Cikls vienai balsij. 3. daļa

Tomēr vairāk nekā ļaudis un lietas
Tu mīli savu nabaga sapni,
bet nav durvju
Tavas labestības cietumam:
cilvēks ar cilvēku
nezin kā tikties,
un sapnim
savs darbiņš sāk apnikt.
Viņš sāk runāt, ka citur ir īstāk,
viņš dzīvu muti sāk žēloties.
Tu jūti, viņš pārvēršas bīstami,
un Tu mīli, kamēr nav par vēlu,
bet sapnis tikai runā un stāsta,
viņš sāk smieties, paraud, niekojas,
un pienāk tas brīdis,
tas baiļu brīdis:
kāds cilvēks ir negribot jāglāsta
līdz Tu topi viņa rūgtums un prieks.