīgi kliedz uz bērnu. Šādās ģimenēs nelaimīgs ir gan vecāks, gan bērns, un tas parasti beidzas ar to, ka viens otru neieredz. Ar klusu un mierīgu bērnu, kas daudz lasa un neuzdod stulbus jautājumus, es varbūt vēl spētu kaut kā sadzīvot un saprasties. Bet dzīvošanu vienā mājā ar „normālu” un dzīvespriecīgu bērnu gan es nekādi nevarētu izturēt. Līdz ar to manā gadījumā radīt bērnus būtu bezatbildīgi, jo es nevaru paredzēt, vai bērnam gadīsies „pareizais” raksturs.

„Es, teiksim, galīgi neilgojos kalpot armijā vai policijā; no otras puses, apzinos, ka cilvēki, kuri tur kalpo, veic ārkārtīgi nozīmīgu misiju - kuras dēļ varu cerēt nodarboties ar kaut ko citu, nedzīvojot vardarbības un haosa apstākļos.”

Par policiju es vēl piekrītu. Par armiju gan nē. Vai esat lasījis Bertold Brecht „If Sharks Were Men” - http://pamolson.org/ArtSharksMen.htm Šis tekstiņš lieliski rezumē manu attieksmi pret armiju. Ja visās valstīs visi cilvēki vienkārši atteiktos dienēt armijā, uz Zemeslodes dzīve būtu daudz labāka.

„Atkal - ASV un Krievijas mazpilsētās varētu būt līdzīgāk kā Japānā. Cilvēkam ir kauns slikti uzvesties, ja visapkārt ir savējie.”

Te liela nozīme ir ne tikai vienai tautībai, bet arī ciemata izmēram. Mazpilsētās visi viens otru pazīst, tāpēc arī potenciālais noziedznieks uzvedas labi – zina, ka kaimiņi atpazīs un kauninās. Lielpilsētā kaimiņi viens otru nepazīst, attiecīgi var darīt, ko grib.

Ieva Skrebele
pirms 2 gadiem
Vispār jau ir tikai viena loģika. Premisas vai nu pamato argumenta secinājumu vai arī nepamato. Ja nepamato – arguments ir neloģisks. Tas, kas atšķiras, ir nevis loģika, bet vērtību izpratne. Piemēram, konservatīvam cilvēkam tradīciju saglabāšana šķiet ļoti svarīga, bet indivīda brīvība – mazsvarīga. Liberālam cilvēkam indivīda brīvība ir svarīga, bet tradīcijas – nesvarīgas.

Es neizdarīju apzinātu izvēli piedzimt noteiktā valstī un apgūt noteiktu dzimto valodu. Tā bija vienkārši sagadīšanās. Vai Jūs kritizētu bērnu, kurš izvēlas nestrādāt vecāku profesijā? Piemēram, bērnam abi vecāki ir modernie mākslinieki. Paaudzies bērns konstatē, ka modernā māksla viņu nesaista un izvēlas strādāt par mākslinieku tradicionālajās tehnikā (t.i. ar eļļas krāsām Bugro stilā). Vai vecāku profesijas nepārņemšana būtu nosodāma? Vairums cilvēku teiktu, ka nē. Tad kāpēc kritizēt bērnu, kurš izvēlas nerunāt vecāku valodā? Mana attieksme pret valodu ir līdzīga – tā nav būtiskāka par vecāku profesiju. Un te nu arī parādās mūsu atšķirīgie uzskati par to, kas ir vērtība. Jums fakts, ka vecāki runāja kādā valodā, šķiet svarīgs. Man šis pats fakts šķiet nenozīmīgs.

Es neredzu nekā slikta dzemdes izgriešanā. Ja esmu nolēmusi, ka bērnus negribu, tad izgriezt dzemdi ir tikai loģiski, jo mēnešreizes nav nekas patīkams.

„Tas,ka tā atšķiras no citām valodām, tas,ka tā ir valoda, kurā sāki apgūt pasauli - tas ir tas,kas bagātina visas Tavas nākamās valodas.”

Vispār jau dzimtās valodas eksistence tikai apgrūtina svešvalodu apguvi, jo ir jācīnās ar akcentu un ieradumu arī svešvalodā runāt tāpat kā dzimtajā valodā. Latviešu valoda nebagātina manas vācu valodas zināšanas, tā tikai traucē runāt pareizā vācu valodā. Priekš manis nav nozīmes, kurā valodā es sāku apgūt pasauli gluži tāpat kā nav nozīmes, kurā mājā es bērnībā dzīvoju un ar kādām rotaļlietām bērnībā spēlējos (vecās rotaļlietas ir izmestas, un sen jau esmu pārvākusies uz citu adresi). Ikviena valoda ir atšķirīga no pārējām. Mīlēt latviešu valodu, jo tā ir unikāla, ir tikpat loģiski kā mīlēt vācu valodu, jo tā ir unikāla. Visas valodas ir unikālas un atšķiras no citām, tātad sanāk, ka man visas valodas būtu jāmīl vienādi.

Runājot ar citiem poliglotiem, man ir radies iespaids, ka, jo vairāk valodu kāds zina, jo mazāk sentimentāli pret tām izturas. Ja valodu nelieto un neatkārto, tā aizmirstas. Rezultātā izvēles, kuru valodu mācīties, kuru lietot, bet kurai ļaut aizmirsties, kļūst visai pragmatiskas. Valodu mācīšanās ir mans hobijs. Es visu mūžu turpināšu mācīties jaunas valodas un vienlaikus aizmirst daļu no vecajām. Daļa no apgūtajām, piemēram, krievu un latīņu, jau ir nonākušas uz neatgriezeniskas aizmiršanas takas (t.i. esmu izvēlējusies tās neatkārtot), citas es plānoju lietot un saglabāt visu mūžu, jo tās ir noderīgas darbā un mācībās (p., angļu) vai sniedz man estētisku baudījumu (p. vācu valodā sarakstītā Gētes un Nīčes dzeja).

„visas manas fantāzijas sākas ar manu nē , nevajag, lūdzu nē un tad pakļaušanos”

Arī te mēs esam atšķirīgas. Mani ir bezjēdzīgi mēģināt iekarot. Es principā neļauju nevienam ar sevi flirtēt vai izrādīt sev uzmanību. Es esmu tā, kas izvēlas cilvēkus, nevis otrādi. Ja man kāds cilvēks šķiet tā vērts, lai ar viņu kopīgi pavadītu vairāk laika (galvenie kritēriji – gudrs, izglītots, māk domāt un argumentēti runāt), es pati ķeros pie pavedināšanas darba. Es pati piezvanu un uzaicinu kaut kur doties un izlemju, uz kurieni. Bieži vien es šādā veidā sagādāju negaidītu pārsteigumu kādam, kurš mani uzskatīja par draugu. Draudzeņu man ir maz, un apmēram 80% manu draugu ir vīrieši, un visi mani mīļākie tiek izvēlēti no draugu loka pēc tam, kad cilvēks ir gana labi iepazīts, lai saprastu, vai ir vērts viņu pavedināt. Lielākā daļa manu draugu tā arī paliek tikai draugi. Ja es pasaku „nē”, tad tas ir negrozāmi un pavisam. Ja cilvēkam ar vienu „nē” nepielec, es izmantoju arvien rupjāku leksiku līdz beidzot pielec. Arī mana attieksme pret esošajiem mīļākajiem ir līdzīga: „Es gribu, lai tu man sagatavo pusdienas, vai nu tu to darīsi, vai arī tur ir durvis.” Vai arī: „Es tagad pagulēšu, tu tikmēr pastrādā un sagādā man baudu, es gribu to un šito, ja kaut kas nepatīk, tur ir durvis.” Manā vecumā un ar manu izskatu šādu attieksmi pret cilvēkiem var atļauties (gribošu kandidātu netrūkst, atliek tikai izvēlēties labāko). Ja kāds man atsaka, raudāt nemēdzu, vienkārši meklēju nākamo kandidātu. Es nešaubos, ka mana attieksme atšķiras no vairākuma sieviešu. Ja visas būtu tādas pašas kā es, romantisko filmu žanrs vispār nepastāvētu.

Es piekrītu, ka dažādība padara pasauli interesantāku. Ja visi domātu vienādi, nebūtu pat par ko runāt.

Ieva Skrebele
pirms 2 gadiem
“Autore jau vairākkārt uzsver,ka viņai nebūs bērnu. Man grūti saprast kāpēc tas jāzin visai sabiedrībai.”

Ja neesat pamanījusi, savos rakstos es vienmēr cenšos izvairīties rakstīt par sevi. Es augstu vērtēju loģiku un bezpersonīgu argumentāciju. Raksta autora personīgajai dzīvei ir jāpaliek atrautai no viņa argumentiem. Nevienā manā rakstā Jūs neatradīsiet informāciju par manu personisko dzīvi, ģimenes stāvokli, seksuālo orientāciju utml. informāciju.

Diemžēl komentāros un sekojošajās diskusijās komentētāji bieži vien abstrakto un racionālo diskusiju padara personīgu. Ja viņi izsaka nepatiesus apgalvojumus par mani (piemēram, sāk runāt par bērniem, kuri man kādreiz būs), tad es esmu spiesta uz to atbildēt. Es daudz labprātāk tā vietā paturētu diskusiju abstraktā līmenī.

Reizēm es izpaužu informāciju par sevi arī lai atspēkotu kategoriskus apgalvojumus. Piemēram, ja kāds pasaka, ka „visas sievietes ir emocionālas un viņām nepadodas matemātika”, es uz to atbildu ar informāciju par saviem sasniegumiem skolas matemātikas olimpiādēs. Ja kāds pasaka, ka „visas sievietes grib bērnus”, es atbildu, ka bērnus negribu. Sabiedrībā ir iesakņojušies stereotipiski aizspriedumi, kurus mēdz attiecināt uz visiem kādai grupai piederīgiem cilvēkiem. Šādus aizspriedumus var labi atspēkot, pasakot, ka es esmu piemērs cilvēkam, kurš ir pretrunā attiecīgajam stereotipam.

Vēlos norādīt, ka komentārā Jūs izmantojat loģikas kļūdu http://www.logicallyfallacious.com/index.php/logical-fallacies/97-faulty-comparison
Ja Jūs nepiekrītam manam viedoklim, tad Jums derētu pamatot, kāpēc latviešu valoda ir noderīga, nevis runāt par sīpolu saknēm. Ja nezināt par loģikas kļūdām un korektu argumenta izklāstu, varu ieteikt Edward Damer grāmatu “Attacking Faulty Reasoning”. Ja neprotat svešvalodas, īss kopsavilkums par argumentāciju ir šeit - https://avestra.wordpress.com/2012/08/29/arguments-akademiskajas-debates/

Ieva Skrebele
pirms 2 gadiem
“Teiksim, mans bērns ir cits (nevis es) - tomēr viņš izskatās man līdzīgs un runā līdzīgā valodā.”

Bērnam ir 1/2 vecāka DNS. Mazbērnam – 1/4. Mazmazbērnam – 1/8, mazmazmazbērnam – 1/16. Salīdzinājumam – brāļa bērnam ir 1/4. Arī brāļa bērns ir līdzīga man un runā manā valodā. Ja godīgi, arī melnādains Afrikānis ir ģenētiski ļoti līdzīgs man. Nu labi, viņš runā citā valodā. Bet nu un? Vai tiešām ir labi citu cilvēku diskriminēt tāda sīkuma kā valoda dēļ? Atšķirības starp vienu tautu un citu ir minimālas. Kopīgā ir daudz vairāk. Visai cilvēcei ir ļoti daudz kopīga. Starp citu, pat šimpanzei ir ļoti daudz mana DNS, līdz ar to es negribētu teikt, ka šimpanze ir „svešais”. Ja kāds cilvēks man izdara labu un palīdz, es viņam atlīdzinu ar labu neatkarīgi no tautības un radniecības pakāpes. Man nepatīk cilvēkus dalīt savos un svešajos. Un ja kas, arī adoptēts bērns ir līdzīgs audžu vecākam un runā viņa valodā. Cilvēku tieksme par katru cenu dabūt bioloģiskos pēcnācējus man šķiet nepamatota. Ja kādam cilvēkam patīk audzināt bērnus un viņš ir laimīgs to darot, tad ir loģiski uzņemties rūpes par bērniem, vienalga, vai tie ir savi vai adoptēti. Ja kāds cilvēks negūst prieku no paša bērnu audzināšanas procesa, tad labāk palikt bez bērniem.

„Valoda ir arī līdzdalības instruments (..) cilvēki var paši veidot pilsonisku sabiedrību.”

Mans labākais draugs ir krievs, ar kuru mēs sarunājamies angliski (mums abiem tā ir visērtāk). Esmu daudz komunicējusi ar Latvijā dzīvojošiem apmaiņas studentiem no citām valstīm. Mana pieredze liecina, ka valoda nav problēma saprasties un izveidot draudzību. Nezinu, varbūt citiem cilvēkiem ir citādāk. Bet, ja cilvēks ir atvērti noskaņots un neuzvedas ksenofobiski, tad saprašanās nav neiespējama.

„Kopīga dzimtā valoda nozīmē arī solidaritāti. Ir taču labi, ja cilvēki spēj palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri nav viņu ģimenes locekļi vai kādi citi tuvi radinieki.”

Skumji, ka daži cilvēki negrib būt solidāri ar tiem, kuri runā citā valodā. Bet par laimi tas neattiecas uz vairākumu ļaužu. Ir cilvēki, kuri ziedo arī bada cietējiem Āfrikā vai karadarbībā ierautajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Ieva Skrebele
pirms 2 gadiem
„Ja kāds nomirst, tad nekas tur automātiski nemazinās”.

Nesamazinās? Tas laikam nozīmē, ka mirušā/pensijā aizgājušā darbinieka vietā tika pieņemts darbā cits cilvēks. Kur problēma nepieņemt darbā citu cilvēku?

Protams, ir jāpieņem lēmumu likvidēt tukšu lauku skoliņu, mazpilsētas slimnīciņu vai sabiedrībai garlaicīgu muzeju. Bet kas tur slikts? Tas ir tikai normāli, ka visas valsts un pašvaldības iestādes koncentrējas lielākajās pilsētās.

Ja valstī tiek izglītots par daudz topošo skolotāju, tad ir vērts samazināt budžeta vietu skaitu šajās studiju programmās. Bet pilnībā atrisināt šo problēmu nav iespējams. Šobrīd par daudz studentu izvēlas mācīties, piemēram, ekonomistos vai juristos, un šie jaunieši izvēlas tieši šīs studiju programmas par spīti visam.

„Tas nozīmē vēl 10 mazāk pieejamu medicīnu par esošo un 10 reiz sliktākas kvalitātes izglītību par esošo.”

Luksemburgā dzīvo 549’680 cilvēku. Islandē dzīvo 325’671 cilvēku. Igaunijā dzīvo 1’315’819 cilvēku. Pēc Jūsu teorijas izglītības kvalitātei un veselības aprūpei šajās valstīs būtu jābūt katastrofālai. Ķīnā dzīvo 1’357’380’000 cilvēku. Pēc Jūsu teorijas veselības aprūpei un izglītībai tieši šajā valstī būtu jābūt viskvalitatīvākajai, jo tieši šajā valstī ir vislielākais iedzīvotāju skaits. Kā redzams dzīves kvalitāte kādā valstī nekorelē ar iedzīvotāju skaitu.

“Ja vēlies nāvi, tad visvienkāršākais risinājums ir izdari pašnāvību tūlīt un paņem bariņu savu ideju atbalstītāju uzreiz līdzi. Jo tā kā tev bērnu nekad nebūs un pati nekad neslimosi, tad priekš kam tev vispār ko vēl gribēt?”

Kāpēc šāds pieņēmums, ka es vēlos nāvi? Vai tiešām Jūsu dzīve ir tik nelaimīga, ka bez bērniem tajā nav nekā skaista un bez bērniem nav citu iemeslu vēlēties dzīvot? Kā paliek ar mākslu, zinātni, darbu? Nekas no tā Jums nerūp? Ja ir tik traki, tad paliek taču vēl vismaz hedonisms un piektdienas vakara/atvaļinājuma izpriecas.

Ieva Skrebele
pirms 2 gadiem
(1) Jūs vispār sapratāt mana raksta ideju? Protams, ka 500 gadus vecos tekstos kaut ko var saprast. Es taču norādīju uz līdzībām un atšķirībām dažāda vecuma valodās. Jo ilgāks laiks paiet, jo mazāk var saprast. Tāpēc es arī minēju piemērus dažāda vecuma valodām - viduslaiku vācu un franču, jau senākās latīņu un sengrieķu, pavisam seno indoeiropiešu pirmvalodu. Ja viduslaiku valodās ir daudz līdzīgu skaņu un saprast kaut ko var, tad senākās valodās saprast vairs nevar neko. No pavisam senajām latīņu un indoeiropiešu valodām es piemērus neliku, jo tur vairs nav īsti ko salīdzināt.

Ilgtermiņā nav pilnīgi nekādas nozīmes, vai no "vecās" latviešu valodas rodas "jaunā" latviešu valoda, vai arī latviešu valodu pārstāj lietot vispār. Paskatieties, kas 5500 gadu laikā notika ar indoeiropiešu pirmvalodu. Vēl pēc vairākiem gadu tūkstošiem ar latviešu valodu notiks tas pats.

Es apšaubu hipotēzi, ka rakstība palēnina izmaiņas valodā. Paklausieties, kā mūsdienu jaunieši Latvijā lieto anglicismus! Mana vecmāmiņa tādus vārdus jaunībā nelietoja. Vēl iespaidīgāks šai ziņā ir Vācijas jauniešu vidū lietotais „Kiezdeutsch”. Pilsētās, kur bija daudz turku imigrantu, jaunieši, kam vācu bija dzimtā valoda, aizņēmās no turkiem daudz vārdu, izveidojot „jauniešu dialektu” t.i. žargonu. Valodas mainās, jo jaunieši tā cenšas paust savu individualitāti un atšķirties no vecākās paaudzes. Cits piemērs ir angļu valoda, kurā rakstība atšķiras no izrunas, jo izruna laika gaitā mainījās, bet cilvēki negribēja reformēt pareizrakstību. Latviešu valodā notiek pilnīgi pretējais – pareizrakstība tiek mainīta kopā ar izrunu, piemēram, tagad vairs neesošais „ŗ” burts.

(1) Man latviešu valoda ir bezjēdzīga. Tajā nav specializētās literatūras.

Apmēram 70% manis lasīto grāmatu ir angļu valodā, kādi 20% vācu valodā, atlikušie 10% franču, itāļu un zviedru valodās. Es bieži pasūtu grāmatas no Amazon, bet pat neatceros, kad es pēdējo reizi nopirku kādu grāmatu latviešu valodā. Ar ziņu portāliem ir tas pats. Paskatieties, ko par Ukrainas karu raksta britu „BBC” un vācu „Der Spiegel” un salīdziniet to ar „Delfos” rakstīto. Tekstu kvalitāti nevar pat salīdzināt. Tas ir pavisam cits līmenis.

Ir grūti kļūt izglītotam cilvēkam, ja bez latviešu valodas perfekti neprot vismaz vēl vienu lielu valodu. Mans tēvocis pirms 30 gadiem studēja eletroinženieriju krievu valodā, jo latviski grāmatu nebija. Mans draugs (ķīmiķis, kurš strādā vides aizsardzības jomā) šobrīd sūdzas, ka specializēto tekstu latviešu valodā nav un visu jālasa angliski. No pazīstamiem programmētājiem es dzirdu to pašu. Arī mana pieredze ir identiska. Latviešu valodā nav kvalitatīvu grāmatu par mākslu. Kur latviski izlasīt par chlorobrominated copper phthalocyanine pigmenta īpašībām, kad to izmanto ūdens krāsās? Ar bioloģiju ir tā pati problēma. Ir primitīvas un vispārīgas grāmatas par telpaugu audzēšanu, bet kur izlasīt, kā nodrošināt nepieciešamos apstākļus Nepenthes platychila augam (kurš šobrīd mitinās uz manas palodzes)? Ir vispārīgas grāmatas par filozofiju, bet ko darīt, ja es vēlos uzzināt par Sextus Empiricus ideju attīstību viduslaiku teologu vidū? (Pateikšu priekšā atbildi – Richard Popkin grāmatā „The History of Scepticism”, kas latviešu valodā, protams, nav iztulkota.)

Vienīgi par literatūru nav iespējams objektīvi spriest. Es varētu piesaukt faktu, ka neviens latviešu autors nav ieguvis Nobela prēmiju literatūrā, bet tas vien neko nepierādītu. Varbūt tiešām latviešu autoru grāmatas ir tikpat labas kā citās valodās rakstītās. Bet es tāpat labprātāk lasu vācu literatūru.

Ar rakstīšanu, protams, ir grūtāk. Prozas tekstus angliski rakstīt man ir pavisam viegli. Un, ja arī tur kļūdu ir drusku vairāk nekā manos latviski rakstītajos tekstos, redaktori vienalga to visu labo. Ar dzeju gan ir sliktāk. Kādreiz rakstīju dzeju. (Mani vecie teksti ir šeit - http://gramataselektroniski.blog.com/2012/02/04/dzeja-avestra/ ) Pēc tam konstatēju, ka Latvijā man lasītāju nav, tā ka šo karjeru es izvēlēties nevaru – nebūs, kas algu maksā. Bet nevienā svešvalodā es dzeju rakstīt nevaru (esmu mēģinājusi, nekas labs nesanāk). Ja man būtu iespēja izvēlēties dzimto valodu, es izvēlētos vācu (manuprāt, Andrievs Niedra bija nevis nodevējs, bet gan saprātīgs cilvēks). Tad maniem tekstiem būtu krietni vairāk potenciālo lasītāju, un būtu kāda jēga rakstīt dzeju. Bet nu literatūra nav vienīgais manā dzīvē. Esmu samierinājusies ar to, ka nebūšu profesionāla dzejniece, un tā vietā pievērsos glezniecībai. Ar savām gleznām pasaules tirgū es konkurēt varu (latvieši ir pārāk nabadzīgi, lai pirktu mākslu, tā ka visi mani klienti tāpat ir no ārzemēm).

Bet, kas attiecas uz latviešiem kopumā, tad literatūra vairumam cilvēku viņu dzīvē ne tuvu nav tas svarīgākais. Saglabāt valodu tikai tāpēc, lai varētu tajā uzrakstīt kādu dzejolīti, nav visai praktiski. Cilvēki to nedarīs.

(2) Es nepazīstu nevienu jaunieti, kurš krievu skolā nebūtu apguvis latviešu valodu vismaz tik daudz, lai spētu tajā kaut ko pateikt. Bet vecie ļaudis, kuri latviešu valodu neprot, tāpat vairs nav labojami un drīz nomirs. Es neredzu jēgu spiest krievu skolēnus mācīties latviešu skolās. Komunikācijas problēmu starp abām tautībām nav jau tagad. Ja krievu bērnu vecāki grib, lai bērni tiktu segregēti, viņiem ir tiesības to pieprasīt. Mēģinājums šos bērnus pārlatviskot pret vecāku gribu ir visnotaļ nepieklājīgs.

(3) Manā mājā ir apmēram 25 dzīvokļi. Izņemot vienu ģimeni, visi pārējie īpašnieki ir latvieši. Un panākt vienošanās mums tāpat nesanāk un strīdamies par visu. Kaut kas tāds kā mājas nosiltināšana nav pat iedomājams. Te pat nevajag atšķirīgas valodas, lai nespētu saprasties.

(4) Vispār jau bērni ir tie, kas no šejienes emigrē. Acīmredzot latviešu literatūra nav galvenā dzīves jēga vairumam cilvēku. Cilvēki nav tik sentimentāli.

Ieva Skrebele
pirms 2 gadiem
1. Visi mani pensijas vecumu sasniegušie radinieki ir strādājošie pensionāri. Pensijas, ko viņi saņem, ir tik smieklīgi mazas, ka nestrādājot izdzīvot nevar. Es rēķinos ar to, ka arī man nākotnē pensijas nebūs vispār.

2. Man nebūs bērnu, un dzemdību nama pakalpojumi man nebūs nepieciešami.

3. Es nesaprotu, kāds maksas veselības aprūpei sakars ar šo rakstu. Es nekur neteicu, ka būtu jālikvidē valsts apmaksāta veselības aprūpe. Vairums cilvēku, kuri dodas uz poliklīniku, ir strādājoši nodokļu maksātāji, un nodokļus viņi maksā neatkarīgi no vidējā vecuma. Par šo nodokļu naudu var finansēt veselības aprūpi.

4. Jā, es uzskatu, ka ceļus uz izmirušiem ciemiem var likvidēt. Manuprāt, nav nekā slikta, ja bijušā ciemata vietā sāk augt mežs, un mežā pilnīgi pietiek ar grants ceļiem un taciņām. Pilsētās, kurās cilvēki vēl joprojām dzīvo, ceļus ir jāuztur. Un apdzīvotās vietās ielas ir jāapkopj.

5. Protams, ja valstī samazinās iedzīvotāju skaits, samazināsies arī kultūras darbinieku, skolotāju un ārstu skaits. Samazinās visās profesijās strādājošo skaits. Nevienu kultūras darbinieku vai ārstu speciāli tāpēc atlaist nevajadzēs, jo vecie pensionēsies un nomirs kopā ar visu pārējo profesiju pārstāvjiem, bet jauno būs mazāk, jo valstī kopumā būs mazāk jaunu cilvēku visās profesijās.

6. Kad pašreizējais bibliotēku, skolu, slimnīcu utt. iestāžu skaits izrādīsies pārāk liels, mazapdzīvotās vietās šīs iestādes būs jāslēdz. Kad sabiedriskā transporta pakalpojumus izmantos mazāk cilvēku, reisu biežumu būs jāsamazina. Neredzu tajā nekā slikta. Arī lielāks cilvēkiem piederošo automašīnu skaits nozīmē, ka sabiedriskā transporta reisu biežumu ir jāsamazina, bet nez kāpēc par automašīnu pieejamību neviens nesūdzas.

7. Kas attiecas uz darbinieku samazināšanas programmu, tad neko nevajag ieviest. Šo darbiņu jau lieliski paveic nāve, kura ik gadu likvidē daļu valsts iestādēs esošo darbinieku.

Sierrealiste
pirms 2 gadiem
Interesanti kopā savilktas lietas.
Pati esmu ne reizi vien domājusi, redz, kā cilvēki vienmēr pieņem, ka pastāvošā saglabāšana un eksistences turpināšanās nākotnē ir pareiza, laba, nepieciešama, mērķis, kas par katru cenu ir jāsasniedz. Koncentrēties uz šī brīža dzīves kvaltitāti - nebūt ne slikta doma.
Vienīgais, par demogrāfiju runājot, būtisks ir ekonomiskais apsvērums. Valstij vajag pilsoņus, kas maksātu nodokļus. Būtu jābūt skaidram redzējumam, kā, piemēram, tagadējie trīsdesmitgadnieki varēs dzīvot, kas viņus uzturēs, kad pēc gadiem gribēs iet pensijā.

zināšana
pirms 2 gadiem
skrebele, kažoka, ločmele, melbiksis, curika, čigāne, viķele, viņķelis... valodniekam ir ko padomāt
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!