Cilvēktiesības uz haļavu

Es esmu skolotāja no Purciema, bet es strādāju augstskolā. Tātad arī sponsorēju visus nemaksātājus.
No Purciema līdz Ķīpsalai ir tikai 7 km un tas nav nepārvarams attālums kājām, vismaz reizi dienā.
Paldies, Rīgas Satiksme!

Salīdzināt Pierīgas pašvaldības ar Rīgu vai visas Valsts pašvaldības ir Rīgas pašvaldību, manuprāt ir vairāk kā nekorekti. Paskaidrošu kāpēc. Rīga ir Valsts galvaspilsēta un ar to ir izteikts viss. ne jau perifērijā dzīvojošo pilsoņu iegribu dēļ tik daudzkas ir sakoncentrēts tieši Rīgā (medicīnas nozare, mācību iestādes un tt.).
Ijāba kunga piesauktais piemērs par parku Amerikā,... nu piedodiet, bez pastaigas parkā var iztikt, bet neierašanās darbā draud ar atlaišanu.
Es pati 10 gadus strādāju Ŗīgā, lai gan deklarētā dzīves vieta ir Gulbenes novadā. Vai es esmu vainīga pie tā, ka valsts politika gadiem ir bijusi vērsta uz centralizāciju un, ka darbu, atbilstoši izglītībai, ir iespējams dabūt tikai Rīgā.
Es spēju saprast, ka Rīgas pilsētā deklarētajiem ir priekšrocības un atlaides, bet ir jautājums, kādas tās ir un cik lielas tās ir. Jau pašreiz sabiedriskajā transportā Rīgas pašvaldībā deklarētie pensionāri un skolnieki brauc par velti. Labi, varētu vēl piekrist, ka sabiedriskā transporta biļete deklarētajam ir lētāka kā nedeklarētajam, bet ne jau cena ir divas reizes lielāka. Visu ar mēru!
Arī es, nedeklarētā Rīgas pilsētā maksāju par komunālajiem pakalpojumiem (un parasti īrētāji viņus maksā apzinīgāk nekā deklarētie, jo dzīvokļa saimnieks nepieļaus, ka īrnieks viņam taisa parādus), ejot veikalā iepērkos, braucot transportā maksāju par biļeti...
Patreiz jūtos kā gaidot soda izpildi, jo mani sodīs par to, ka pirms 10 gadiem atradu darbu Rīgā, maksāju nodokļus Latvijai un mani bērni vēl joprojām dzīvo, mācās un strādā Latvijā. Vajadzēja toreiz sakrāmēt ceļasomas, paņemt bērnus un aizceļot, tad šobrīd maksātu nodokļus kaut kur citur Eiropā un justos droša par savu nākotni (vairāk vai mazāk, jo'vismaz pensija būtu jau šobrīd sapelnīta krietni lielāka).

Konkurence, bieži vien, ir resursus izšķērdējoša parādība.

Pirmā rindkopa man atsauc atmiņā Ivara Ījaba citātu "man dažreiz liekas ka filozofs ir tāds naivs". Domāju, ka šī ir īstā reize to pieminēt. Metafizisks apgalvojums(turklāt ļoti abšaubāms), ka visi cilvēki (vismaz taksisti, gardrobisti politiķi u.c) savā metafiziskajā būtībā ir vienādi, nav diez cik jēgpilns mūsdienu kontekstā, jo jebkurā demokrātiskā valstī slepkavām un izvarotājiem tomēr tiek piešķirts cits sods, nekā tiem, kas lieto alkoholu sabiedriskā vietā. Var jau būt ka "lauķi" un Ušakovs savā esenciālāja būtībā ir labi, bet šādi sholastiski spriedelējumi mums dod tieši - neko, jo, ja mēs reiz esam tik iecietīgi pret vieniem, tad tikpat konsekventi mums jabūt iecietīgiem arī pret otriem(arī tiem kas ir neiecietīgi). Un ja gribam var arī otrādāk - ja vien ir sliktie, tad otri jau nu arī nemaz tik labi nav. Piemēram, ja Ušakovs ir slikts, tad var izvirzīt zinātnisku hipotēzi par Ēleri "kā būtu ja būtu".Sekojot Ijaba kunga loģikai tādi cilvēki kā Hitlers jau nemaz tik ļauni nav, jo jebkurš no mums viņa vietā rīkotos tāpat, vaine?

Es daļēji piekrītu Ījabam, bet, manuprāt, runa jau ir par samērīgumu. Man kā nerīdziniekam nebūtu nekas iebilstams, ka rīdzinieki brauktu par brīvu, bet pārējie 30-day-ticket varētu iegādāties par 23 EUR, kā tas ir Tallinā, nevis 71 EUR (!!!), kā Rīgā tiek plānots šobrīd. Šāda cena jau ir tuvu R-Eiropas sabiedriskā transporta mēnešbiļetes cenai, kur šis sabiedriskais transports ir nesalīdzināmi labāks, tāpat arī algu līmenis šajās valstīs pavisam cits. Arī Viļņā sabiedriskā transporta mēnešbiļete maksā ap 35 EUR. Līdz ar to šādā izteiksmē šī ideja, kāda tā ir šobrīd, ir pilnīgi absurda.

Protams, es dauzos, bet vai šajā teikumā:

"Mana pisloniskā pārliecība ir,ka man ..."

ir drukas kļūda, vai arī tā tas ir domāts?

Siguldā, redz, šitāda "netaisnīga", bet vietējiem iedzīvotājiem tīkama kārtība ir jau kādu laiku: deklarējies, noformē sev īpašu identifikācijas karti "Es esmu siguldietis!" un saņem dažādus labumus, tostarp atlaides Siguldas veikalos un tūrisma objektos, kā arī iespēju bez maksas braukt īpašajos "Siguldieši brauc" autobusos. Iebraucēji, piemēram, pilsdrupas aplūko par maksu, vietējie, uzrādot karti, bez maksas. Man šķiet - godīgi. Bet skaidrs arī tas, ka šādi "bonusi" tak netop aiz sirdsšķīstas labdarības - pašvaldība šādā veidā cenšas veicināt iedzīvotāju deklarēšanos un rezultātā - nodokļu ieņēmumu palielināšanos budžetā. No kura top finansēti šādi te labumi vietējiem :)

Es piekrītu Ījaba kungam, ka cilvēkiem, kuri maksā nodokļus, būtu jāsaņem vairāk „labumu” no valsts un pašvaldības. Taču es neatbalstu dalījumu pēc deklarētās adreses divu iemeslu dēļ:

1. Latvijā cilvēki starp pilsētām pārvietojas pārāk daudz, lai varētu ieviest sistēmu, ka „labumus” saņem tikai cilvēki, kuri dzīvo attiecīgajā pilsētā. Piemēram, es dzīvoju Rīgā, bet Rīgas sabiedrisko transportu izmantoju ārkārtīgi maz. Mana dzīvesvieta atrodas 15 minūšu pastaigas attālumā no lielākās daļas vietu, kur man regulāri vajag nokļūt (es apzināti izvēlējos dzīvot adresē, kas atrodas tuvu darbam). Sabiedrisko transportu es daudz vairāk izmantoju citās Latvijas pilsētās. Un man nudien nav skaidrs, kāpēc es Liepājā par tramvaja biļeti maksāju tikpat daudz kā liepājnieki, savukārt Rīgā viņiem būs jāmaksā vairāk nekā man.

Latvija ir maza valsts. Lai nokļūtu no viena valsts gala līdz otram ir vajadzīgas tikai pāris stundas. Rezultātā ir likumsakarīgi, ka cilvēki pārvietosies starp pilsētām. Un šī kustība notiek ne tikai virzienā uz Rīgu. Arī Rīdzinieki mēdz braukt uz citām pilsētām, un tur izmantot sabiedrisko transportu, apmeklēt muzejus, staigāt pa parkiem utt.. Tāpēc sistēmu, ka vietējie maksā mazāk, nedrīkst ieviest tikai vienā pilsētā. To ir vai nu vienlaikus jāievieš visās Latvijas pilsētās (kas būtu ļoti sarežģīti administrējams darbs ar lielu kaudzi papīru). Vai arī to nedrīkst ieviest nevienā pilsētā (kas ir krietni ērtāks risinājums).

2. Cilvēki netiek dalīti pēc faktiskās dzīvesvietas. Tas ir pašsaprotami – lai izkontrolētu ikviena faktisko dzīvesvietu būtu vajadzīgs milzīgs skaits ierēdņu, kuri regulāri apstaigā visas mājas un pārbauda pases visiem cilvēkiem, kuri dotajā mirklī atrodas attiecīgajā adresē. Šī iemesla dēļ cilvēki paši deklarējas jebkurā vietā pēc izvēles. Jau tagad daudziem cilvēkiem ekonomisku apsvērumu dēļ deklarētā adrese atšķiras no viņu faktiskās dzīvesvietas. Ar šādu Rīgas domes lēmumu tiks panāks, ka vēl vairāk cilvēku deklarēsies fiktīvās adresēs. Rezultāts – 1) ja valstij vajadzēs sazināties ar attiecīgo cilvēku, tas nebūs iespējams, 2) Pierīgas pašvaldībām būs jāmaksā par bērnudārzu Rīgā deklarētu cilvēku bērniem utml. Es uzskatu, ka valstij kopumā šī situācija ir neizdevīga. Jā, viena pašvaldība varbūt izdomās veidu, kā papildus iegūt dažus latus. Bet valsts kopumā zaudēs.

Ir vēl arī trešais iemesls, kāpēc man nepatīk pati personalizēto e-talonu ideja. Šīs personalizētās kartītes ir suņa nagla pakaļā. Kad gāju skolā man vienreiz salūza e-talons. Kā varbūtēju iemeslu „Rīgas Satiksmes” darbinieki minēja, ka e-talons ir bijis pielikts klāt mobilajam tālrunim vai kādai citai magnētiskai ierīcei. Vai arī varbūt vienkārši brāķis bija... Vispirms es pavadīju vairākus mēnešus brīnīdamās, kapēc dažas e-talonu lasīšanas ierīces manu talonu var nolasīt, bet citas nevar. Pēc tam es pavadīju laiku ceļā līdz „Rīgas Satiksmes” klientu apkalpošanas centram. Pēc tam es divas stundas stāvēju rindā. Visbeidzot man uztaisīja jaunu e-talonu. Es saprotu, kāpēc personalizētie e-taloni ir vajadzīgi skolēniem, bet ideja likt visiem rīdziniekiem čakarēties ar to regulāri lūstošo plastmasas gabalu ir riebīga.

Protams, pašvaldībām savi iedzīvotāji jāatbalsta. Bet, piemēram, kad Siguldā deklarētajiem iedzīvotājiem tika dota iespēja vietējos autobusus izmantot bez maksas, vienlaikus visiem pārējiem maksa netika pacelta, kur nu vēl dubultā.

Manuprāt, esat nedaudz pārpratis lietu. Runa ir nav par to, ka jūs, lietojot Rīgas sab transpotu sponsorētu Rīgas pensionāru brīvbiļetes. Runa ir par to, ka jūs maksātu cik, cik transports maksā, bet rīdziniekiem tas būtu lētāks nekā iebraucējiem tāpēc, ka viņi par to jau daļēji ir samaksājuši ar saviem nodokļiem, ko no viņiem saņem Rīgas pašvaldība. Tagad ir tā, ka iebraucēji bauda lētāku transportu par kuru tie, kas deklarējušies Rīgā maksā.

Jau teicu - publicistika. Gaumes jautājums. Nepatīk Ījaba valoda, nelasi. Kāds tam visam sakars ar Grendi vai Pūci es nudien nesaprotu. Piemēram, Rīgas Laika redaktoriem Ivara stils liekas pieņemams. Man arī nav iebildumu. Katram savs.

Manuprāt, publicistikas gadījumā tas ir ok. Patīk vai nepatīk, tas ir cits jautājums. Ja Ivars šādi rakstītu savos akadēmiskajos rakstos, tad būtu pamats cepties.

Taisnība, nekādu vienotu principu laikam nav. Helsinkos ir kārtība, ka autobusos (uz tramvajiem tas neattiecas) var iekāpt tikai pa priekšējām durvīm. Šofera uzdevums, protams, nav cīnīties ar visiem haļavščikiem, tomēr pati kārtība panāk to, ka neviens bezbiļetnieks (cik nu man pašam to ir nācies pieredzēt) transportu nešturmē. Manuprāt, visnotaļ ekonomisks veids, kā samazināt zaķu skaitu. Jā, arī Itālijā esmu novērojis šādu kārtību (pieņemu, ka dažādās pilsētās tā var būt atšķirīga).
Neņemos arī strīdēties, vai bezpajumtnieki ir vai nav mobilākā sabiedrības daļa, tomēr viņu klātbūtne sab transportā ir visai prominenta. Vismaz manis ikdienā mērotajā maršrutā, t.i., 4. un 5. tramvajs.

Kopumā sliecos piekrist Ivaram. Varbūt nav īsti precīzi teikt, ka rīdzinieki tādā gadījumā saņemtu atlaides. Varētu teikt, ka nav nesaprātīga ideja, ka rīdzinieki maksā mazāk, jo daļu jau ir nomaksājuši ar nodokļiem, bet pilsētas viesi maksā pilnu cenu. Ja es pareizi saprotu, tad līdzīga kārtība pastāv Helsinkos. Helsinku iedzīvotāji var iegādāties kaut ko līdzīgu mūsu e-talonam, bet visi citi var pirkt biļeti pie vadītāja, kas, protams, sanāk dārgāk. Protams, var rasties dažādi jautājumi par to, cik optimāli uzņēmums RS operē ar savā rīcībā esošajiem līdzekļiem, bet tas jau ir cits stāsts. Teksti par "aparteīdu" utt., manuprāt, ir nevietā.

Jā un vismaz es Londonā ievēroju,ka kamēr nebija samaksāts - šoferis nebrauca un tādi nemaksātāji iekšā vispār nekāpa. Visu gandrīz 2 nedēļu laikā neredzēju nevienu starpgadījumu.

Par bomžiem Sīlim piekrītu. Tas ir drausmīgi,kā viņi piečurā krēslus. No otras puses - atcerieties to gadījumu,kad tramvaja vadītājs un viņa draugs tādu bomzi izgrūda no vagona un nospārdīja - tas arī bija drausmīgi.
Bet - RS, precīzāk - RD vajadzētu risināt šo bomžu jautājumu. Nāks ziema - viņi sals nost. Kur ir mūsu pārējo atbildības robežu par viņu bezatbildību ? Viņi tomēr ir cilvēki,lai arī totāli degradējušies. Bet ko darīt ar viņiem?

Mana pisloniskā pārliecība ir,ka man par 42% nomaksāto nodokļu pienākās elementāras lietas,kuras es nesaņemu. Teiksim - tiesības tikt mājās no darba bez laivas,t.i. - iespējai ar ielas apaviem tikt mājās pa ielu, nevis dīķi. Ai,nu ko es tur žēlošos, bet skaidrs ir tas,ka valsts un pašvaldība primāri nodrošina pašu bagātāko pilsoņu privilēģijas, nevis centīgāko un lielāko nodokļu maksātāju tiesības.
Konkrētajā situācijā - manā vērtējumā SC ir tīri cilvēciski nolēmis aktivizēt haļavščisku politisko darbību. Ja valsts vara tā var,kāpēc ,lai Rīgas Dome nerīkotos tāpat - bezatbildīgi un nesaimnieciski vairākuma labā. Jo - neviens jau nekustina jautājumu par to kā un cik mēs pārmaksājam par Rīgas satiksmes pakalpojumiem. Vai kāds ir ievērojos, papētījis,paskaitījis, cik uz Rīgas satiksmes bāzes ir sia ar saviem grāmatvežiem, budžetu, prēmijām, projektiem, ar saviem pienākumiem un iespēju atbildību pārrulēt uz nākamo RS sia. Mēģināju - bet man tas uzdvesa tādu aukstu astoņkāja elpu un nospriedu,ka tomēr manā dzīvē ir iespējas seksīgāk pavadīt laiku, lai nu paliek RS.

Ījabam. Konrad Adenauer Stiftung mājas lapā kas.de izlasīju Jūsu rakstu un baigi saniknojos un sastrīdējos ar savējiem. Kāpēc krievi tiek taisīti par cietējiem, jeb precīzāk - krievvalodīgie? Interneta portāli ir pilni ar informāciju,ka Rīgā ir grūti atrast darbu tad, ja nezini , nepārvaldi krievu valodu. Es savā darbā arī esmu tāpēc,ka runāju krieviski.
Tikko biju Rīgas dzelzceļa stacijā - tur neviena!!! - kasiere nerunāja latviski. Es pirku biļetes uz Maskavu. Tas ir normāli ?!!! Un jūs pasaulei stāstie kā krievvalodīgos apspiež, bet es savā nacionālajā valstī esmu spiesta runāt okupantu valodā. Baigi neforši , baigi neforši un zemiski uzrakstīts, Ījab. Patiesība nemēdz būt viennozīmīga, arī mana patiesība nē, bet nu es jau tikai pa komentāriem "uzdzīvoju", kamēr Jūs savu patiesību laidiet pasaulē.

Paldies par atbildi, bet atļaušos ļoti šaubīties, ka RD ierēdņu... vai drīzāk politiķu, bet neko daudz nezinu par mūsu mīļās galvas pils sētas lēmumu pieņemšanas aizkulisēm, šodienas lēmums par dārgākām biļetēm lauciniekiem ir pilnīgi nesaistīts, ka tam nav ne mazākās saistības ar relatīvi neseno lēmumu par pensionāru brīvbiļetēm. Jo tādā gadījumā rodas jautājums, tad kāpēc pat pašā dižķibeles spelgonī ideja likt lauciniekiem maksāt vairāk nepavīdēja.
Un atļaušos arī uzskatīt, ka RD politiķu lēmums par pensionāru brīvbiļetēm tomēr ir balsu zvejošanas princips. Atkārtoju, nav nekas pret principu, ja dome to tiešām var atļauties, lai taču brauc, bet visdrīzāk nevar gan, tad kas iznāk - nopērkot dārgāko biļeti, laucinieki netieši sponsorē konkrētā politiskā spēka palikšanu pie varas. Tad jau labāk ierasties Rīgā ar savu automašīnu.
Un atkārtoju - laucinieki vienkārši ir spiesti reizēm ierasties Rīgā, jo tā ir un paliek mūsu galvas pils sēta, nevis vienkārša pašvaldība, kā kaut vai tā pati Liepāja. Tad kāpēc ierodoties kādā valsts - ne pašvaldības iestādē, jāpiedalās vēl arī pašvaldības spēlītēs?
Un vēl atļaušos apgalvot, ka Rīgas iedzīvotāji jau a priori atrodas zināmā neizbēgamā priviliģētā stāvoklī, kaut vai kultūras kā izstāžu, teātru, u.t.t. ziņā. Cik reizes neesmu laidis garām kādi interesējošu pasākumu tāpēc, ka aizkulšanās līdz tam prasītu pārāk ilgstošu laika ieguldījumu. Tad kāpēc pie šās neizbēgamās, automātiskās rīdzinieku privilēģijas nepieciešams vēl?

"Vai ir kādi saprātīgi argumenti, lai piespiestu, teiksim, skolotāju no Purvciema daudzstāvenes maksāt par dotētu braucienu Rīgas sabiedriskajā transportā Langstiņos pierakstītam uzņēmējam vai advokātam?" - atļaušos apgalvot, ka tomēr vairumā ne-uzņēmēju izmanto sabiedrisko. Personīgi, gadus... oi, iznāk jau padsmit atpakaļ, mēnešus astoņus strādāju mūsu mīļās galvas pils sētas firmā, dzīvoju pie māsas Ķengaragā, uz objektu devos ar tramvaju. Firma bija reģistrēta Rīgā, tātad skaitījos kā Rīgā strādājošais. Tad, šobrīd iznāk, ka man nepieciešams piereģistrēties kamēr strādāju Rīgā. bet ja skaidri zinu, ka galvas pils sētā nestrādāšu visu mūžu - un nekādā gadījumā nevēlos tur dzīvot, apstākļu spiests tur strādāju, tad kāpēc man būtu jākļūst par rīdzinieku? Bet ja es tur strādāju, tad kāpēc man par biļeti būtu jāmaksā dārgāk kā kolēģim, kurš dara to pašu darbu, bet reģistrējies Rīgā? Ok, deklarēsimies, bet - kā manā gadījumā, parādījās darbs manā mazpilsētā, tad atkal jāpārdeklarējas? Labi, un ja īslaicīgs darbs Dobelē, vai Liepājā...
"Vienlaikus nevajadzētu izlikties, ka visas pašvaldības Latvijā ir vienādas un ka Rīga ir vienkārši "viena no" pašvaldībām –" pilnīgi pareizi. Rīga nav vienkārši viena no pilsētām - Rīga ir Latvijas valsts galvaspilsēta. Un līdz ar to mums, pārējiem latviešiem ļoti bieži ir vienkārši nepieciešams ierasties Rīgā - piemēram, man nav nekādas vajadzības doties uz, piemēram, Gulbeni. Tieši tāpēc muļķīgi būtu izvirzīt ko līdzīgu sauklim "Rīgu rīdziniekiem". Gan iestādes novados tiek nomazinātas līdz minumam, viss koncentrēts Rīgā, gan kursi, semināri, tas viss ir mūsu mīļajā galvas pils sētā.
Uz cienījamā Ījaba kunga šādu uzstādītu jautājumu, gribētos pret jautāt - kāpēc man ierodoties uz kādu valsts iestādes rīkotu semināru, man būtu jāsponsorē Rīgas pensionāra brīvbiļeti? Piebilde - man nav nekas pret ka pensionārs brauc pa velti, ne pa to stāsts.

Kā ir ar pensiku vēlētāju balsīm. Latvijas sistēma ir balstīta uz visu ko, tikai ne uz patiesību. Inteligenti,
kā vienmēr, ir meļi.

paldies dievam, ka Rūjienā nav Rīgas cirks.

Politologs izlaiž 2 lietas:
1. nevar prasīt lai laucinieks dotē rīdzinieku, t.i. nav pareizi prasīt no laucinieka VIRS pašizmaksas, lai sabalansētu RS budžetu.
2. Kāpēc iepirkt tik dārgu un ekskluzīvu transportu, ja RS to nevar atļauties?

Esat kādreiz braukuši vienā tramvaja vagonā ar tiem "smaržīgajiem onkulīšiem", kuru gadiem nemazgāto ekskrementu smārds liek vēlēties izlekt pa logu? Esat domājuši par sanitārajām normām, skatoties, ar kādām rokām viņi droši ķeras pie transporta rokturiem? Un labākais ir tas, ka viņi nekad nemaksā par braucienu. Iznāk, ka mēs maksājam gan par sevi, gan par viņiem, gan par "aromaterapiju".
Es tādos brīžos vienmēr atceros transportu Eiropas valstīs, kurās cilvēkus laiž iekšā tikai caur priekšējām durvīm, lai pārliecinātos, ka katrs samaksā un neapdraud pārējos pasažierus. Ja "Rīgas Satiksme" kādreiz papūlētos palūkoties uz šo problēmu šādi, tad, iespējams, izdotos panākt, ka sabiedriskais transports beidzot kļūtu populārs un atkristu nepieciešamība katru gadu saņemt daudzmiljonu dotācijas, ar kurām tiek nodrošināta patreizējā "aromātiskā sociālā vienlīdzība".
Kā alternatīvu apsveru uzlikt savam velosipēdam radžu riepas, lai braukātu arī ziemā.