Tu esi atbildīgs par to, ko tu lasi. Palīdzi savākt 20 000 eiro līdz 16. novembrim.

Ilustrācija - Krišs Salmanis
 
Redakcijas sleja
17.12.2015

Bēglis Rainis

Komentē
0

Pieņemt Raini. Piespiest Raini. Mīlēt Raini. Pajumti dot, pabarot, mazgāt kājas, iesvaidīt ar dārgām eļļām. Prom dzīt. Likt, lai bēg. Dzīties pakaļ. Bēgļu gaitās, trimdā vajāt, savā zemē vajāt, dienu, nakti nelikt mieru.

Rainis visu mūžu bēglis – savai tautai, savai dzejai, savām domām, sev pašam. Rainim bēgļa liktenis. Rainis pats sevi kā bēgli dzinis. No agras jaunības, no bērnu dienu rītiem. Prom no miega, prom no galda, prom no dīkas dzīves. Domas dzen uz priekšu, domas nedodas norimt, domas kā ziņa no augšas.

"Neviļus doma. Ir skaisti garīgi dzīvot: just, saprast parādības, domāt, izdomāt priekšmetus un attiecības, radīt jaunas parādības, dzejot skaistas attiecības un radīt skaistus cilvēkus, kādi būs nākotnē," Rainis rakstīja dienasgrāmatā 1912. gadā un piebilda: "Es uzmetu domas aši un īsi. Man nau laika viņas gari izvest, pamatot un vest sakarā, un salīdzināt ar citām domām un parādībām. Lai šīs domas izved citi, kam vairāk laika, bet mazāk domu. Laika trūkuma dēļ arī stils īss, apspiests, piekrauts. Bet visvairāk koncentrēts, jo domāts un uzrakstīts tikai pats lietas kodols; visi materiāli izvedumam saspiesti nemanot sīkos adjektīvos un citos pievārdos un pat tikai izteiksmes formā vai salīdzinājumā, kurš atver jaunu pasauli, kura lasītāju garam jāved sakaros ar pamatdomu."

Darbs ar domu ir viņa apsēstība. Rainis domā bez mitas. Rainis vēlas, lai domas ir viņa dzīve un dzīves mērķis. Pierakstīt domas. Fiksēt un saglabāt. Dot citiem domas. Domāt par citiem. Domāt citu vietā. Vēl pāris dienas vēlāk viņš raksta: "Es redzu, ka jāatzīmē še arī domu fragmenti, neizvestas domas, pat tikai temati domām, kuras to dien iekrīt prātā. Citādi iet postā pārāk liels daudzums, jo cik necik plašāk izvest var tikai vienu domu, kura gadās taisni tanī rīta stundā, kad rakstu. Un īsti sāk nākt domas taču pašā dienā, pa darba un atpūtas laikiem. Cik domu mēdz nākt, grūti aprēķināt: ceļoties un miegu nodzenot – 1/2 stundu, mazgājoties, slaukoties, puķes aplejot – 1/2 st., ēdot maz, avīzes lasot – tikai atbildes uz dienas jautājumiem, bet arī 1/2 st., staigājot ar In. vakarā – 1–2 st., pēc vakariņām atpūšoties – 1/2 st. Tas būtu kopā 6–8 stundas, kad visvairāk rodas jaunas domas. Katru pusstundu varētu būt 3–5 domas, katru stundu – 10 domas. Tas būtu augstākais 80–100 domas. Kad es nebiju šādi rēķinājis, man likās, ka būtu jāsaka: rodas dienā simtiem domu. Tā bieži neapskaitāmi skaitļi ir ļoti mazi. No šīm 100 domām no rītus ierakstu še 1–3 domas, tas būtu 1–3–5 %. Krāsns, kura dod tikai 5 % siltuma, ir ļoti vāja krāsns. Man vajga labāk konstruēt domu izmantošanu."

Darbs ar domu Rainim nav tikai tukša nodarbe, kas aizņem brīvo laiku. Katram laikmetam ir bijusi sava centrālā problēma, kuras atrisināšana bija svarīga, lai varētu teikt, ka cilvēka mūžs nav velti nodzīvots. Antīkajā pasaulē tas bija liktenis – atrast savu sūtību nozīmēja saprast, kā pareizi dzīvot. Renesansē dzīvot nozīmēja radīt un šādi pietuvoties Radītājam. Apgaismības laikmetā tā bija izziņa – dzīvot nozīmēja izzināt pasauli. Raiņa laikā, 20. gadsimta sākumā, spītējot zinātnes un tehnikas progresam vai varbūt tieši pateicoties tam, pārsteidzoši daudzi domātāji vienlaicīgi sāka runāt par to, ka nodzīvot cilvēka cienīgu dzīvi nozīmē kļūt par kaut ko vairāk nekā tas, kas tu esi piedzimis. Cilvēkam būt nozīmē cilvēku pāraugt. Cilvēks, kurš neizmanto iespēju augt, ir tikai dzīvnieks, kustonis. Par cilvēku nepiedzimst, par cilvēku kļūst. Un arī – ne katrs. Retais.

1923. gada septembrī Rainis ieraksta dienasgrāmatā: "Sākumā mēs mācām savus bērnus. Tad mēs mācāmies paši no bērniem. Kas to negrib, paliek pakaļ tekošam laikam, līdz beigās kādā nomalītē ieaužas kā kāpurs rudens audos. Tikai kāpurs pavasar’ ceļas augšā kā tauriņš, bet cilvēks, kas palicis pagātnē, mirst galīgi. Jauns laikmets, otrais augstākais attīstības posms sāksies tik tad, kad mēs pārvarēsim naida un nāves principu sevī un pāriesim uz mīlas un dzīves principiem dvēselē un darbībā."

Kāpurs un tauriņš ir iemīļota metafora, kas palīdz runāt par jauno cilvēku. Pārplēst kūniņu. Atbrīvoties. Pārvarēt sevi. Atrast sevī jauno. Aizbēgt no vecā. Būt nākotnē. Būt jau tagad. Dzīvot uz nākotni. Raiņa izpratnē dzīve vienmēr ir cenšanās izrauties uz priekšu. Citādi – nav vērts. "Mūsu laiku cilvēks ir nāvējošs kustonis. Mēs ar visu savu 6000 gadu rakstīto vēsturi esam vēl pirmatnējā mežonības stāvoklī un neesam principā pāri kustoņai," Rainis ieraksta dienasgrāmatā 1921. gadā.

Labot Raini. Pāraugt Raini. Vērst vēl visu par labu. Piepildīt rakstīto. Mēs tik ilgi esam mocīti ar priekšstatiem par Raini kā pabeigtu un ideālu pagātnes domātāju, ka grūti pieņemam domu par to, kas viņš varētu būt, kas viņš visu mūžu ilgojies būt – nākotnes cilvēks. Negatavs cilvēks. Cilvēks ceļā. Bēgļu gaitās. Cilvēks uz otru krastu. Cilvēks, kura vēl nav. Cilvēks, kādam tam jābūt. Mūžam verdējs. "Vai cilvēks nau vairāk nekā puķe, kam rudeni jāvīst? Vai cilvēks nevar sevi pārlauzt un dzīvot otru dzīvi, kad pirmā noziedējusi? Vai nevar atjaunoties? Vai ir tieši un stipri pēc tā centies? Vai cilvēks nau tomēr vainīgs, ka viņam jāvīst kā puķei?"

Mēs esam sagatavojuši grāmatu, kurā apkopojām Raiņa dzejoļus, kas tapuši 20. gadsimta sākumā un runā par to, kādam vajadzētu būt nākotnes cilvēkam. Mūsdienu cilvēkam. Šos dzejoļus ilustrē latviešu 21. gadsimta mākslinieki Kristians Brekte, Māra Brīvere, Krista Dzudzilo, Kaspars Groševs, Anda Lāce, Reinis Dzudzilo, Anete Melece, Paula Zariņa, Krišs Salmanis un Reinis Liepa – tikpat nepabeigti, meklējoši, jauni un no sevis uz sevi bēgoši kā Rainis pirms simt gadiem, kad viņš rakstīja: "Nāks laiks, kad cilvēks nenicinās ne citu, ne sevi. Tad tik būs pagājis kustoniskais mets un cilvēki taps par cilvēci. Tad dalīsim vēsturi divās daļās un sāksim īstos jaunos laikus."

Tēmas

Ilmārs Šlāpins

Ilmārs Šlāpins ir latviešu publicists, filozofs, tulkotājs, dramaturgs, dzejnieks, pasaules mūzikas dīdžejs un interneta žurnāla "Satori" galvenais redaktors. Brīvajā laikā dara to pašu.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0
Ziedo "Satori" darbībai!