Aktualitātes
01.10.2019

Bijušajā LU Bioloģijas fakultātē atzīmēs Berlīnes mūra krišanas gadadienu

Komentē
0
Saglabā

Šī gada 9. novembrī apritēs 30 gadu kopš Berlīnes mūra krišanas, tāpēc 8. un 9. novembrī bijušajā LU Bioloģijas fakultātē un Spīķeru kvartālā notiks pasākums "Deju laikmets", kas divu dienu garumā rekonstruēs 1989. gada pārmaiņu garu sabiedrībā un kultūrā.

Mūzikas un laikmetīgās kultūras pasākums, ko rīko 80. gadu elektroniskās mūzikas scēnai veltītās dokumentālās filmas "Deju laikmets" autori, pētīs aizraujošo pārmaiņu laiku Rīgā pirms un pēc Berlīnes mūra krišanas. Pasākums aicinās iepazīties ar deju kultūras mantojumu un desmitgades svarīgāko subkultūras notikumu retrospektīvu, kopā ar 20 pieaicinātajiem māksliniekiem un laikmeta lieciniekiem rosinot publiku iegremdēties nemierīgajā Rīgas dzīvē pirms un pēc Berlīnes mūra krišanas.

Galvenā "Deju laikmeta" pasākumu norises vieta būs 1898. gadā arhitekta Johannesa Kohsa projektētā Latvijas Universitātes bijusī Bioloģijas fakultātes ēka. Te notiks lielākā daļa programmas pasākumu: ekspozīcijas, diskusijas, mākslinieku performances un lekcijas.

Dienas programma:
8. un 9. oktobrī bijušajā LU Bioloģijas fakultātē

Hardijs Lediņš

2015. gadā Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs rīkoja projektu "Hardija Lediņa gads", kas veltīts leģendārajam multimediju māksliniekam Hardijam Lediņam. Latvijas kultūras vēsturē Lediņš vairāk zināms ar performancēm un mākslas akcijām, kas kļuvušas par unikālu fenomenu Latvijas mākslā, taču septiņdesmitajos gados leģendāru statusu izpelnījās Lediņa organizētās diskotēkas, kas padarīja viņu par elektroniskās mūzikas pirmatklājēju Latvijā un DJ kustības virzītāju. Par Lediņa sekotājiem un audzēkņiem var saukt Robertu Gobziņu (EastBam) un Jāni Kraukli.

"Dancing on the Wall"

Pasākuma ietvaros būs skatāma fotoizstāde "Baltiešu grafiti uz Berlīnes mūra", kurā vienkopus varēs aplūkot lielformāta fotoliecības par Rietumberlīnes latviešu pagrīdes grafiti mākslinieku ieguldījumu Berlīnes mūra apgleznošanā. Pasākumā "Deju laikmets" ar savu pieredzi dalīsies arī fotoizstādes galvenie varoņi – latviešu grafiti aktīvisti.

"Love Parade 30"

1989. gada 1. jūlijā 150 cilvēku grupa kopā ar idejas autoru, dīdžeju "Dr. Motte" izgāja ielās, lai dejotu Rietumberlīnes Kūrfirstendamma ielā. Tā radās "Love Parade" – pirmais un lielākais ielu deju mūzikas festivāls, demonstrācija pasaulē, ko 2010. gadā pārtrauca traģēdija – milzīgā apmeklētāju skaita dēļ pūlī bojā gāja 21 cilvēks. Šogad tiek atzīmēta "Love Parade" 30. gadadiena, un "Dr. Motte" un filmas "Deju laikmets" autori pasākumā sniegs ieskatu Berlīnes "Love Parade" vēsturē un nozīmīgākajos momentos.

Pasaules Lenšžokeju čempionāta 30. gadadiena

Vienlaicīgi ar pirmo "Love Parade" Berlīnē par lielākajiem jaunās deju kultūras popularizētājiem Latvijā kļuva Uģis Polis un Jānis Krauklis, kuri 1989. gada vasarā sadarbībā ar Rietumberlīnes ierakstu kompāniju "Low Spirit" Rīgā noorganizēja Pasaules Lenšžokeju čempionātu (pēc analoģijas ar DMC Pasaules dīdžeju čempionātu). Tas bija pirmais un vienīgais šāda veida čempionāts mūsdienu elektroniskās mūzikas vēsturē, un, lai gan modernās dīdžejkultūras pirmsākumi meklējami 70. gadu nogalē ASV un 80. gadu sākumā Eiropā (Rietumvācijā), par nopietnu DJ kustības sākumu Padomju Savienībā var uzskatīt tieši šo notikumu.

Latviešu avangards Berlīnē

1989. gada 24. jūlijā Rietumberlīnes Kunsthallē  atklāja plašu latviešu avangarda mākslas izstādi "Rīga – latviešu avangards", kas kļuva par latviešu mākslas vēsturē unikālu notikumu. Izstādē piedalījās 23 autori, ieskaitot "Nebijušo izjūtu restaurācijas darbnīcas" piecu cilvēku grupu. "Deju laikmetā" varēs iepazīties ar īsu, dokumentālu videoklipu kopumu par izstādi.

Neoficiālā mode, breikdenss un grafiti

Līdz ar jaunām vēsmām citās kultūras jomās 80. gadu otrajā pusē Latvijā pretstatā pastāvošajai modei parādījās neoficiālā subkultūras mode. Bruno Birmaņa un Uģa Rūķīša 1987. gadā izveidotais tērpu teātris "Postbanālisma balle" un "Nepieradinātās Modes asambleja", kas notika no 1989. līdz 1994. gadam, joprojām ierindojamas starp nozīmīgākajām parādībām Latvijas modes vēsturē, savukārt paralēli uzplauka breikdensa kustības mode, kurā personīgu ieskatu sniegs breikdensa un grafiti kustības pionieris Padomju Savienībā, rīdzinieks Vadims Meikšāns.

Laikmeta liecinieki

80. gadi Rīgas mūzikas kultūras dzīvē bija pārmaiņu un izaicinājumu laiks – pie varas nāca Mihails Gorbačovs un sākās perestroika, savukārt kultūrā ienāca jēdziens "neformāļi" – mākslinieki un mūziķi, kuri radīja, ko gribēja, nevis to, ko vajadzēja. Šajā laikā tika likts pamats arī 80. gadu diskotēku kultūrai, ar ko Rīga kļuva pazīstama visā Padomju Savienībā un kuras radīšanā liela nozīme bija Hardijam Lediņam un Ivaram Reingartam. Lediņš uzsāka arī diskotēkas–lektorijus, kuros mūziku papildināja priekšlasījumi par dažādām tēmām. Pasākumā "Deju laikmets" notiks diskusijas gan par diskotēkām–lektorijiem, gan par diskotēku čempionātiem Latvijas PSRS un jauno DJ kultūras vilni.

Kino programma

"Deju laikmeta" ietvaros būs skatāmas vairākas filmas, kurās caur vēsturiskiem notikumiem un personiskiem stāstiem reflektēts par pārmaiņām sabiedrībā un padomju režīma krišanu. Programmā iekļautas dokumentālās filmas "B-Movie" (2015), "Deju laikmets" (2018) un arhīvu materiāli, kā arī īpaši šim notikumam atlasītas mākslas filmas, piemēram, "Coming Out" (1989).

"Radiodejas" un "Super FM" 25 gadi

Neilgi pēc Berlīnes mūra krišanas, 1992. gadā, nelielai domubiedru grupai – Uģim Polim, Jānim Krauklim un Aldim Kušķim – radās ideja izveidot Latvijā neatkarīgu radiostaciju. Rezultātā tapa "Radiodejas" – pirmā nevalstiskā radiostacija bijušajā padomju teritorijā. "Radiodejas" raidīja ultraīsviļņu (68,93 UĪV) diapazonā, jo raidīšana FM diapazonā tolaik vēl nebija oficiāli atļauta, un tās galvenais mērķis bija sniegt klausītājiem iespēju dzirdēt Eiropas radiostaciju repertuāru. Pēc nepilniem diviem gadiem "Radiodejas" pārgāja uz FM diapazonu, un 1994. gada novembrī sāka raidīt Baltijā pirmā datorizētā radiostacija "Super FM". Radiostacijas veidotāji Pārdaugavā atvēra tajā laikā lielāko deju klubu "Super FM", kas kļuva populārs jauniešu vidū un izaudzināja nākamo Latvijas dīdžeju paaudzi, savukārt mūsdienās raidstacija pazīstama ar nosaukumu "European Hit Radio".

"Open 95"

1995. gada rudenī Rīgā notika vides mākslas un mūzikas pasākums "Open", ar kuru aizsākās reivu ēra Baltijas reģionā. Ja līdz tam jaunās subkultūras pasākumi tika rīkoti šaurā Rīgas mākslinieku lokā, tad "Open" pasākums kļuva par īstu sprādzienu, kam sekoja 90. gadu jaunās kultūras dekadence. "Pirmais, kas jādara, – māksla ir jānogāž no pjedestāla," deviņdesmito gadu vidū, iepazīstinot ar jaunām vēsmām, postulēja tobrīd jaunais mākslas notikumu kurators Kaspars Vanags, kurš kopā ar domubiedriem īstenoja projektus, kuros tika apvienota māksla, klubu kultūra un reiva kustība, piedāvājot "kreativitāti kā protestu patērētājkultūrai". "Deju laikmeta" programmā būs skatāmi līdz šim nepublicēti "Open" arhīvu materiāli un īpaši šim notikumam ierakstītas intervijas ar "Open" veidotājiem.

Piektdienas vakara notikums: Derika Meja uzstāšanās

"Deju laikmeta" ietvaros 8. novembrī Spīķeru koncertzālē uzstāsies tehnomūzikas pamatlicējs Deriks Mejs (Derrick May), kuram šī būs vienīgā viesošanās Baltijas valstīs. Deriks Mejs kļuva par vienu no Latvijas un Krievijas kopražojuma filmas "Deju laikmets" (Era of Dance) varoņiem. Filma piedzīvojusi pirmizrādi divpadsmit starptautiskos kinofestivālos un 2018. gadā iekļauta 58. Krakovas filmu festivāla oficiālajā konkursa programmā nominācijā "Labākā mūzikas dokumentālā filma".

Kopā ar Meju uzstāsies "MixMasteri AG" un Raitis, kas tiek uzskatīti par vieniem no visu laiku nozīmīgākajiem Latvijas dīdžejiem. Tāpat vēsturiskajā naktī "Deju laikmets" uzņems vēl vienu īpašo viesi no Berlīnes, respektablās Berlīnes mūzikas izdevniecības "Get Physical" dzinējspēku Rolandu Liskeru (Roland Leesker).

Vairāk informācijas pasākuma feisbuka lapā.

 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!