Foto: Mārtiņš Grauds
 
Dzeja
07.06.2019

davai pārceļam hipnozes seansu

Komentē
0
Saglabā

*

davai pārceļam hipnozes seansu uz otrdienu, tur brīvs līdz pusdienlaikam
varēsiet? visi tiek?

neredzu rokas. viena, divas. nu tad, pārceļam

mājasdarbi: trenējam izplūdušu skatienu
mesmerizējam nedzīvus priekšmetus
refleksīvi krītam niknumā

un neaizmirstam drošos kritienus uz muguras

nākamreiz paķeriet sev līdzi kaut ko
siltāku un virves, lai būtu, kam grauzt

 

**

mēs jums ņemsim ārā, ņemsim, jūs mums arī?
neņemam mēs tikai tad, ja nav ko paņemt
elpu aizturam un ņemam vērā,
mūs var samanīt ar visām maņām
ņemiet kaut vai apmaiņā pa daļām
mēs jau nevaimanājam un ņemam
jums pa vēnām var, jeb apaviem pa vagām?
uzstājamies jums, bet mēs jūs iztaujājam
mēs jums sagrabinām, mēs tik grābjam
mēs jums gremojam, bet mēs jums izmazgājam,
nu tad mēs jums arī mazgājam, un vēl ar ziepēm
mēs jums rokas-kājas apmazgājam
nu tad mājam mēs ar tām uz maiņām
mēs jums skabargas, bet jūs mums garas runas
mēs tad noraudātas acis jums
bet mēs jums biļetes ar labām beigām
mēs mums vairāk gan, ja būtu jūsu vietā
nu, ja jūsu vietā būtu mēs, jūs diez vai viltos
mēs jums, jaunavām, ja jūs mums, nevaldāmiem
valdonīgiem mums, un jums vēl zaļiem
mēs jums ceļus izpļaujam, cik varam, vaļā
jums pa pakai katram, mēs jūs tepat pakavēsim
jūs ar mums uz jūs bet mēs uz jēs jums
taisnīgi un abpusēji pret un par mēs
nupat paši pārtapsim par jums un projām būsim

 

*

proti, citiem vārdiem sakot, sanāca ne tā galīgi
ja vispārīgi runājam, un netiec vairs gudrs, kā tad īsti ir
pilnīgi aizmiglojies, vai tur kāds paklupa
bet ne jau tagad uzreiz tāpēc būtu jāatkāpjas

sen jau nevienu nepārsteidz, ka zaļais vairs nedeg
un arī ka, ilgi balējis, nopalsis, dzeltenais nu izdzisis
bet tas, ka sarkanais mirgoja, margoja, un nu arī čuš –
tas ir kaut kas prātam neaptverams, pilnīgi neticams

un kālab tad kļuva skaidrs, ka izdzisa tas mūžam un neatgriezeniski?
galīgi pamesti bez tā, gandrīz vai pārņem apātija
pat ja pietiks viltus apstāties laikus
tik un tā neieraudzīsi to izlijušu uz asfalta

atliek vien pieņemt, ka tas spīd cituviet,
kur nav šitādu sastrēgumu, kur mēs nekad neatrodamies
vai neder bordo, kas plūst no tikko kā
atkorķētas pudeles zaļa stikla?

ne nosacīts stiklu saduļķojums un sapūsts apsūbējums
ne viltotu saullēktu saskrāpēta blāzma
neko nespēj padarīt, kad stiepjas bez gala
pār mēru šī sagrozītā bilde

 

*

folkloras prakse salās, kur vēl
palikuši pāris barbari, pilnīgi jau
cūciskā stāvoklī, uz izmiršanas
robežas, mežonību nomainījis
zvērīgums. klanās zebrām
un luksoforiem. kliedz: ''bār-bār!'',
kad ierauga bāru. ēd šniceles
ar rokām un bieži
mirkšķina mazās ačeles.

pašā prakses vadītāja deguna galā
daži barbari kopā ar blondu treškursnieci
izlaužas no salas, no krasta redzams
kā viņa stāv prāmja aizmugurē
ar diktofonu rokās, mežoņu
bariņš stāsta viņai anekdoti,
ūdens šļakatas noslāpē barbaru
izdotās skaņas. nenovērtējams materiāls
aizpeldējis, nošņāc ūsās profesors.

 

*

iesākumam salīdzini sevi ar izplūdušu pērno bildi
mēģini sasniegt maksimālu atbilstību atslābinoties pēc
sejas muskuļu spējas savilkšanas un kratot galvu

fonā ir kūrorta ainava ar vienu piepūšamo vilni
kaimiņš – saldējuma pārdevējs, baloži iznesušies par kaijām

izrādās jums tik spraigi vaibsti
biju jūs iztēlojusies pavisam savādāku
jums viss labi?

beidzot tu esi adekvāts šai retajai bildei un var
sevi gatavot ilggaidīti atliktajam randiņam

šis večuks nāks jums līdz?
un jums no kabatas rēgojas baltmaize?

 

**

ieskrietuvei bija sētas ieeja, varēju jau iedomāties
ne pretējā pusē, par kuru varējām zināt, vismaz ja būtu padzirdējuši
īstenībā, šīs arī bija visīstākās no visām parādes durvīm
šajā sānieliņā. te mēdza nākt ar cita tipa cilvēkiem, bet pat tu to īsti nezināji,
kaut gan viņš pēc tam norādīja, ka nekādas caurlaides nav vajadzīgas
atsaucoties uz paroļu iztrūkumu
vienkārši pagrūd virpuļdurvis un viņas tevi ielaidīs paradīzē
kaut sajūtas un vestibulārais aparāts tev dažbrīd liks vilties
bet arī šī ieskrietuve, protams, nebija vienkārši patvērums
kurš gan varētu salīdzināt šos plašos foajē
ar publiskajām telpām kuras ir šauras kā celles
kuras ir uzspiestas, piegružotas, teju sasmakušas
te varēja atstāt visas rūpes un asinis ritēja straujāk
varēja aizmirsties kādā stūrī un dzīvot vienlaikus nedzīvojot vispār
katrā elpas vilcienā iekļaut visu un vienlaikus neiekļaut neko
tieši iepretim ieejai, pēc viņas vārdiem, būs vēl vienas durvis
viņas ir redzamas, ieejot nedaudz pa labi un dziļāk
ja pie tām pieklauvē, vienlaikus pagriežot rokturi un uzspiežot ar plecu,
tiksi iekšā, tikai jāatceras, ka tūlīt aiz aizkariem seko pakāpieni lejup

 

Pa vienam dzejolim (publikācijas secībā) atdzejojuši: Henriks Eliass Zēgners, Svens Kuzmins, Raimonds Ķirķis, Krišjānis Zeļģis, Lauris Veips, Toms Treibergs.

Tēmas

Semjons Haņins

"Semjona Haņina poētiskajā pasaulē, kurā valda vēlmju šizofrēnija, tik tvanīgi reibinoša, reizēm rodas priekšstats, ka visu apņem vakuums, bezsvara stāvoklis — un rodas jautājums, vai iespējams ieelpo...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!