Ilustrācija - Aldis Ozoliņš
 
Kino
01.08.2017

"Beverlihilsa 90210" kā amerikāniskuma kvintesence

Komentē
4
Saglabā

Kad Latvijas televizoru ekrānos parādījās amerikāņu pusaudžu seriāls "Beverlihilsa 90210", tas bija liels notikums. Pirms tam jau šo to no ASV tīņu dzīves bija parādījis daudz naivākais sitkoms "Glābējzvans", bet Zeka Morisa izdarības nespēja konkurēt ar bagāto Beverlihilsas jauniešu dzīves drāmām. Laikā, kad seriālu demonstrēja, tā notikumiem vairāk sekoja mana mamma nekā es pati, un atmiņas par tā varoņiem un notikumiem bija saglabājušās visai miglainas. Tāpēc pagājušajā gadā nolēmu to noskatīties ar nu jau pieaugušām acīm. Un tas nudien ir vesels piedzīvojums un izaicinājums.

"Beverlihilsa 90210" izmanto joprojām amerikāņu pusaudžu seriālos populāro formulu – kādā pilsētā, kurā valda zināmi noteikumi un izteikta sociālā hierarhija, ierodas varoņi "no citurienes", kuriem nākas stāties pretī jaunām un bieži vien sev nepieņemamām vērtībām, tai pašā laikā liekot tur jau dzīvojošajiem cilvēkiem izmainīt skatījumu uz savu dzīvi. Šajā gadījumā tā ir no Minesotas štata atbraukusī Volšu ģimene ar divām atvasēm – Brendu un Brendonu. Lai arī ģimene it kā nav tik turīga kā pārējās, tai, protams, ir savrupmāja, jo seriāls neaizraujas ar paskaidrojumiem par to, kur un kā tā varoņi iegūst tik plašus finansiālos līdzekļus. Taču Brendas un Brendona sliktākā finansiālā situācija, kā arī "Losandželosas nesabojātais" naivums ir pamatā pirmās sezonas konfliktiem, tādējādi iezīmējot vienu no seriāla mācībām – nauda nenozīmē laimi. Abi varoņi palēnām iepazīst dažādos bagātniekus – slikto zēnu Dilanu, skaistulīti Kelliju, labo meiteni Donnu, nūģi Deividu, stulbo Stīvu un pārgudro, bet nabadzīgo Andreu (taču, tā kā viņa nav bagāta, viņas sižeta līnija ir viena no garlaicīgākajām un viņas varone lielākoties izraisa tikai aizkaitinātas nopūtas, nevis patiesu empātiju). Pamazām apgūstot "vietējos noteikumus", mēs sekojam līdzi tam, kā Brendu savaldzina Beverlihilsas spozme un kā pat pareizais Brendons paslīd – vienas sērijas laikā viņš iekrīt alkohola rokās, izraisa autoavāriju un pēc tam visa pārējā seriāla gaitā mēs zinām, ka "Brendons nedzer". Vai dzer ļoti maz un ar mēru. Jo Brendons, par spīti dažādiem grēciņiem, ir un paliek visas draugu grupas "morālais kompass".

Visi šie notikumi – īpaši pirmajās pāris sezonās – ir raksturīga amerikāņu populārās kultūras iezīme, jo gandrīz katra sērija ir veltīta kādai sociālai problēmai, ar ko pusaudži un visa Amerikas sabiedrība saskaras ikdienā. Un tā piedāvā arī risinājumus. Ja cilvēkam ir "pareizās, amerikāniskās vērtības", tad viņš vai viņa tiks ar šo problēmu galā, kādam palīdzēs un kaut ko arī iemācīsies. Tādā vīzē, piemēram, Brendons iemācās, kas ir rasisms, ka narkotikas un alkohols ir slikti, ka viegli iegūta slava nav nekāda medusmaize utt. Šis pamācošais tonis, lai arī ir ļoti naivs un acīmredzams, pirmajām seriāla sezonām piešķir pat zināmu šarmu. Rodas sajūta, ka tu vēro veco, "labo" Ameriku – to, kur lielākā problēma ir pārāk daudz iespēju, nevis kāds ar lielummāniju apsēsts bagātnieks, kas uzbūvēs mūri uz Meksikas robežas.

Taču jau tālākās sezonas arvien vairāk aiziet ziepju operu murgainajos ceļos, kur par "vērtību sargātāju" joprojām paliek jau minētais Brendons Volšs, kas īpašu pašizaugsmi nepiedzīvo – tikai īsu flirtu ar sejas apmatojumu. Un sociālo problēmu vietā priekšplānā izvirzās sieviešu un vīriešu attiecības, kā arī dzīves seksuālais aspekts. Ne velti joprojām var dzirdēt apzīmējumu "kā Beverlihilsā", ja runa ir par samudžinātiem attiecību modeļiem. Ap septīto sezonu gandrīz visi varoņi jau ir paspējuši cits ar citu pārgulēt, bet interesantākais aspekts ir tas, ka ir tādi, kuriem to "piedod", un tādi, kuriem "nepiedod".

Maukas un svētās

Sievietes seksualitāte amerikāņu populārajā kultūrā ir plaši apspēlēta tēma, un "Beverlihilsa 90210" tomēr ir tapusi t.s. "pirmsbafijas" [1] laikā, kad sievietes kā galvenās varones ar saviem, no vīriešiem neatkarīgiem stāstiem vēl nebija tik bieža parādība televizoru ekrānos. Jo, lai arī ar kādām smagām problēmām sastopas seriāla galvenās varones, visam pāri stāv attiecību problemātika. Tas nekas, ka esi gandrīz sadegusi ugunsgrēkā: svarīgākais ir tas, kā šis notikums ietekmē tavas attiecības ar puisi! Tāpat arī konfliktu pamatā ir apgalvojums "sievietes kā konkurentes" un "džeki kā čomi pāri visam". Ja pirmajās sezonās iezīmējas sāncensība starp Kelliju un Brendu (un strīda ābols, protams, ir džeks – trauksmainais un vienmēr ar problēmām apkrautais sapņu princis Dilans), tad vēlāk šis modelis jau tiek hiperbolizēts pretnostādījumā "Kellija pret Valēriju". Jau vizuālais tēls vien nosaka lomu sadalījumu – tumšmates Brenda un Valērija pret blondo Kalifornijas princesi Kelliju, kurai tiek piedots viss: gan romāns ar diviem draugiem vienlaikus, gan atkarība no kokaīna, gan iestāšanās sektā.

Amizants, protams, ir aspekts, ka "brunetes vieta nedrīkst palikt tukša" un pēc Brendas atveidotājas Šenonas Dohertijas aiziešanas no seriāla viņu uzreiz aizvieto cita tumšmate – Tifānijas Amberas Tīsenas varone Valērija. Lai arī, saskaitot abu jauno sieviešu seksuālos partnerus, abas atrodas vienlīdzīgās pozīcijās, jau pašā sākumā ir skaidri nodefinēts, ka Kellija ir "svētā", bet Valērija ir "mauka". Un arī šeit parādās interesants amerikānisko vērtību modelis – sekss ir pieņemams, ja tas notiek īstas mīlestības vārdā. Tāpēc katru reizi Kellijas varone no sirds iemīlas savos partneros, kamēr Valērija ļaujas "miesas kārībām" vai savam mednieces instinktam. Tādējādi par savu seksuālo tieksmju nekautrīgu izpaušanu viņa tiek sodīta. Parasti vīrieši par viņu izsakās neglaimojoši, izturas pret viņu necienīgi (lai arī tāpat turpina ar viņu gulēt) un citas sievietes viņu ienīst. Protams, jāņem vērā, ka šis abu sieviešu pretnostādījums tiek veidots, lai saasinātu sižetu, taču loģikas kļūdas ir tik uzkrītošas, ka rodas lielākas simpātijas pret "slikto un maucīgo" Valēriju nekā pret seriāla galveno varoni – mūžam "labo" Kelliju.

Meiteņu un puišu attiecības

Kopš deviņdesmitajiem, kad tapa "Beverlihilsa 90210", ASV sociālais un politiskais klimats ir stipri mainījies. Arī sieviešu un vīriešu attiecību modeļi un to dinamika ir krietni pārveidojusies – par to jau liecināja 2008. gadā tapušais seriāla rimeiks"90210", kurā dramatiski notikumi meiteņu dzīvē reizēm nebija saistīti tikai ar puišiem. Taču šobrīd pati Amerika mainās, cenšoties atgriezties pie kaut kādām "vecajām, labajām vērtībām", un, kā liecina bieži vien ziņu portālos atrodamā informācija, piemēram, izvarotāji (īpaši tie, kuriem paredzēta spoža nākotne sportā) tiek attaisnoti ar tekstu: "Boys will be boys." Un šī ir viena no mācībām, ko grodi piedāvā "Beverlihilsa 90210". Lielākā daļa puišu (atskaitot Brendonu Volšu, protams) ir diezgan neciešami, egocentriski un – godīgi sakot – vienkārši stulbi. Stīvs Sanderss ir perfekts paraugs "jock" tipam – muskuļots, baltzobainu smaidu, tukšu galvu, bet toties pilnu bankas kontu. Deivids Silvers no mīlīga nūģa izaug par trauksmainu "glābjamo tipiņu", kurš visu laiku paļaujas uz mātei Terēzei līdzīgo Donnu, kas viņu izpestīs no visām likstām. Dilans Makejs kā šarmantais sliktais zēns vispār ir staigājošas šausmas. Uz savām sievietēm viņš kliedz, viņas krāpj un paralēli vēl vaino tajā, ka viņam "piesienas". Bet tas nekas! Puišiem šajā seriālā ir atļauts viss, jo meitenes tāpat viņiem skries pakaļ.

Vieglas feminisma ideju vēsmas parādās tikai tad, kad meiteņu dzīvē ienāk kāda pasniedzēja, kas runā par modernās sievietes vietu sabiedrībā. Taču šī sieviete izrādās nelietīga čūska, un feminisms drīz vien pazūd no perfekti safrizēto dāmu galvām. Tāpat arī neciešamā, zvērinātā feministe Sūzana ir feministe tikai līdz mirklim, kad nomierinās un dabū džeku (turklāt pašu Brendonu Volšu!). Mācība, ka sievietes dzīvē svarīgākais ir vīrietis, perfekti parādās sižeta līnijā, kad Kellijai nākas izvēlēties starp diviem draugiem – Brendonu un Dilanu. Viņa – īsteni neatkarīgas sievietes stilā – izvēlas sevi un dodas uz Ņujorku, lai veltītu laiku sev. Skaists sezonas nobeigums. Taču sevis meklēšana beidzas ar kārtējā "glābjamā" vīrieša atrašanu un atkarību no kokaīna.

Nauda var visu?

Amerikāņu sapņa ideja vienmēr saistās ar finansiālas labklājības iegūšanu. Klasiskais, ideālistiskais amerikāņu sapnis, par ko rakstījis gan Frānsiss Skots Ficdžeralds, gan Teodors Dreizers, ir stāsts par "self-made man", kas ar smaga darba palīdzību izsitas sabiedrībā. Tie, kuri naudu iegūst negodīgā veidā, tiek sodīti. (Piemēram, Hērstvuds Dreizera romānā "Māsa Kerija" zādzības un krāpšanas dēļ nonāk nabadzībā.) Mūsdienu amerikāņu popkultūras analīzēs jau tiek minēts, ka šobrīd lielāku popularitāti gūst sašķobījusies amerikāņu sapņa ideja, kas drīzāk saistāma ar "fast money" iegūšanu. Vēlme iegūt vieglu slavu un – līdz ar to – naudu ir kļuvusi daudz biežāk sastopama.

Taču "Beverlihilsa 90210" vēl balansē uz abu robežas, vairāk cenšoties pieturēties pie klasiskās amerikāņu sapņa izpratnes. Tā kā seriāla galvenie varoņi lielākoties nāk no turīgas ģimenes, ar naudu saistītās sižeta līnijas parasti sadalās divās daļās – no vienas puses, nauda var izpestīt no jebkurām likstām, bet, no otras puses, nauda negarantē laimi. "Bagātie arī raud" varētu būt seriāla apakšvirsraksts. Šo mācību jau ātri apgūst Brenda un Brendons – aiz šķietami spožās un laimīgās bagāto draugu dzīves slēpjas dažādas skumjas patiesības: nelaimīgas ģimenes attiecības, atkarība no alkohola vai narkotikām, novārtā atstāti bērni, kuriem uzmanības trūkumu kompensē ar dārgām dāvanām, utt.

Šajā kontekstā, sekojot Brendona Volša gaitām, ir skaidrs, ka arī "Beverlihilsa 90210" ir stāsts par "self-made man". Piemēram, atšķirībā no saviem draugiem, Brendons paralēli mācībām strādā, lai iekrātu naudu savam auto. (Tas, ka tādu auto, visticamāk, ar oficianta darbu nevar atļauties, ir cits stāsts.) Un tieši viņa attiecībās ar Stīvu ir redzams šis pretnostādījums – kāda attieksme pret naudu izveidojas, ja to pelni pats, un kāda tā ir, kad nauda vienkārši visu mūžu ir bijusi. Turklāt seriāls uztur arī klasisko caurvijmotīvu – tie, kas naudu cenšas iegūt negodīgā veidā, tiek sodīti (piedod, Valērij!).

Amerikāņu sarežģītās un brīžiem neizprotamās attiecības ar naudu seriālā ir redzamas visā to spožumā. Vērojama nemitīga bagātības glorifikācija – galveno varoņu stilīgās drēbes, skaistās mājas un mašīnas. No dramaturģiskā viedokļa neierobežoti finansiālie līdzekļi ļauj vieglāk risināt interesantākās sižeta līnijas, nerādot, kā visi varoņi nodrošina sev iztiku. Bet blakus šai bagātības slavināšanai tiek risināta vēl viena aktuāla problemātika – ģimenes vērtības. Lai cik bagāti būtu Kellijas vai Donnas vecāki, viņu laulība nespēj konkurēt ar mazāk turīgajiem Volšiem, kas visas pirmās sezonas tiek paturēti kā "ideālās ģimenes" paraugs. Tiesa, kad seriāls pievēršas tikai savstarpējo attiecību risināšanai un neizprotamiem trillera cienīgiem pavērsieniem (Kellijai uzrodas stalkere, Kellijas draugs bēg no policijas, notiek apšaudes un ugunsgrēki utt.), ģimenes vērtības paliek otrajā plānā, un ideālā Volšu ģimene tiek izdevīgi nosūtīta dzīvot tur, kur visi piepeši attopas, ka ir nevajadzīgie varoņi, – citā kontinentā.

Draudzība pāri visam

Lai arī seriāla mākslinieciskās kvalitātes brīžiem var pielīdzināt lielveikalā pirktam vakardienas čeburekam, tas vietumis atbruņo ar savu naivumu un banalitāti, kas tik ļoti raksturīga amerikāņu populārajai kultūrai, ar kuru esmu uzaugusi. Mani uzaudzināja "Disney" animācijas filmas un tādi seriāli kā "Bafija pret vampīriem", un es par to nemaz nesūdzos, drīzāk priecājos. Iespējams, ja manu izglītošanu būtu veikusi tikai "Beverlihilsa 90210", būtu daudz sliktāk. Taču arī šis seriāls ar visiem saviem loģikas trūkumiem un vairāk uz nerviem krītošiem, nevis simpātiskiem varoņiem, nes sevī labu mācību – patiesa draudzība var izturēt visu. Lai arī cik stulbas un briesmīgas lietas izdara draugi, tiem piedod un palīdz. Pat mūžīgās konkurentes Kellija un Brenda spēja nostādīt savu draudzību augstāk par Dilana mūžam sarauktās pieres labvēlību. Tas nekas, ja pārguli ar drauga mīļoto vai gandrīz viņu nošauj alkohola delīrijā, – draugi ir un paliek draugi.

[1] Seriāls "Bafija pret vampīriem" tiek uzskatīts par pavērsiena punktu amerikāņu televīzijas seriālu kontekstā – tas mainījis priekšstatu par to, kādas sieviešu varones ir skatītājam interesantas, un pierādījis, ka seriāls ar sievieti priekšplānā var būt populārs.

Marta Martinsone

Marta Elīna Martinsone ir teātra režisore ar vēsturnieces pagātni. No teātra brīvajos brīžos interesējas par kino, kantri un izbāztiem dzīvniekiem.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
4

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!