Aktualitātes
09.07.2019

Centrs "Marta": Daļa sabiedrības un "Ghetto Games" joprojām nesaprot problēmu

Komentē
0
Saglabā

Nesen seksisma problēmai publiskajā telpā uzmanību pievērsa centra "Marta" lūgums noņemt Grīziņkalnā izvietotos "Ghetto Games" plakātus, kuros puskailu meiteņu zīmējumus pavadīja tādi teksti kā "Some bitches are always ready for opportunities" ("Dažas kuces vienmēr gatavas jaunām iespējām") un "A real women never let her man go to ghetto games hungry or horny" ("Īsta sieviete nelaiž savu vīrieti uz "Ghetto games" izsalkušu vai gribošu"). Tagad plakāti jau noņemti, taču, kā publiski izplatītā vēstulē norāda centrs "Marta", daudzos neizpratne par to, kāpēc tas bija jādara un ko vispār nozīmē jēdziens "seksisms", saglabājusies. Piedāvājam izlasīt pilnu centra "Marta" komentāru.

"Nesen centrs "Marta" nonāca mediju redzes lokā, kad pievērsa uzmanību "Ghetto Games" Grīziņkalnā izvietotajiem seksistiskajiem plakātiem. Esam priecīgas, ka pēc konstruktīvas sarunas ar "Ghetto Games" pārstāvjiem varējām vienoties un plakāti tika noņemti. Dažviet centram "Marta" tika pārmesta šī tikšanās, tomēr vērts paturēt prātā, ka vienas dienas laikā cilvēku domāšanu neizmainīsim, toties varam darīt to, kas ir mūsu spēkos, lai konkrētās epizodēs meklētu iespējami konstruktīvāko risinājumu. Pēc šāda principa arī turpināsim vadīties savā darbā. Lai gan plakāti Grīziņkalnā vairs neatrodas, neizpratne par notikušo gan sabiedrībā, gan diemžēl arī "Ghetto Games" pārstāvju vidū joprojām ir vērojama, un tā izpaužas paziņojumos par plakātu izsolīšanu un t-kreklu pārdošanu. Kas tad bija vainas šiem plakātiem, un par ko centrs "Marta" un līdzcilvēki iestājās?

Iesākumā – ko tad nozīmē vārds "seksisms"? Eiropas Padome kā seksismu ir definējusi jebkuru publisku vai privātu darbību, žestu, vizuālu attēlojumu, runātu vai rakstītu vārdu, darbību vai uzvedību, kas balstīta uzskatā, ka persona vai personu grupa ir mazvērtīgāka tās dzimuma dēļ, un kuras mērķis vai rezultāts ir cieņas vai tiesību aizskaršana, aizvainojošas degradējošas vides radīšana, ierobežojumu radīšana autonomijas un cilvēktiesību īstenošanai, kā arī dzimumu lomu stereotipu uzturēšana un veicināšana (CM/Rec(2019)1). Ikdienā ar seksistisku jeb dzimumdiskriminējošu attieksmi saprot attieksmi, kas veicina sociālo lomu stereotipizāciju atbilstoši cilvēka dzimumam. Tā mēdz saukt arī nicīgu attieksmi pret konkrētu dzimumu vai stereotipu veidošanu par vīriešu vīrišķīgumu vai sieviešu sievišķīgumu. Ļoti tipiski šādu stereotipu piemēri ir "sievietes vieta ir virtuvē", "īsti vīri neraud", "visas sievietes ir sliktas autovadītājas", kā arī uzskats, ka sievietei partnerattiecībās jāieņem pasīva un pakļāvīga loma. Iebilšana pret seksismu nekādā ziņā nenozīmē vēršanos pret seksuālām attiecībām vai konkrētiem cilvēkiem, kas atbilst šiem stereotipiem. Seksistisku vēstījumu gadījumos problēma ir neveselīgu aizvainojošu vēstījumu izplatīšana, kas aizskar kāda dzimuma cieņu un vietu sabiedrībā.

Minētie plakāti attēloja meitenes kā pasīvus seksualizētus objektus ainās, kas papildinātas ar saukļiem "some bitches are always ready for opportunities" un "a real women never let her man go to ghetto games hungry or horny", kā arī atspoguļoja meitenes, kuras iesaistītas kautiņā. Kas šādam vēstījumam vainas?

Pirmkārt, konkrētie plakāti ar savu vēstījumu bija aizskaroši meitenēm un sievietēm kā grupai, kas vēsturiski ir saskārusies ar diskrimināciju un kam joprojām nākas cīnīties par līdztiesīgu attieksmi sabiedrībā. Ir ļoti iespējams, ka ne katra individuāla sieviete un meitene vienu vai otru seksistisku vēstījumu uztvers kā problemātiskus un jutīsies aizskarta. Tomēr skaidri jāapzinās – tas, ka daži indivīdi kādā jautājumā nesaskata problēmu vai ērtības labad to interpretē pozitīvā veidā, nenozīmē, ka kopskatā viss ir kārtībā. Jau sen esam nonākuši pie apziņas, ka viens no mūsdienīgas sabiedrības pamatprincipiem ir dzimumu līdztiesība un savstarpēja cieņa. Tādēļ vēstījumi, kas pazemina meiteņu un sieviešu lomu līdz objektivizētām būtnēm, kam jāapmierina vīriešu vajadzības (t.i., "pabarot un apmierināt"), piedāvā jaunām meitenēm un puišiem neveselīgus, novecojušos stereotipos balstītus attiecību modeļus. Izplatot šādu vēstījumu, mēs turpinām atražot stereotipus par dzimumu lomām, kā arī attaisnojam un veicinām vardarbību pret sievietēm, tās pielīdzinot seksualizētiem objektiem, kam ir pienākums pret vīriešiem. Turklāt šādi vienkāršoti vēstījumi nonivelē arī vīriešu un puišu tēlu, tos reducējot uz vienkāršotām izsalkušām un seksuālas attiecības meklējošām instinktu vadītām būtnēm.

Veselīgas attiecības un dzimumu lomas ir iespējamas, ja tās balstītas savstarpējā cieņā un sapratnē. Latvijā joprojām ir augsta vardarbības pret sievietēm izplatība un augsta tolerance pret vardarbību gan sabiedrībā kopumā, gan speciālistu vidū, turklāt vēl nesen katrs trešais Latvijas iedzīvotājs uzskatīja, ka vardarbība ģimenē ir privāta lieta (LM, 2018). Šādi priekšstati un rīcība nemainās vienas dienas laikā. Lai mainītu sabiedrības viedokli un veicinātu iecietību un cieņu, nepieciešams ilgs un pastāvīgs darbs ar visām paaudzēm, tai skaitā jauniešiem.

Centrā "Marta", vadot nodarbības skolās par veselīgām attiecībām un organizējot jauniešu atbalsta grupas, redzam problēmas, ar kurām sastopas jaunieši kā Rīgā, tā reģionos. Jauniešu vidē diemžēl joprojām plaši izplatīta gan emocionālā, gan fiziskā vardarbība, daudzi jaunieši pieredz apcelšanu, seksuālu un fizisku aizskaršanu. OECD PISA ziņojumā "Vardarbības izplatība skolu vidē" norādīts, ka 15 gadus vecu jauniešu vidū 30,6% vairākkārt mēnesī saskaras ar fizisku vai psiholoģisku vardarbību (OECD, 2017). Savukārt līdz pat 73% jauniešu vecumā no 13 līdz 18 gadiem vairāk nekā reizi dzīvē ir piedzīvojuši seksuāla rakstura aizskaršanu (ASBAE, 2015). Pētījumi liecina, ka vardarbība jauniešu vidū nav tikai individuāla atbildība, bet gan dažādu bioloģisku, sociālu, ekonomisku un kultūras faktoru rezultāts. Kā jaunieši tiek galā ar izaicinājumiem, kas rodas šajā dzīves posmā (piemēram, pirmā partnerattiecību pieredze, konfliktsituāciju risināšana, atkarību riski u.c.), ir atkarīgs no viņu sociālajām un emocionālajām prasmēm, ģimenes un sociālā atbalsta, kā arī iespējai piekļūt kvalitatīvai izglītībai un kultūrai. Veselīgas, uz savstarpēju cieņu un uzticību balstītas attiecības ne tikai starp vienaudžiem, bet arī starp pieaugušajiem, ir būtiskas identitātes, pašcieņas un personības autonomijas veidošanās procesos. Pieminētie "Ghetto Games" plakāti īpaši problemātiski bija tieši šī iemesla dēļ – vidē, kas veido jauniešu uztveri un vērtības, izvietotajos plakātos atspoguļotie scenāriji piedāvāja neveselīgus, jauniešu veiksmīgai izaugsmei nepiemērotus attiecību un uzvedības modeļus, kuros līdzvērtīgas sadarbības vietā attiecībās meitenēm tika ierādītas asimetriskas lomas, kā arī konfliktu risināšana attēlota vardarbīgā veidā (nevis izmantojot sporta piemērus, kas šai videi noteikti būtu piemērotāka un veselīgāka vizuālā valoda). Šādu vēstījumu klātbūtne vidē, kurā uzturas jaunieši, normalizē attiecīgos izturēšanās modeļus, tādējādi ietekmējot jauniešu savstarpējās attiecības un paštēlu. Ikdienas seksisms, kam piederīgi arī šādi pilsētvidē sastopami vēstījumi, ir neatraujami saistīts ar vardarbības līmeni sabiedrībā (CM/Rec(2019)1).

Gadījums ar "Ghetto Games" ir tikai viena no daudzām pilsētvidē, medijos un ikdienas komunikācijā sastopamajām epizodēm. Šādos gadījumos svarīgi ir nevis nosodīt, bet gan konstruktīvi sarunāties un skaidrot, kāpēc konkrētais vēstījums nav adekvāts. Seksistiski, diskriminējoši stereotipi bieži vien tiek atražoti nejaušā un neapzinātā veidā, tāpēc ir svarīgi kritiski izvērtēt mums piedāvātos vēstījumus, uzklausīt un apzināties, ka problēma bieži vien ir dziļāka, nekā tā virspusēji šķiet. Katrs viens šāds gadījums pats par sevi, protams, nav pasaules gals, tomēr tie veido mūsu kopējo vidi un izpratni par attiecībām un dzimumu lomām. Pusaudžu vecumā jaunieši ir viegli ietekmējami un bieži vien seko savu elku un sociālo grupu paraugam, tieši tāpēc organizācijām, kas ikdienā strādā ar jauniešiem, būtiski pārdomāt, kādu vēstījumu tās pauž saviem pusaugu sekotājiem. Jaunieši šajā vecuma posmā apgūst tādus uzvedības modeļus un priekšstatus par dzimumu lomām, kādi ir pieļaujami un tiek sagaidīti no viņiem sabiedrībā. Ja vēlamies veicināt līdztiesīgāku un iecietīgāku sabiedrību, jādomā par vērtībām un vēstījumiem, ko izplatām."

 

 

Atsauces:

[1] Council of Europe // Recommendation CM/Rec(2019)1 of the Committee of Ministers to member States on preventing and combating sexism

European Institute for Gender Equality // Glossary

Labklājības ministrijas informatīvais ziņojums par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē gadījumiem, to izplatību un dinamiku 2016. gadā.  Rīga, 2018.

OECD (2017), PISA 2015 Results (Volume III): Students’ Well-Being, PISA, OECD Publishing, Paris

Research report for the Addressing Sexual Bullying Across Europe (ASBAE) project, "Sexual bullying in young people across five European countries", 2015

OECD (2017), PISA 2015 Results (Volume III): Students’ Well-Being, PISA, OECD Publishing, Paris.

 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!