(1)
katru gadu es ceru, ka opis nebūs dzēris,
bēniņos neodīs pēc aizmirstām dzīvēm,
fonā televizors nestāstīs savu nopirkto balsi,
dārzs būs uzarts – melnainu, mitru zemi,
kaķis glaudīs kājas murrainā, ūsainā laimē.
man būs Laimdotas bizes, ko siet gar lakatotu galvu,
un krūzīte nolakota, ko maigi glaudīt pie balti saklāta galda.
šodien bija jābūt oldzeltenai saulei
un debesīgiem vizbuļiem, es jums saku!
bet nav!
sasalusi, auksta zeme.
bērzi vēl raud savas rasainās asaras, par kuru brīnumaino iedarbību raksta tē vē ne tā,
un es,
ko es?
kopā ar citiem kapitālistiem stāvu bezierunu rindā, ar bezglutēna, bezēvielu bezkonservantu un bezsmaržvielu šķiet, ka maizi.
un nevar saprast, kas tad īsti ir augšāmcēlies – Kristus vai Lieldienu zaķis?
šodien gribētos sevi izvārīt sīpolu mizās, varbūt tad es iegūtu krāsu, vai vismaz drosmi,
pateikt opim – sorrī, čali,
šogad uz Lieldienām pie tevis nebraukšu,
tur ir pārāk skumīgi.
(2)
urbāns rīts kā apvainojies grabinās pie loga.
man gauži trūcīgi tev blakus,
kļuvi ne pārāk vajadzīgs un parasts,
ikdienišķi aizmirsts un dusmīgi glāstīgs,
pat kaitinošs kā pārsaldināts kokteilis negribētā piektdienā,
piesārņots ar dūmiem, internetu un ikdienu,
glāstīji vien tačskrīnus, indukcijas plīts paneli un savas kurpju auklas.
"pakaļu gaisā, galvu maisā!" kliedz vides reklāmas un glancēti sieviešu žurnāli!
debesis spiež – tādi nejēdzīgi sūdi kā bezalkoholiskais alus, dermatīna kurpes un tirdzīgas smaržas piegriež skābekli.
es nekādi nevaru izvēdināt svešas atmiņas no savas galvas.
mana ikrīta kafija garšo pēc piesārņotas ielas, atdzisuša prāta un rūgta atkārtojuma,
nespēju vairs aizdegties, nosvilināt pa ziemu ieaugušās spalvas.
gribas dzert, pirkt drēbes, aprunāt citus, pīpēt, neaugt, pārģērbties – līdz nemaņai.
tāda dzīve nav dzīvošanas vērta,
tādu dzīvi nevar pārstrādāt, pat ja šķiro atkritumus katru dienu,
tādu dzīvi nevar notirgot ssā, iemainīt pret citu,
ar tādu dzīvi nevar laistīt puķes, to nevar izmazgāt kā viesistabas laminātu vai pārmest pār deviņstāvenes lodžijas malu.
vairs nevaru saprast: vai šī dzīve ir nopietni ņemama vai joks?
tāpēc uztaisīju boikotu pie savas Saeimas durvīm.
kliedzu, ka vairs nebarošu kaķi, nešrubēšu podu un nebraukšu ciemos pie omes ēst kotletes,
viss, pietiek, basta!
sēdēt uz flīzēti aukstas grīdas ar kniepadatas laimi Latvijā.
man pietika iztēles un drosmes paņemt un iet,
iebrist svelmainā vasarā, nedomājošā priekā,
kur nakts melnumā gluži nenozīmīgu cilvēciņu uzskati par savu draugu.
nākt tam pretim ar vēju, vilni, ogsārtām lūpām un spāniskiem olīvu smiekliem,
sastūķēt kabatās Pireneju laimi, karstas kastaņetes, domu, ka visu var izdarīt mañana.
būt te, uz laika apmalītes nosēsties un pētīt savus neglītos kāju pirkstus.
šī mape ir tukša, šī galva ir tukša, rītdiena pavisam, pavisam tukša.
ieelpo!
uzkāpt augstākajā virsotnē un ieelpot.
pasūtīt vairāk, nekā spēj samaksāt, un apēst, pasūtīt visus uz ateju, smirdīgu vārtrūmi, vienkārši dirst.
pasūtīt jaunas dzīves abonementu.
būt netīrai, neizlēmīgai, neplānotai, nepārrakstītai un laimīgai.
būt vienai.
basta!
(3)
nemīlestība ir tik stipra, cik patiesības balss klusa,
viņas domas vārās, vārās un drudžaini mutuļo,
buļ, buļ, budumcssss csss
vaigi ir peļķaini sarkani, acīs mirdz ieslodzīts trakums, aklums, klusums, gruzdošs akmeņu krāvums,
melīgas poras, netīras smadzeņu krokas, apgrauzīti aiznadži, uz spilvena atstāti pinkaini izlēmumi,
nevarēšana ir negribēšana,
nespēja ir slinkums,
zīlītēs upes, nostāvējis puķūdens
viņa lasa un raud, viņa ir virs mākoņiem
stjuartes glaudoši jautā, vai viss kārtībā
paijā ar tumsnējām turku skropstām
apmaina laipnības un stumj sevi projām
viņa grib sevi aizstumt, iebīdīt mākoņos, nesalasīt, nesaprast, neizteikt skaļi,
jo viss tapis skaidrs, tik asi saprotams,
bet viņa ies atpakaļ, nesīs notrulinātās miesas uz jau iegulēto vietu
ko tad es, tie citi – viņi, svešie, amerikāņi, kurzemnieki un ofisa darbinieki
vārdus kā eļļā novārītus makaronus karina uz ausīm, kāju pirkstiem un apaļā koka pakaramā
nemīlestība ir tik stipra, cik patiesības balss klusa,
miltaini aizmiglot skatus, padebešus, saķepināt vajātus spriedumus,
visur atstāt savu viedokli kā maizes drumstalas, kas kaitinoši sabirst palagos, nobeidzot ilūziju par svētdienīgām Pinterest brokastīm gultā
kāpēc gan jāklāj galds, ja visi tāpat ir aizmiguši, sasmakuši, noguruši, kredītos un apsildāmi
viņa lasa un raud, viņa ir virs mākoņiem,
viņa bēg un mutuļo,
buļ, buļ, budumcssss csss
(4)
viņam redz nokarenas smaganas un ausis,
viņam redz vēnas kā rudenī mirstošu zaru tīklu,
tam acis iedzeltenas paipalu olas,
spilvens pēc kratīgas nakts brūnīgs no piesmēķētas elpas un domām,
viņa acis vairs nededzina, tajās nav jaunības ideālu,
gurdeni velkas laiks, viņa miesas pret sauli, pa ielu, mētājas uz visām debespusēm,
šļaugani atsēst uz kokaina bāra beņķa,
viņam pienāktos liegs viedums, tēvišķi glāstīgas rokas,
viņam būtu jāglauda galvas, jāsvēta svešas meitas,
bet tās viņš drāž,
kā aizdedzināta krāsns, kurā samesti sausi zari,
drāž ar savu nepiepildīto dzīvi,
drāž ar pieri, pagājušā gada arhīvu un nelaimes bibliotēku,
viņa sīciņa, pelīgiem smiekliem,
samierinājusies ar paviršu mīlestību un daļēju gaismu,
mēģina aizmirsties, mēģina būt par mežu,
raudāt klusi un bez skaņas, kā neizdevusies Nacionālā teātra aktrise,
piens un kājas, svārki paši sevi pavelk augstāk,
viņa vairs nesarkst, viņā nav dzīvība,
sāpes ir dārgas, un zoles spiež pirkstus,
pilsētas mutulis, ļumīgas miesas,
drīz ausīs saule,
istaba iztīrīta
(5)
viņas mati met loku kā melna upe
kā melna upe
melna upe
viņas mati met loku
melna upe kā mati
viņas mati met loku kā melna upe
acis gailē pilsētas derdzīgajās gaismās, čaukstošā naudā, bezdibenīgā izmisumā
viņa ir tukša kā pusizdzerta alus skārdene
tajā vairs nav miltainu skumju un bērnības kauna
papēži augstāki par pašapziņu stūrgalvīgi brien bezizejā
viņas mati met loku kā melna upe
viņas mati met loku kā melna upe
kā melna upe
melna upe
viņas mati met loku
melna upe kā mati
viņas mati met loku kā melna upe
tur iekšā nekā vairs nav, tur ir tikai upe un mati, krūtis, pienbalta āda
bezgaisā grabošs, šķindošs klusums
viņa aicina sevī iekšā
nāc
(6)
biedrs Pamatskolas Draugs piešļūkā pie kioska lodziņa
un saka "man, lūdzu, meitenes līdzņemšanai, atmiņas līdzņemšanai, es atvainojos – kafiju līdzņemšanai"
pašam riktīgi rēcīgi, pašam ribas kut
biedrs Pamatskolas Draugs stampā man blakus
izaudzis lamzaks, liels un lācīgs
iesprostojis sevi sievsitējmaikā
brien man blakus balinātos džinsos
biedrs Pamatskolas Draugs izloka visādus vārdus – kuce, zaraza, ahujena stilīgi, bļağ
skolā viņš bija ahujena stilīgs, patika visām beibēm, viņam patiku es
sēdējām vienā solā un pēcstundās
Ziedonītī likām dibenus ķēžu šūpolēs un dzērām alu, pēc pieciem
tas bija laiks, kad piecpadsmitgadīgiem prātiem pārdeva alu, žurnālu "Žirafe" un tetri
viņam klēpī sēdēju es un čipsu paka – karoče stilīgi
biedrs Pamatskolas Draugs pasūta meitenes, atmiņas un karbonādi, kartupeļu putru rīvētiem kāpostu salātiem un balto miltu mērcīti
runas vienmēr vedās ap viņu un laiku, kad piemest seju bija afigeķ kruti
biedrs Pamatskolas Draugs dzīvo pie mammas, neklāj gultu un sevi
māmuļa rīvē kāpostus, dod kabatas naudu un smejas par jokiem
"ak, tu nešpetns, meitenes līdzi ņemšanai!" dārd kioska pārdevējas smiekli
biedrs Pamatskolas Draugs šodien man saka: "Tā arī nesapratu, kāpēc mēs nepārgulējām?"
(7)
Saudzējiet dabu, šķirojiet atkritumus!
Kāpēc Tu ņem to maisiņu?
Lai būtu, kur miskasti ielikt.
Lai būtu, ko zem acīm palikt.
Lai maisiņā, kurā krāju maisiņus, būtu maisiņi, ko ielikt.
Braucienu atlikums nulle.
0 0 0
Dailes teātrī papildvietas ir lētas, jāsēž taisnu muguru, nav žēl starpbrīdī aiziet prom.
Nākamā pietura Rīgas Pirmā slimnīca.
Veselības apdrošināšana.
Atteikts.
Maksimā cepumiem "Svetlana" atlaide.
Tie trekni gozējas pie apšķaudāmajām kastēm.
Ņem ar maisiņu cimdu.
Ieliec maisiņā.
Labāk divos, citādāk saspiedīsies.
Ņem piecus.
Maisiņš vaig?
Jūsu kartē nepietiek naudas.
Atteikts.
Nulle.
0 0 0
Kādu sarkanvīnu?
Sarkanu.
Lētu.
Sausu.
Radio "Skonto" – Pagriez skaļāk un dziedi līdzi!
Keitija Perija – "Firework"
"Do you ever feel like a plastic bag
Drifting thought the wind
Wanting to start again"
Jums kvinoja vai turku zirņi ir?
Atteikts.
Pelmeņi "Mazulīši"
Bērnu cīsiņi.
Saimnieka rulete.
Liellopu gaļa sievasmātes marinādē.
Sausa.
Jūsu iesniegums, CV un honorārs atteikts.
Nulle.
0 0 0
"Sexy Style" – viss tavai baudai.
Brauciet uz Ameriku caur Maskavu.
Atteikts.
Pārdod zemes gabalu Pierīgā.
Šeit top Saliena – Rīga tepat līdzās!
Atteikts.
"Kilo Max" – apģērbs visai ģimenei.
Grūtniecības tests.
Atteikts.
(8)
tu kādreiz ar mani mīlējies gurdos rītos
logs pūta nogurušu, gaistošu elpu
lejā visi pagaisuši gulēja – kaķi, tantes un bruģētas ielas
gaiss kā dižs sākums, brīvība atprasīta
laiks ir aizmirsta diskete
birstoša telefongrāmata
čaukstošām papīra lapām
tajā ir pārāk daudz izdzisuši cipari
tu esi numurs, ko zinu no galvas
tu esi mans dižpārdoklis jau otro augustu pēc kārtas
haštags pie katras nākamās bildes
šurp nākošs rudens, paslēpis galvu čaukstošos viršos
zeme mīksta kā kašmirs, poraina skumstošā mitrumā
esmu izžuvusi čaula – žēlojos, čīkstu, ņurdu un ņaudu
gruzdoša atmiņa
gruzdoša, norauta, izšķīdusi deviņziedu atmiņa
mirāža šizofrēniski tamborētā prātā
saputējušās drēbes smaržo pēc notikumiem
pēc atmiņām, džeza un mežaina gaisa
šodien kabatā atradu kaseti
maršu uz tavu greizsirdību
(9)
nopirku sev jaunu kleitu, dārgu vīnu, mirdzīgus auskarus
kurpes sev jaunas nopirku un jaudīgu blenderi, izšūtu gultas pārklāju, spiedīgu korseti, pūkainus spilvenus, dizaineru somu, kristāla vāzes, mīlīgus kucēnus, mežģīņotu apakšveļu, Šveices pulksteni, modīgas gleznas, sudraba karotes, pulētus dārgakmeņus, biļetes uz operu, pērles un opālus, ametistus
es nopirku sevi jaunu
es sevi izīrēju
izīrēju uz mēnesi, Marsu, bezalgas atvaļinājumu, divām pilnīgām dienām, bagātiem cilvēkiem, plašām teritorijām, villām ar baseinu, jahtām, franču dārziem, pilīm un fazendām, zeltītām oāzēm, kruīza kuģiem, pieczvaigžņu viesnīcām, šeihiem un kapteiņiem, pirmās klases pilotiem, karaļiem un hercogiem, zilasiņu ciltskokiem
es sevi izīrēju bez īres maksas
ņem un lieto, cik tīkas
lieto, kā iepatīkas, kā pinās, sapinās, mudžinās, kā ienāk prātā, kā aizmirstas, kā guļas, iekļaujas, klājas, kā vari, kā spēj pacelt, kā instrukcijā rakstīts, kā drīksti un kā nedrīksti
nolieto
tu taču izvēlējies mani pēc bildes, krāsas, gaismas viļņiem, priekšstata, apraksta, virsmas īpatnības, skropstu garuma, krūšu pilnības, dibena pusmēnešiem un matu kupluma, acu krāsas, pēc sulīgām lūpām un salkaniem vārdiem, pēc instagrama dzīves
pats pēc sevis
tu esi neglīta, Kristīne!
neglīta kā tās meitenes glancētos žurnālos, spīdīgās avīžu lapās
neglīta kā tās dāmas konkursos, izstādēs, skatlogos, televizoros un durvju ailās
neglīta kā internets, kā plakāti pie sienas, neglīta, kā mazu meiteņu sapņi, fotosesijas, kastingi, portfolio, kolāžas, fotošops, modes skates, skatuves, priekškari, podesti, būri un arēnas
neglīta kā lēta izlikšanās, lielīšanās, sava labuma bāšana citiem acīs, neglīta, ka jaunā gada apņemšanās, pārbāzti, sviedrīgi sporta klubi, lielveikalu gaisma, branči ostmalā, Ziemassvētku balles, trešdienas "Pienā", laikmetīgās mākslas izstāžu atklāšanas, pretnovecošanās krēma prezentācijas, atlaides, izpārdošanas, ņem 2 par 1 cenu
grāb, pērc, stūķē māgā, ķer, savāc saujās, kļūsti skaista!
Kristīne, tu esi neglīta!
beidz būt neglīta!!!
es taču atnācu tikai uz tevi paskatīties
neglītie var, neglītie var skatīties, nerunāt un skatīties
vērot un klusēt, neizdvest nevienu artikulētu skaņu, šmakstināt lūpas, klabināt žokli, purināt matus, kratīt kāju, tirināt galvu, kustināt plaukstu locītavas, rakāties pa paunām, krakšķināt pirkstus, pa kluso sevi apskaut, raustīt acu plakstiņu, žļambāt košļeni, skatīties pulkstenī, apgrauzt nagus, rīvēties gar sēdekli, šļūkāt zoles, bakstīt seju, burzīt kules, krekšķināt balsi, šņaukāties, kasīties, plūkāt ādu, spārdīt solu, griezt zobus, šaudīt acu skatienu, nerunāt un tik skatīties
ja es būtu glīta, tad droši vien viss būtu citādāk
Kristīne, beidz būt neglīta!
3