Piedalies upurēšanas rituālā! Katrs portālam "Satori" upurētais eiro palīdzēs mums cīnīties ar meliem, bezatbildību un vienaldzību.

 
Recenzija
12.08.2015

Bez rūpēm un raizēm

Komentē
0
Saglabā

Vasara ir ne tikai populārās, bet arī akadēmiskās mūzikas festivālu laiks, kad it kā nopietno klasisko mūziku iespējams iepazīt brīvākā gaisotnē jūras krastā, mežā, muižā, parkā un citās koncertiem neikdienišķās vietās. Neskatoties uz plašo un daudzveidīgo piedāvājumu, gandrīz ik gadu publikai tiek piedāvāti aizvien jauni lielāka vai mazāka mēroga festivāli. Tā pirms gada Aknīstes novada brīvdienu mājā "Susēja" Latvijas Nacionālās operas baritons Armands Siliņš realizēja savu ilgi loloto ideju un aicināja uz pirmo alternatīvo kamermūzikas festivālu "Sansusī", kas nupat, aizvadītajā nedēļas nogalē, publiku priecēja atkal, pilnībā attaisnojot savu nosaukumu un ļaujot baudīt mūziku, teātri un dabu bez rūpēm un raizēm.

Festivāla pirmo vakaru atklāja Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra klavieru trio (vijolnieks Indulis Cintiņš, čelliste Dace Zālīte, pianists Mārtiņš Zilberts), atskaņojot Jozefa Haidna un Ludviga van Bēthovena opusus. Šī smalkā un elegantā Vīnes klasicisma mūzika lieliski iederas uz meža un pļavas ieskautās Mājas skatuves, kā to dēvē festivāla rīkotāji, ļaujot publikai justies nedaudz izredzētiem, jo tieši mums, pagaidām vien saujiņai ļaužu, ir iespēja to piedzīvot. Idilli gan pilnībā izbaudīt neļāva mūziķu spēle, jo, pat pieverot acis uz tehniskām kļūmēm, kas nepiespiestas gaisotnes koncertos nav retums, šķita, ka ansamblis nav ticis klāt Bēthovena mūzikas kodolam. Viņa "Erchercoga" trio op. 97 ir viena no klavieru trio žanra pērlēm, kas šoreiz diemžēl izskanēja sausi un vienveidīgi.

Tomēr divi nākamie vakara koncerti, kas norisinājās uz Meža skatuves, apvienoja gan kvalitāti, gan muzikālu ekspresiju. Čellista Ērika Kiršfelda un pianistes Hertas Hansenas sagatavotā programma "Čells un latvieši" ļāva iepazīties ar latviešu komponistu darbiem čellam un elektroniskajam čellam tiem, kas to nepaguva "Rudens kamermūzikas festivālā" pērn. Kiršfelda emocionālā spēle katru skaņdarbu pārvērta stāstā, kaut gan konkrēts sižetisks vēstījums bija tikai Ērika Ešenvalda opusam "The Last Letters". Abu mūziķu saspēle, kas veidojusies vairāku kopā spēlēšanas gadu gaitā, festivālā ienesa gaidīto kamermuzicēšanas kvalitāti, padarot koncertu par vienu no augstvērtīgākajiem festivāla notikumiem.

Nākamā koncertprogramma, kam izvēlēts nosaukums "Lielo komponistu mazie grēciņi", negaidīti pārsteidza. Pirmkārt, paredzēto solisti Ievu Paršu aizvietoja Berlīnes Hansa Aislera Mūzikas akadēmijā studējošā Vizma Zvaigzne, kam programmu nācies sagatavot vien trīs dienās. Šo faktu nezinot, nevienam tas pat prātā neienāktu, jo uzstāšanās bija brīva un pārliecināta, dziesmās atklātie tēli tika parādīti teatrāli spilgti un gaumīgi, bet atskaņojuma tehniskās kvalitātes bija vairāk nekā uzteicamas. Tas viss ļauj cerēt, ka Vizmas Zvaigznes balsi aizvien biežāk dzirdēs publika gan Latvijā, gan viņas pašreizējā mītnē Vācijā. Otrs pārsteigums – Juris Žvikovs. Viņa teicamā klavierspēle nevienu, protams, nepārsteidza, bet tas, ka viņš ir izcils konferansjē gan šajā kabarē mūzikas programmā, gan savā nākamās dienas koncertā ar Džona Keidža mūziku sagatavotām klavierēm, ir viens no maniem "Sansusī" atklājumiem. Humora un aktierspēles pilno koncertu papildināja arī Jura Žvikova un Alda Liepiņa saspēle – uz viena klavieru krēsla sasēduši, viņi ar trim un četrām rokām pavadīja vijolnieku Juriju Savkinu, izsaucot neviltotas publikas ovācijas. Vēl pāris reizes festivāla laikā prātā nāks doma – tas iespējams tikai "Sansusī".

Pēc ballītes ar Jēkabu Nīmani un viņa grupu festivāla otrā diena nāca kā pārbaudījums ne tikai pieblīvētās pasākumu programmas, bet galvenokārt laikapstākļu dēļ – sestdiena, kā vēlāk uzzinām, bijusi līdz šim karstākā gada diena. Brīvdabas koncertu apmeklētājus karstais laiks un spožā saule nogurdina divtik ātri, vēlmi piedzīvot visus notikumus dažbrīd uzvar vēlme atrast ēnu un atgūties no svelmes. Tomēr, kamēr diena vēl tikai sākusies, daudzos vēl spēks un gatavība nodoties rīta rosmei klavieru pavadījumā, kam seko koncerts "Rīta Bahs". Tajā uz vienas skatuves satikušies Guntis Kuzma, Arvīds Kazlausks un Toms Auniņš. Redzot festivāla programmā šo koncertu, likās, ka tas, iespējams, pat šokēs vai kļūs par diskusiju objektu savas koncepcijas dēļ, bet realitātē starp Baha duetiem dažādu veidu klarnešu un saksofonu atskaņojumā tika ievietotas elektroniskās mūzikas intermēdijas. Gribējās sagaidīt no mūziķiem lielāku uzdrošināšanos un eksperimentēšanu, jo viņi katrs izcili pārvalda savu instrumentu – klarneti, saksofonu un elektroniku –, tāpēc rezultātam būtu potenciāls izdoties. Bet tas varbūt nākamgad...

Pēcpusdienas koncerts "La Fiesta. La Siesta" dāmu ansambļa "Trio Art-i-Shock" (čelliste Guna Šnē, pianiste Agnese Egliņa, sitaminstrumentāliste Elīna Endzele) atskaņojumā tiešām bija kā spāņu siestas laiks, kas ļāva atpūsties vieglākas mūzikas pavadījumā. Spāņu mūzikā balstītā programma atklāja gan tautas mūzikas elementus, gan dienvidnieku temperamentu un smeldzi, taču, kā tas nereti mēdz būt ar konkrētai tautai veltītām koncertrogrammām, kļuva pārlieku vienveidīga un nespēja noturēt publikas interesi. Bet par to nav vērts pārdzīvot – "Sansusī" formāts pieļauj brīvu publikas pārvietošanos koncertos, ja mūzikas kļuvis par daudz.

Viens no festivāla pamatakmeņiem ir laikmetīgā mūzika, kas iekļaujas vairākos pasākumos, bet jo īpaši koncertā "XXI", kurā vairāki mūziķi iepazīstināja ar Annas Ķirses un Lindas Leimanes daiļradi, atskaņojot arī sarežģīto un skaniski bagāto Džordža Kramba "Black Angels" elektriskajam stīgu kvartetam. Abas jaunās latviešu komponistes sevi mūzikas pasaulē pieteikušas ar opusiem, kuros mēģina atklāt jaunas balss un instrumentu tembrālās iespējas, pārkāpt ierastās robežas un eksperimentēt ar mūzikas izteiksmes līdzekļu izmantojumu. Un viņām tas visai veiksmīgi izdodas – Leimane, kura absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistarntūru, ieguvusi vairākas vietēja un starptautiska mēroga balvas, un Ķirse, kas vēl tikai studē JVLMA, arī jau tikusi novērtēta profesionāļu vidū. Jaunajiem komponistiem ļoti svarīgi, ka viņu mūzika tiek atskaņota šādos pasākumos, tādēļ paldies festivāla rīkotājiem, ka sniedza šādu iespēju gan skaņražiem, gan publikai.

Vēl kāds netipisks laikmetīgās mūzikas atskaņojums notika naktīs, kad nelielas cilvēku grupiņas īpaši instruētu gidu vadībā devās cauri mežam, kur izvietota Kristapa Pētersona īpaši "Sansusī" radīta instalācija "Trīs dziesmas ar Paula Cēlana dzeju, kuras skan vienlaicīgi sešām balsīm un deviņām preperētām klavierēm". Nē, nē, mežā nebija deviņas klavieres un seši dziedātāji – trīs vietās tika atskaņots iepriekš veikts ieraksts, kurā piedalījušies Ieva Parša, Armands Siliņš, Juris Žvikovs, Kristaps Pētersons un Ralfs Šmīdbergs. Šķiet, ko tādu latviešu mūzikā var radīt tikai Pētersons, jo viņa neapturamā vajadzība ideju izpētīt līdz pašiem dziļumiem no visiem iespējamajiem skatpunktiem rezultējas komplicētā, daudzslāņainā, tomēr intriģējoši valdzinošā darbā, kuru gribas klausīties vēl un vēl, lai saprastu pilnībā.

Tāpat kā laikmetīgā mūzika, arī ārzemju operdziedātāju koncerts ir viena no svarīgākajām "Sansusī" sastāvdaļām. Šogad kopā ar festivāla saimnieku Armandu Siliņu uzstājās krievu soprāns Olga Pudova, atskaņojot Rudžero Leonkavallo, Džoakīno Rosīni, Džuzepes Verdi, Gaetāno Doniceti un Nikolaja Rimska-Korsakova operārijas un duetus. Abi solisti, iepazinušies "Rigoleto" iestudējumā LNO, izjusti un emocionāli niansēti atskaņoja romantisko mūziku, bet ne mazāku atzinību pelnījusi arī koncertmeistare Jana Zubova, kas kopā ar Pudovu ieradusies no Krievijas. Prieks gan par ārzemju viešņām, gan Siliņu, kurš aizvadītajā sezonā beidzot ticis pie ievērojamām lomām LNO un turpina savu profesionālo izaugsmi.

Protams, arī otrā diena noslēdzas ar ballīti, šoreiz kopā ar "Latvian Blues Band". Publika gan nevienā no vakariem nav aktīva, redzami vien pāris dejotgribētāji, tomēr laiku līdz rīta gaismai mūzika palīdz sagaidīt. Saullēkta gaidīšanai ir iemesls – solīts pārsteigums. Un tā ap pieciem no rīta dodamies dziļāk mežā, kur atrodas neliels izcirtums, un mūs jau gaida ērģelnieks Aigars Reinis un trompetists Oleksijs Demčenko. Tas var notikt tikai "Sansusī"! Pārņem sirreāla sajūta, tikko uzausušajā gaismā dzirdot ērģeļu un trompetes skaņas, kas atbalsojas vēl tālu aiz kokiem un modina tos, kas teltīs saldi guļ.

Trešo dienu, kad festivālā uzstājās muzikālā apvienība "Brokastis četratā", Madaras un Daumanta Liepiņu duets un pēc ilgāka laika atkal kopā sanāca ansamblis "Altera Veritas", man diemžēl neiznāca dzirdēt, bet, divu dienu laikā redzot to, ka Armands Siliņš izvēlas tikai labus vai ļoti labus mūziķus, nav šaubu, ka publiku viņi iepriecināja un pielika skaistu punktu muzikālajām brīvdienām.

"Sansusī" ir kvalitāte visās izpausmēs – profesionāli veidoti koncerti un teātra izrādes, lieliska ēdināšana, skaistas dabas ainavas, pārdomāta organizācija un cieņpilna attieksme pret publiku, tās vēlmēm un gaumi. Gaidītas ir arī ģimenes ar bērniem, kuriem izveidota sava programma ar koncertiem, teātra izrādēm, animācijas filmām, orientēšanos, veidošanas meistardarbnīcam un iespēju tikt pie apgleznotām sejiņām. Tāpat brīvi apkārt skrējienā virpuļo lielāki un mazāki suņi, kas ieradušies kopā ar saimniekiem un pamanās gan pabūt uz skatuves, gan iedziedāties (ierieties) kāda skaņdarba klusākā posmā. Te visi ir laimīgi – gan apmeklētāji, gan mūziķi, gan suņi. Tas ir "Sansusī". Kaut kas daudz, daudz vairāk par alternatīvu kamermūzikas festivālu.

Tēmas

Anete Ašmane

Anete Ašmane studē klavierspēli un muzikoloģiju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Regulāri veido raidījumus Latvijas Radio 3 "Klasika", publikācijas žurnālā "Mūzikas Saule" un citur.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!

Ziedo "Satori" darbībai!