Piedalies upurēšanas rituālā! Katrs portālam "Satori" upurētais eiro palīdzēs mums cīnīties ar meliem, bezatbildību un vienaldzību.

 
Komentārs
23.11.2015

Baltie tēvi un mātes Latvijas politikā

Komentē
0
Saglabā

"Spļāviens sejā" – tik skarbi Saeimas priekšsēdētājas runu 18. novembrī novērtēja Mūrnieces priekštece šajā postenī, deputāte un "Vienotības" līdere Āboltiņa. Ar politiku saistītajās aprindās abu dāmu saspīlētās attiecības ir labi zināms, tādēļ Āboltiņas tēzi varētu vienkārši kvalificēt kā personiskās nepatikas kārtējo izpausmi. Tomēr viņas argumentācijā ir arī kāds apspriešanas vērts uzstādījums.

Āboltiņas argumentācija ir apmēram šāda: Saeimas vadītājam ir jāspēj būt neitrālai figūrai, kas nozīmē arī distancēšanos no sava politiskā spēka. Mūrniece to nespējot, ko runa ilustrējusi – tā esot bijusi Nacionālās apvienības (NA) politiķes, nevis partijām "pāri stāvošas" valsts otrās augstākās amatpersonas runa.

Ņemot vērā, ka Mūrniece sadaļā, ko varam apzīmēt kā spīkera tiešās funkcijas (sēžu vadīšana, delegāciju uzņemšana utt.), ir gana neitrāla, runa ir specifiski par viņas runu saturu. Un tas patiešām ir interesants jautājums – vai parlamenta vadītājam ir jābūt tādam kā politikas "baltajam tēvam" ("mātei"), kas vairās no izteikumiem, kuri iespējami iztulkojami kā konkrētai ideoloģijai raksturīgi?

Neesmu par to pārliecināts. Ja runājam nevis par konkrēto cilvēku (Mūrnieci), bet gan politiskās komunikācijas saturu vispār.

Pirmkārt, Latvijas politiskās elites izkārtojumā mums jau tradicionāli ir viens "baltais tēvs" – Valsts prezidents. Ņemot vērā, ka arī šo cilvēku ievēl konkrētas partijas Saeimā, tas ir mazliet amizanti, tomēr lai nu būtu. Lai gan, atkārtošos, jēdziens "visu tautu pārstāvošs" prezidents man nav saprotams, jo apraksta neiespējamu situāciju. Jebkurā gadījumā vēl viena augstākā amatpersona, kurai būtu jāatsakās no politiskajiem uzskatiem, – tas būtu lieki. Jo mazāk profesionālu lentīšu griezēju un godarakstu pasniedzēju, jo labāk.

Otrkārt, padomāsim, ko nozīmētu "politiski neitrāls" teksts. Praksē tas nozīmētu – "nekāds". Ciniski sakot, citāti no dažiem literatūras klasiķiem, atgādinājums par Latvijas dabas skaistumu, cilvēku kvalitātēm un varonīgo pagātni. Manā subjektīvajā ieskatā tas nav politiķu "lauciņš", jo no politiķa es vēlos dzirdēt viņa domas par politiku (plašā izpratnē), nevis dzīves vērtībām vai psihoterapeitisku vingrinājumu.

Pretējā gadījumā veidojas dīvaina situācija. No vienas puses, bieži dzirdama – arī no pašu politiķu puses – žēlošanās par skaidru politisku uzstādījumu trūkumu. No otras puses, šādi uzstādījumi tiek pasludināti par nevēlamiem. Un rezultātā indivīds kā politikas līdzdalībnieks patiešām vairs nemēģina partijās redzēt kādu konkrētu pozīciju un balso par "sejām".

Politiskās "neitralitātes" paģērēšana no politiķa, pat ja šis cilvēks ieņem augstu vietu varas hierarhijā, mazina politiskās komunikācijas jēgu. Pazīstot virkni politiķu personīgi, esmu gatavs noticēt, ka viņu publiskās pārdomas par vērtībām dažkārt nav tukša retorika, tomēr baidos, ka citu nostāja būtu – "un šitie būs tie, kuri mūs aicinās mīlēt Latviju?!".

Kāds iebildīs: jā, bet tie taču valsts svētki, vajadzētu kaut ko iedvesmojušu! Saprotams apsvērums, tomēr tas arī raisa citus. Tā nu patiešām ir, ka amatpersonas/politiķi plašāku un pašu (nevis mediju) veidotu komunikāciju ar sabiedrību veic svētku reizēs, t.i., dažas reizes gadā. Ja mēs vēlamies uzzināt, kas valsts politiskajiem vadītājiem "galvā", jāgaida 18. novembris vai Vecgada vakars. Un tad – svētki taču! – par "politiku" runāt it kā nevajadzētu. Savukārt tāda komunikācijas forma kā politiķa rakstīts teksts (presē, interneta vidē) tiek praktizēta ļoti maz.

Atgriežoties pie augstāko amatpersonu "neitralitātes" tēmas – situācijas ir dažādas. Piemēram, ASV Kongresā abu palātu vadītāji ir nepārprotami politiskas figūras, kas dažkārt (piemēram, Bēnera gadījumā) sava viedokļa aizstāvības vārdā ir gatavi konfliktēt pat ar paša partijas pārstāvjiem. Līdzīgi Brazīlijā un citās demokrātijās. Un ir pretējas situācijas (Lielbritānijā, Francijā utt.). Respektīvi, mums vispirms ir jātiek skaidrībā, kā mēs redzam Saeimas spīkera institūtu: kā vienu no trim valsts augstākajām amatpersonām – pilnvērtīgu politisku spēlētāju – vai kā faktiski ceremoniālu posteni. Var gan tā, gan tā. Satversmes 2. nodaļa (Saeima), manuprāt, no regulējuma viedokļa ir juridiski neitrāla un attiecīgi nav izmantojama kā arguments par labu vienai vai otrai versijai.

Manuprāt, Latvijā politiskās varas uztverē jau tā dominē viedoklis, ka "reālā vara" ir ministru kabinetam, savukārt parlaments ir puslīdz labi atalgota vieta "atsēdēšanai". Ja mēs pieņemam, ka parlamenta ietekmes uztvere jāmaina (tas nav tas pats, kas daudz piesauktā reputācijas uzlabošana – reputācija un ietekme var nesakrist), agri vai vēlu nonāksim pie atziņas, ka arī Saeimas priekšsēdētājam ir jābūt ietekmīgam, ar skaidru politisko "profilu". Un, ja tiktāl partijas vienojas, tikai tad parādās jēga diskutēt par pašreizējās priekšsēdētājas darba kvalitāti.

Ja ejam tālāk un vētījam, vai Mūrnieces publiskie izteikumi nav pārāk, atvainojos par kroplu vārdu veidojumu, "nacionālapvienīgi", vai to pašu nav iespējams pateikt citādi, tad, iespējams, negaidīti nonākam pie tēzes, ka jautājums ir nevis par Mūrnieci, bet gan Nacionālās apvienības vadītājiem. Abstrahējoties no politiskajām simpātijām – daļai apvienība vispirms asociējas ar tās gados jauno politiķu izteikumiem sociālajos tīklos, tomēr, ja paliekam formālās varas hierarhijas robežās, Mūrniece ir redzamākā NA publiskā pārstāve. TV ekrānos ierasti vīdošie NA pārstāvji Saeimā – Dzintars, Bērziņš un Parādnieks – lielākoties kaut ko komentē, atvainojos par cinismu, vēlams maksimāli izplūdušā formā. NA ministri visupirms asociējas ar konkrētajām nozarēm. Līdz ar to spīkere Mūrniece – pašai to gribot vai negribot – kļūst par apvienības politiskā diskursa publisko paudēju. Attiecīgi cilvēks, kā smejies, apzinīgi cenšas šo funkciju veikt, arī svētku uzrunās.

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!

Ziedo "Satori" darbībai!