Būt sievietei

Varbūt kāds vieds ārsts vai psihoterapeits varētu nokomentēt apraksīto problēmu buķeti?

Rodas jautājums - kādā ziņā tas, ka lomas ir koncepti, tās padara mazāk īstas? Ja var noteikt aptuvenus parametrus vai īpašības, kas cilvēkam piešķir lomu, tad tā nav gluži abstrakta. Turklāt, ja tām ir nosakāma ietekme, tās kļūst par īstenības daļu.

Tas, ka dzimumlomu izveidošanās, kaut vai kā blakne, ir neizbēgama, norāda, ka tās ir prātam nepieciešams galaprodukts, kas rodas, veicot novērojumus par saviem līdzcilvēkiem un tos klasificējot. Var iebilst un teikt, ka šāda veida klasificēšana ir nejēdzīga un neļauj uztvert cilvēkus kā atsevišķas būtnes, kas precīzi neietilpst šajās lomās. Tomēr šāds pārmetums piestāv teju jebkuram vispārinājumam.

Turklāt, vai ir kāda loma, kas nav kaut daļēji preskriptīva?

Autores attīstītais kalambūrs "Ieva, sieviete"(Berlīnē) vai " Sieviete, Ieva"(Latvijā) nav īsti veiksmīgs , jo praktiski neatstāj vietu brīvam domas lidojumam un apcerei. " Ieva" valodnieciski un vēsturiski ir tik nozīmēm piesātināts vārds, ka autores teksts gan Latvijas, gan Berlīnes piemērā tik un tā lasās "Sieviete, sieviete".
Cita starpā grūti iedomāties, ka jebkurā sabiedrībā vispārakceptēts varētu būt mērķis personību uztvert un vērtēt tikai pēc tā, ko viņa/viņš saka. Vēl jau paliek "skatīšanās uz darbiem, nevis klausīšanās uz runām", tāpat ķermeņa, žestu, apģērba u.c. valodas, kas lielā mērā ietekmētas no audzināšanas un ietekmē cilvēku komunikāciju, gribam mēs to vai nē.
Atsevišķas diskusijas vērts būtu jautājums, cik bieži (strauji) sociālajām dzimumlomām būtu jāmainās, jo " lai brīvi pārvietotos sabiedrības iekšienē", tur kaut kādai iekšējai kārtībai, struktūrai ir jāpastāv. Pretējā gadījumā būs situācija, kuru apraksta plaši ekspluatētais " Brauna kustības" jēdziens, kas, tiesa, nav haoss, bet samērā primitīvs stāvoklis gan, kurā daļiņas " dzīves kvalitāti" nosaka tikai tās enerģija.

Es nezinu par tām lomām? jo seksologi saka - cilvēkam ir nevis viņa dzimumorganu uzspiestais dzimums, bet tāds dzimus,, ko nosaka viņa uzvedība (ko viņš dara).

Мужчина -
как цветок.
Женщина
хватает его корень
и целует
его лепесток

Es vienai dāmai jautāju: kāpēc sieviešu dupši vienmēr garās biksēs iespīlļēti?. Viņa man atbildēja, tas ir tāpēc, lai vīrieši kāri blenztu uz dāmu pēcpusi, apzinoties,kaviņu sēžas ir māsas viņu krūtīm.