Lielbritānijas avīžu pirmās lappuses 2016. gada 23. jūnijā
 
Redzējumi
11.07.2016

Brexit bulvāru faktors

Komentē
1

Eiropas Savienība gribot piespiest visus vīriešus lietot standartizētus, viena izmēra prezervatīvus. Aizliegt bikšu rāvējslēdzējus. Aizliegt šautriņu spēli krogos. Aizliegt tirgot papīriņos neietītas konfektes. Aizliegt tējkannas. Jā, un vēl poļi un lietuvieši ēdot gulbjus angļu parkos. Un rumāņi tos piemēslojot. Parkus, proti.

Jau divus gadu desmitus Lielbritānijas bulvāru prese bija radinājusi lasītājus pie stāsta par Briseles garo roku un pāri Lamanšam dzīvojošo eiropiešu (īpaši to, "pagultes sarkano" [1]) radītajiem draudiem britu dzīves kārtībai un labklājībai. Taču nekad iepriekš tai nebija bijušas tik plašas iespējas izvērst un dažādot antieiropas naratīvu, kādas pavērās saistībā ar referendumu par Lielbritānijas dalību Eiropas Savienībā. Pat tabloīdu nelasītājs nevarēja izvairīties no treknajiem, melnajiem virsrakstiem, kas biedēja ar gulbju (un pabalstu) ēdāju hordām un mudināja domāt par Angliju, jo tabloīdi ir pēdējā prece, ko jebkurš lielveikala apmeklētājs redz, pirms sasniedz kasi.

"Te nu bija zūdošā drukāto mediju ietekme," nepilnu stundu pēc referenduma rezultātu izziņošanas pasludināja Tonijs Galahers, bulvāru preses karaļa "The Sun" galvenais redaktors. Tāpat kā 1992. gadā, kad pēc toriju negaidītās uzvaras parlamenta vēlēšanās "The Sun" paziņoja: "It's The Sun Wot Won It," [2] – arī tagad tabloīdi uzvaras laurus piešķir sev. Kamēr citas referenduma drāmas darbojošās personas, arī nosacīto uzvarētāju pusē – piemēram, politiķi Boriss Džonsons un Naidžels Farādžs –, cita pēc citas pazūd no skatuves, ļaujot neprognozēto putru strēbt saviem pēctečiem, tikmēr dzeltenā prese turpina pašrefleksijas neapgrūtinātu dzīvi.

Starp citu, žurnālists, kuram pieder pioniera lauri antieiropas naratīvu attīstīšanā britu presē, ir tieši bijušais Londonas mērs Boriss Džonsons – "Leave" kampaņas seja un ideoloģiskais propelleris. Boriss Džonsons, kuru 1988. gadā atlaida no darba dienas laikrakstā "The Times" par citāta viltošanu, deviņdesmitajos gados bija konservatīvā dienas laikraksta "The Daily Telegraph" korespondents Briselē. Viņš guva ievērību ar rakstiem par standarta prezervatīviem un čipsu aizlieguma draudiem – rakstos bija maz faktu, bet daudz krāsu. Asās konkurences apstākļos dzīvojošā prese – īpaši bulvāru prese – saprata, ka kolorīta eiroskepse ir ienesīga un citiem jācenšas panākt un apdzīt misters Džonsons. Britu žurnālistikas veterāns Mārtins Flečers nesenajā komentārā "The New York Times" konstatēja, ka Džonsona uzsāktie naratīvi "atspoguļoja un ekspluatēja daudziem lasītājiem piemītošo nacionālismu, vēsturisko pārākuma izjūtu un nievājošo attieksmi pret Džoniju Ārzemnieku". Flečera vārdiem, deviņdesmito gadu beigās, kad viņš pats sāka strādāt Briselē, Džonsona pieeja bija kļuvusi par normu un "raksti, kas neuzbruka Briselei un atzina Eiropas Savienības sasniegumus [..], gandrīz visi bez izņēmuma tika atmesti atpakaļ". Pirmsreferenduma biezās krāsas tabloīdos turpināja Džonsona iedibināto tradīciju, attīstot briesmoņa tēlu, "kurš ir tikpat īsts kā Lohnesa briesmonis", un aicināja ar to cīnīties. "The Daily Express" šo cīņu nodēvēja par "krusta karu".

Krusta karā noderēja visdažādākie ieroči elegantā lingvistiskā izpildījumā – mīts par imigrantu masu pieplūdumu, Turcijai kļūstot par ES dalībvalsti ("We'll Get Stuffed by Turkey" [3]), mīts par austrumeiropiešu parazītiem, kas dzīvo no pabalstiem ("How to be a Pole on a Dole" [4]), mīts par Lielbritānijas bezspēcību ("Who Will Speak for England?" [5]), mīti par ES dalības izmaksām, šautriņām, prezervatīviem, konfekšu papīriņiem un ātrās palīdzības automašīnu krāsu. Atbildot uz Lielbritānijas "seno un rūpīgi ievēroto tradīciju – fabricēt faktus par Eiropu" ("The Economist" formulējums), Eiropas Savienība pat izveidoja mītu graušanas mājaslapu "Euromyths A-Z Index", kas ir aizraujoša un jautra lasāmviela, taču turēties pretī tabloīdu jaudai tā, protams, nespēj. Vienu mītu atspēkojošu rakstu izlasa vidēji 1000 cilvēku, kamēr melu čempiona "The Daily Mail" mēneša unikālo lietotāju skaits ir vairāk nekā 200 miljoni. Arī drukāto eksemplāru skaits turas augstu, piemēram, "The Sun" metiens ir ap diviem miljoniem (kas gan ir divreiz mazāk nekā deviņdesmitajos).

Dzeltenās preses loma referenduma kampaņā, piedāvājot lasītājiem nevis kontekstu un faktus informētai izvēlei, bet gan mītus un vienpusējus viedokļus, atdzīvinājusi pieklusušo diskusiju par britu preses ētikas standartiem. "Šie laikraksti ne tikai neuzskata par savu pienākumu informēt par otras puses viedokli un piedāvāt līdzsvarotu informāciju, bet tie pat izjūt nepieciešamību noniecināt otras puses argumentus," laikrakstam "The New York Times" teica Londonas Kingstonas Universitātes žurnālistikas profesors Braiens Ketkārts. "Tabloīdi jūtas komfortabli visneobjektīvāko publiskās diskusijas dalībnieku lomā, un ikviens, kurš domā, ka šie laikraksti ir rīki "par" un "pret" argumentu skaidrojumam Eiropas jautājumā, pamatīgi maldās". Prominentu žurnālistu izveidotā nevalstiskā organizācija "InFacts", kuras dibinātāju vidū ir žurnāliste un vēsturniece Ena Aplbauma, bijušais "The Guardian" galvenais redaktors Elans Rasbridžers un ekonomists un "FT" komentētājs Volfgangs Minhau, ir vērsusies Neatkarīgajā preses standartu organizācijā (IPSO), pieprasot izmeklēt rakstus par Eiropas Savienību, kas publicēti "The Daily Mail", "The Daily Express" un "The Daily Telegraph". "InFacts" tos uzskata par maldinošiem vai pat atklāti melīgiem.

Par bulvāru preses atbildību ir runāts jau iepriekš, proti, pirms četriem gadiem. 2012. gada novembrī sers Braiens Levesons nāca klajā ar izmeklēšanas ziņojumu "Par britu preses kultūru, praksi un ētiku" – izmeklēšana bija ierosināta saistībā ar mobilo telefonu noklausīšanās skandālu Rūpertam Mērdokam piederošajos medijos. Deviņus mēnešus ilgušajā izmeklēšanas procesā tika uzklausīti 330 liecinieki un tapis 1987 lappušu ziņojums, kura galvenais secinājums bija, lorda Levesona vārdiem, "brīva prese demokrātijā pieprasa no varas atbildību, bet – ar dažiem cienījamiem izņēmumiem – britu prese nav pildījusi šo vitāli svarīgo lomu attiecībā pati uz savu varu" un kļuvusi par nekontrolējamu varu, kura nevienam neatskaitās. Faktu precizitātei avīzes veltīja minimālu uzmanību un cīņā par "labu stāstiņu" un lasītājiem šķita darbojamies bez jebkādām ētiskām bremzēm.

Viena no Levesona ziņojuma rekomendācijām bija ieviest neatkarīgu preses regulatoru pēc sabiedriskā medija "BBC" regulatora "BBC Trust" parauga. Taču premjerministrs, tas pats Deivids Kamerons, kurš ierosināja rīkot referendumu par ES, noraidīja lorda Levesona ieteikumu, atkārtojot neētiskā rīcībā vainīgo tabloīdu izvirzīto argumentu – regulējums apdraudot preses brīvību, pietiek ar pašregulāciju. Britu valdības kādreizējais padomnieks Lānss Praiss toreiz norādīja, ka Kamerons palaidis garām vēsturisku izdevību. "Būs jauni gadījumi, kad prese pārkāps pieņemamas uzvedības robežu, par to nav šaubu. [..] Un tad Kameronam pamatoti jautās – kur jūs bijāt, kad parlamentam bija iespēja rīkoties?"

[1] Atsauce uz Aukstā kara laikā Lielbritānijā populāro teicienu "Reds under the bed" jeb "sarkanie zem gultas", kurā apspēlētas bērnu bailes no briesmoņiem, kas slēpjas zem gultas.

[2] ""The Sun" ir īstais uzvarētājs".

[3] "Turcija mūs piebāzīs ar pildījumu" – vārdu spēle, izmantojot vārdu "turkey", kas angļu valodā nozīmē gan "Turcija", gan "tītars".

[4] "Kā kļūt par pabalstu poli".

[5] "Kurš runās Anglijas vārdā?"


 

Rita Ruduša

Rita Ruduša ir žurnāliste, grāmatas "Pagrīdes citādība" autore. Ir suns, divritenis, vājība uz lēno žurnālistiku un ticība argumentētas diskusijas spēkam.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
1

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!