Lakoniskā un emocionālā dokumentālā skice stāsta par mūziķiem, kas kļuva par "Vasaras" varoņu prototipiem, par krievu roka paaudzi, par 1980. gadu Ļeņingradu, par tā laika sadzīvi un garu – par visu, kas leģendārajā filmā palika aizkadrā vai netika izsacīts līdz galam.
"Pēc "Vasaras"" ir elegants epilogs Serebreņņikova pilnmetrāžas spēlfilmai "Vasara". Abi darbi tapuši vienlaikus, vienās dekorācijās, un dokumentālajā stāstā ar ievērojamo notikumu aculiecinieku, aktieru un žurnālistu piedalīšanos nav neviena kadra, ko nebūtu veidojis pats režisors. Tā ir interesanta liecība par aplūkoto laikmetu un pārdomas par brīvību un nebrīvi, par jaunības enerģiju un mīlestību, kā arī par to, kas patiesībā bija, kā nebija un nevarēja būt. Šī nav tikai filma par filmu, kas uzjunda nerimstošus strīdus. To uzņēmis talantīgs režisors, kas joprojām atrodas mājas arestā.
Atgādinām, ka ar Kirila Serebreņņikova filmu "Vasara" tiks 19. septembrī atklāts šī gada festivāls "Baltijas pērle". Ieaicinot pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu gaisotnē, režisors pēta mītu par krievu roku un tā dieviem. Viņš izpludina robežas starp vēsturisko ticamību un priekšstatiem par tā laika varoņiem. Atšķirt faktus no izdomas palīdzēs poētiskais dokumentālais post scriptum – "Pēc "Vasaras"", kas tiks rādīta īpašā seansā 24. septembrī 17.30.
0