Komentē
0
Saglabā

Šis stāsts piedalās interneta žurnāla Satori.lv organizētajā literāro leģendu konkursā "Šekspīrs bija latvietis", kas tiek veidots sadarbībā ar Britu padomi Latvijā un NORVIK Banku, Viljama Šekspīra 450. jubilejas gada ietvaros.

Visas desmit Satori.lv publicētās leģendas par Šekspīru piedalās lasītāju balsojumā, tāpēc ikviens ir aicināts balsot par savu mīļāko stāstu, spiežot "Patīk" pogu konkrētās publikācijas atvērumā.

 

Darbs "pārtulkots" latviešu valodā ar pāris angliskiem izteicieniem, lai nezaudētu darba noformējumu. Viss literārais darbs sastāv no četriem atsevišķiem iedomātiem vēstures avotiem. Jebkāda sakritība ar reālām personībām un datiem ir nejaušība.

BBC BREAKING NEWS: SHAKESPEARE NOT AN ENGLISHMAN?

By Chris Jenkins

Iespējams, visā literatūras pasaulē ir atrasta viena no lielākajām konspirācijas teorijām visā vēsturē. BBC ir atklājuši informāciju, kas no mums ir bijusi slēpta jau nedaudz gadu.

Pamatojoties uz aptuveni 500 gadu vecajiem vēstures avotiem, ko atradis 43 gadus vecais latviešu zemnieks Andris Smilga, var secināt, ka slavenā angļu rakstnieka un dramaturga patiesā izcelsme ir latviešu. Rakstu avoti pašlaik tiek pētīti zinātniskajās institūcijās, bet pašreizējie eksperimenti apliecina to patiesību. Pēc radioaktīvā oglekļa metodes pierādīts, ka atrastais avots sastāv no vairākām daļām, kas aptuveni atbilst Šekspīra dzīves laikam. BBC izdevās iegūt daļu no šī vēstures avota un Andra Smilga vēstules kopiju, ko ar jums arī kopīgosim.

St Pancras
Britu Nacionālā bibliotēka
96 Euston Rd
London
NW1 2DB

Dear Sir or Madam

Es vēlētos pievērst uzmanību rakstu darbam, ko atradu savās lauku mājās "Liepās", Augstkalnē, Dobeles novadā, Latvijā. Rakstu darbi ir ievērojama vecuma, un atrastā informācija, pamatojoties uz manām valodas zināšanām, ir satriecoša.

Darbs ir rakstīts vācu un (daļēji) itāļu valodā, un, pamatojoties uz šī darba atsaucēm un rakstīto, var izdarīt secinājumus par Viljama Šekspīra izcelsmi un agrāro dzīves vietu, un dzimšanas datumu. Darba autors sevi nodēvējis par Stīvu Gulbi, kas ir pseidonīms, kā to var noprast no pirmajiem paragrāfiem. Avotā trūkst vairāku materiālu, bet apkopojums no tā, kas palicis, var veicināt šokējošus secinājumus.

Lūgums nekavējoties atbildēt un organizēt tikšanos ar Britu Nacionālā vēstures muzeja un Britu Nacionālās bibliotēkas pārstāvjiem.

Yours faithfully,
Andris Smilga                                                                                                                                     20/03/2011

(katrs paragrāfs apzīmē atsevišķu ierakstu hronikā)

Sveiks, dārgais lasītāj! Ja tu šo lasi, tad esi atradis Stīva Gulbja hroniku... Vai ko tādu. Tas nebūt nav mans īsts uzvārds un vārds, bet es nevaru atklāt savu īsto identitāti drošības apsvērumu dēļ. Nedod Dievs, kāds no tiem iedomīgajiem vācbaltiem uzzinās, kas šo rakstījis. Katrā ziņā esmu humānisma ideju piekritējs un neesmu vietējais. Es biju nolēmis sekot vienkāršai zemnieku dzīvei, bet nekad neiedomājos, ka mana vienkāršā hronika beigsies izcilā ceļojumā.

1576. gada 4. februāris
Esmu ieradies Livonijā sliktākajā laikā – notiek karš. Atrodos vietā, ko vietējie sauc par Latgaļiju. Izteikts feodālisms, muižniecība pilnā plaukumā, bet daudz muižu tukšas, iespējams, zaudējušas savus īpašniekus.

1576. gada 7. septembris
Esmu atradis zemnieku ģimeni, par ko rakstīšu hroniku savā piecus gadus ilgajā ceļojumā. Apmetīšos vietā, ko nosaukt nedrīkstu, jo tas apdraudēs manas viesmīlīgās ģimenes nākotni. Mani sponsori man ir nodrošinājuši aizsegu, un esmu kvalificēts kā tirgotājs Daugavpilī, lai gan lielāko daļu laika pavadu šeit. Nupat novēroju ļoti interesantas dzemdības. Muižnieks fon Šimfs atļauj viņiem šo dienu svinēt savās pagāniskajās tradīcijās. Lietuvieši un poļi vēl nav pilnībā pārņēmuši šo reģionu, skatoties uz šo situāciju.

1576. gada 9. septembris
Muižnieks izrādās pieprasījis, lai viņam būtu tiesības piešķirt uzvārdu katram zemniekam jau vairākus gadus. Jauno zēnu nosauc par Vili Papīru, neskatoties uz vecāku pretenzijām. Tēvs saņēma pāri rīkstu par pr[dzisis raksts]s. Fon Šimfs ir riktīgs neizglītots maita, atvainojos.

1576. gada 5. oktobris
Viļa tēvs pavada vairākas stundas siekstā. Muižnieks mazajā sētā atradis sarkanbaltsarkanu karogu. Viļa vectēvs ir stāstījis stāstus par latgaļu laikiem – sarkanbaltsarkanais bija viņu krāsa. Fon Šimfam šie stāsti negāja pie sirds.

1581. gada 22. oktobris
Zemnieku stāvoklis ievērojami pasliktinājies. Esmu nolēmis pagarināt savu ceļojumu ilgāk. Uz nenoteiktu laiku. Diemžēl viens no zemniekiem pat mir[dzisis raksts]no miesas bojājumiem, tikmēr dzirdēts, ka no blakus muižām tiek organizētas zemnieku bēgšanas.

1590. gada 7. septembris
Pieķēru Vili govju ganīšanas laikā ar kaimiņu sētas Annu pie ābol[dzisis raksts]. Latvji to it kā saucot par ābeli. Detalizētāk neizklāstīšu, bet pirmo reizi redzu jaunu cilvēku mīlestību. Pavisam noteikti nav atļauts, bet, par laimi jauniešiem, ne muižnieks, nedz vagari neko nav pamanījuši.

1593. gada 19. augusts
Šodien pieredzēju vienu no šausmīgākajām dienām savā prombūtnes laikā. Pirmo reizi pēc šiem gadiem sāku skaitīt, cik ilgs laiks ir pavadīts. Jau veseli 16 gadi. Lieta tāda, ka tika pieķerts Vilis ar Annu. Es neticu, ka jaunu cilvēku mīlestība var būt tik spēcīga, bet fon Šimfam tas nebija attaisnojums. Abi jaunieši saņēma vairākus pārus rīkstu, fon Šimfs pat meiteni ievietoja siekstā kopā ar Vili uz atlikušo nakti. Ļoti sirdi plosošs skats, pirmo reizi vēlos doties atpakaļ uz dzimte[dzisis raksts]

1593. gada 21. augusts
Sirdi plosoši – Vilis ar Annu nolēmuši naktī organizēt bēgšanu uz Rīgu. Viss izdevās labi, bet manas vainas dēļ viņus sadzirdēja. Cenzdamies nozagt zirgus, Anna nokrita un salauza kādu no locekļiem, bet Vilis paspēja aizbēgt. Centos nekavējoties sekot, bet tas radītu aizdomas, tādēļ gaidīju rītu. Visu nakti negulēju, tikai dzirdēju šausmu un baiļu piepildītus kliedzienus. Šausmīgas dienas. Fon Šimfs, pašcentriskais cūka, nākamajā rītā meiteni visu muižas zemnieku klātbūtnē nonāvē, lai tādas bēgšanas vairāk neatkārtotos. Dodos uz Rīgu uzmeklēt Vili.

1593. gada 22. augusts [IZPLĒSTS AVOTS NO RĪGAS DOMES GRĀMATAS]
Šodien vēja ietekmē nokritis Pētera baznīcas gailis. To uzstellējuši un nolemts nomest glāzi – cik lauskās tā saplīstu, tik gadsimtus tornis turēs. Uz ielas tika atrasts zemnieku jauneklis ar noraudātu seju. Doms vēlas, lai tieši šis jauneklis vārdā Vilis mestu glāzi no Pētergaiļa. Tā nesaplīst. Nolemts veikt papildu ēkas apsekošanu drošībai.

1593. gada 22. augusts [FRAGMENTS NO VĒSTULES, KAS ATRASTA ITĀLIJĀ, VENĒCIJĀ, VIENĀ NO MEDIČI BANKĀM]
Sveiki, augstu godājamie biedri! Esmu ceļā uz Londonu.
...
Lūdzu pārtraukt mana aizsega un tirdzniecības tiesību sponsorēšanu Polijas – Lietuvas Inflantijas apgabalā. Kontaktēšos ar jums pēc iespējas ātrāk.

1593. gada 5. novembris
Esam sasnieguši Dāniju. Vilis piestrādāja par palīgu, un izskatās, ka knapi pārdzīvoja braucienu. Paveicies, jo manu sponsoru atstātā nauda ir palīdzējusi iegūt vietu uz šīs tirdzniecības fregates, kas, kā izrādās, pieder Vilhelmam Ketleram, pašam Kurzemes vasaļvalsts hercogam. Fregate šeit vēl paliks pāris nedēļas nezināmu apstākļu dēļ.

1593. gada 29. novembris
Beidzot dodamies prom. Pilnīga elle. Vairākas sazvērestības notika tikai pāris nedēļu laikā. Viss sākas ar to, ka miris Dāņu karalis, bet tad atklājas, ka slepkava ir karaļa brālis, kas pēc tam apprec sava brāļa sievu! Džalets, kas bija Dāņu karaļa adoptētais dēls no Arābijas, atmasko šo sazvērestību, bet ļoti traģēdiski notikumi. Tikmēr valsts varas personas visiem spēkiem cenšas šo visu apslēpt. Diez kā pasaule reaģēs uz pēkšņu karaļnama maiņu? Vilis vēl joprojām pilnībā noslēdzies sevī, katru vakaru vēl joprojām pārdzīvo ar Annu notikušo.

1594. gada 14. janvāris
Esam ieradušies Londonā, brīnums, bet neviens nenojauš par notikumiem Dānijā. Viss notiek kā agrāk, pat galvenie neko nezina. Vilis sācis strādāt teātrī par apkopēju un skatuves noformētāja asistentu.

1594. gada 17. janvāris [VĒSTULE, KAS ATRASTA VENĒCIJĀ MEDIČI ARHĪVOS]
Dārgie biedri!
...
Esmu "Globe" teātrī. Lūdzams atjaunot finansējumu.

1594. gada 29. marts
Vilis ir ļoti ātri apguvis vietējo valodu un sācis strādāt pie kāda rakstu darba brīvajā laikā.

1595. gada 7. augusts
Vilis visu šo laiku ir strādājis pie darba "Romeo Džuljeta". Luga par diviem nepilngadīgiem mīlētājiem, kuri lugas beigās traģiski mirst. Pilnīga atsauce uz notikumiem fon Šimfa laikā. Žēl, ka neviens to, iespējams, nekad neuzzinās.

"Globe" teātrī nav ieradušies daudz cilvēku, bet pēc lugas izspēlēšanas visi ir piecēlušies kājās un uz skatuves iznāk Vilis – pirmo reizi godīgā, pieklājīgā un buržuāzijai cienīgā tērpā ar saviem slavenajiem vārdiem, kuri diez vai vispār tiks iegrāmatoti, izņemot šo hroniku: "Jums būs mani saukt par Viljamu Šekspīru. Šī luga ir par mīlestību, naidu un daļēji par manu dzīvi. Es esmu izgājis cauri daudz sāpīgām lietām un ceru, ka man ir izdevies dalīties savā dzīves stāstā. Es to vēlos veltīt savai mīļajai Annai, ar kuru pavadīju katru iespējamo brīdi, kad tas vien bija iespējams. Viņas skaistais smaids un brīnišķīgās kastaņkrāsas acis es nekad neaizmirsīšu, un viņas iknakts apciemojumi manos kvēlākajos sapņos ir iedvesmojuši mani sarakstīt šo darbu."

Pēc graciozas paklanīšanās Vilis atstāja teātri.

[HRONIKAS PĀRĒJĀ DAĻA IR ZUDUSI]


 BRITISH NATIONAL MUSEUM
TOP SECRET
SECURITY CLEARANCE – LEVEL 7

VERDIKTS "LATVIJAS HRONIKAS LIETĀ"

Pēc rūpīgas pilnībā visa veida vēstures avotu izpētes, faktu pareizības pārbaudes un zinātnisku secinājumu veikšanas speciāla pašas Majestātes karalienes Elizabetes Otrās ieceltā zinātnieku, literātu, arheologu un pētnieku grupa ir nonākusi pie sekojošā slēdziena:

Viljams Šekspīrs ir nācis no Latvijas, Latgales jeb toreizējās Polijas – Lietuvas Inflantijas apgabala. Dzīvojis tagadējo Skrīveru tuvumā bijušajā barona fon Šimfa muižā, kas tagad ir nodedzināta pēc zemnieku sacelšanās.

Kā hronikas autors ir uzskatāms humānists Karlo Mediči, kurš tika pilnībā sponsorēts no bagāto baņķieru Mediči dzimtas puses, un tas apstiprina viņa mīklaino pazušanu 1576. gadā, ko noslēpumā turējusi visa Mediči dzimta.

Divi no slavenākajiem Šekspīra darbiem "Hamlets" un "Romeo un Džuljeta" ir iespaidoti no personīgās pieredzes un emocijām. To apstiprina mīklaina Dānijas karaļnama pazušana, ko iepriekš dāņi slēpuši zem kuģa katastrofas vainas.

Leģenda par Pēterbaznīcas gaili, no kura tikusi mesta glāze, ir patiesa, tikai tā gadskaitļi vēsturiski ir kļūdaini uzrakstīti. Uzskatāms, ka Karlo Mediči hronikā ir pilnībā precīzi gadskaitļi.

Viljama Šekspīra vārds ir cēlies no viņa latviskā vārda Vilis Papīrs, kas radies angļu dramaturgiem, pie kā viņš strādājis, mēģinot izrunāt viņa latviskās izcelsmes vārdu.

Verdikts tiek turēts pilnībā slepenībā, un visi iesaistītie Viņas Majestātes vārdā zvēr klusēt par šo zinātnisko eksperimentu.

Parakstīts: Britu Nacionālā muzeja pētnieks: Džo Millers

 

Reinis Lillais

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!