Jau rīt, 21. jūnijā, Saeima 3. lasījumā izskatīs grozījumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, kuri paredz aizliegt nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas. Piedāvājam bioētikas speciālistes un pētnieces Santas Slokenbergas viedokli par plānoto aizliegumu.
"Cilvēktiesību pamata pienākumi, kas sagaidāmi no ikvienas valsts, ir "ievērot", "aizsargāt" un "īstenot". Šie pienākumi prasa valstij rīkoties tā, lai neliegtu tiesību turētājai savu tiesību baudīšanu; tas prasa rīkoties tādā veidā, lai citas personas netraucē tiesību turētājai savas tiesības baudīt; tas prasa rīkoties tā, lai tiesību turētājai atvieglotu šo tiesību baudīšanu.
Jautājums, kas skar sievietes izvēli ziedot dzimumšūnas, ir dziļi personiska rakstura. Tas sakņojas sievietes tiesībās uz privāto dzīvi un pašnoteikšanās tiesībās kā instrumentā, lai viņa brīvi rīkotos savas privātās dzīves ietvaros. Atzīstot to pozitīvo, ko dzimumšūnu ziedošana sniedz – iespēju neauglīgai sievietei kļūt par māti, bet neauglīgam pārim kļūt par vecākiem – sieviete var izdarīt savu individuālo risku un kopējā sabiedrības ieguvuma balansēšanu, un lemt par savu dzimumšūnu ziedošanu tiem, kam tās vairāk vajadzīgas.
Katra medicīniska iejaukšanās ietver risku. Tomēr brīvība lemt par šo risku uzņemšanos vai neuzņemšanos ir fundamentāla cilvēka cieņas sastāvdaļa. Sievietes lemtspējai un dzemdību spējas izmantošanai nav korelācijas. Likumdevējs, apsverot grozīt Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma 17. pantu tādējādi, ka tiek liegta brīvība nedzemdējušai sievietei lemt pār savu ķermeni, ne tikai plāno būtiski un nepieļaujami iejaukties sievietes privātajā dzīvē, bet arī radīt nepamatotu atšķirīgu attieksmi starp dzemdējušām un nedzemdējušām sievietēm. Tas izskata iespēju reducēt sievietes vērtību līdz ar viņas spēju dzemdēt, un ierobežot sievietes brīvību lemt tādēļ vien, ka daba viņai devusi olnīcas.
Nepietiekami uzraudzīts un īstenots Latvijā spēkā esošais aizliegums cilvēka ķermenim kļūt par peļņas avotu ir radījis situāciju, kur medicīniskās apaugļošanas klīnikas piedāvā materiālo kompensāciju par ziedotajām olšūnām. Šo klīniku faktiskā rīcība pārkāpj Latvijai saistošo Biomedicīnas konvencijas 21. pantu, kas aizliedz cilvēka ķermenim kļūt par peļņas avotu, bet likumdevējs nerīkojas nedz tā, lai šo aizliegumu īstenotu praksē, nedz arī efektīvi aizsargātu sievietes no šādiem kompensāciju piedāvājumiem. Tā vietā, lai Saeima uzņemtos atbildību par neizdarību pienākuma "aizsargāt" sievietes ķermeni no komercializācijas īstenošanā un risinātu to, Saeima apsvērs valsts pamatpienākuma "ievērot" sievietes tiesības pārkāpuma izdarīšanu. Citiem vārdiem – viens pārkāpums tiks maskēts ar citu pārkāpumu.
Lemjot par grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma 17. pantā, likumdevējs tiek aicināts nepakļaut sievietes cieņu viņas spējai dzemdēt un šīs spējas īstenošanai. Likumdevējs tiek aicināts risināt problēmu saknē, izvērtējot iespējas stiprināt cilvēka ķermeņa komercializācijas aizliegumu un nodrošināt tā īstenošanu."
Iesakām arī iepazīties ar 9 iemesliem, kāpēc ir nepareizi aizliegt nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas, un rīt, plkst. 8:30 aizstāvēt sievietes tiesības lemt par savu ķermeni piketā pie Saeimas!
Santa Slokenberga ir pēcdoktorantūras pētniece Lundas Universitātē un pētniece Upsalas Universitātē, Zviedrijā, vieslektore Šervina B. Ņūlanda (Sherwin B. Nuland) vasaras institūtā bioētikā Jēlas Universitātē, ASV, kā arī lektora p.i. Rīgas Stradiņa Universitātē, Latvijā.
1