Attēlā - piemineklis spāņu rakstniecei Rosai Časelai pie bibliotēkas viņas dzimtajā pilsētā Valladolidā
 
Redzējumi
24.02.2015

Baltie darbi

Komentē
3

Ne pārāk sen kādā intervijā, šķiet, "mākslas pasaulei" piederīgs cilvēks teica, ka, dzirdot bērnu sakām nevis "gleznotājs", bet "gleznieks", varot itin droši secināt, ka viņa vecāki un skolotāji viņu nekad nav veduši uz muzejiem vai mākslas izstādēm (starp citu, skolēnu un bērndārznieku nevešana uz muzejiem un laikmetīgās mākslas izstādēm vispār ir interesanta tēma, un man nav ne jausmas, kā un kāpēc no neko neredzējušiem un nezinošiem bērniem izšķilsies par mākslu ieinteresēti pieaugušie – visticamāk, ka neizšķilsies, bet tas jau ir cits stāsts).

Drīz pēc tam kādā televīzijas pārraidē man nezināmu iemeslu dēļ tika intervēti bērni, un viņiem uzdeva bērniem allaž uzdodamo jautājumu: "Par ko tu gribētu kļūt, kad izaugsi liels?" Viena meitenīte mirdzošām acīm paziņoja, ka būšot "aktiere". Var jau būt, ka man nav taisnība un bērna vecāki ir īsti kino un teātra mākslas entuziasti, labākās izrādes noskatās vairākkārt, bet Nacionālajā un Dailes teātrī viņiem ir pat abonements.

Tomēr man ir aizdomas, ka mūsu vārdu krājums, tāpat kā priekšstati par profesijām, neveidojas vienīgi no izlasītām grāmatām, "WhatsApp" īsziņām un skolotāju mācītā, bet arī no vārdiem, ar kuriem sastopamies savā apkārtnē, no vārdiem, kurus kāds mēģina lietot, ar mums sarunājoties un ik pa laikam pasakot kaut ko vēl nesaprotamu vai nezināmu.

Domu gājienu, pa kādu virzījies bērns, kurš, acumirklī pārsteigts ar jautājumu, ir gatavs atbildēt, ka vēlas kļūt vai nu par gleznotāju, vai aktrisi, vēl var mēģināt uzminēt. Pat tad, ja viņš vai viņa nav bieži vests uz izstādēm vai teātra izrādēm, var taču tevi piepeši pārsteigt kāda mākslas darba reprodukcija (vai, piemēram, filmas "Titāniks" dāvāta atklāsme, ka mākslinieki to vien dara kā zīmē kailas modeles), un kurš gan mūsdienās nav redzējis visdažādākos aktierus un aktrises un nezina, ka tie savā Holivudā un vēl visur kur citur dzīvo kā nieres pa taukiem. Krietni vien grūtāk būtu izprast kādu, kurš paziņotu, ka nākotnē vēlas kļūt par rakstnieku, dzejnieku, bibliotekāru vai, piemēram, filoloģijas zinātņu doktoru.

Taču, kā liecina kāda nesen Lielbritānijā veikta aptauja, izrādās, ka liela tiesa ļaužu bērnībā savas patiesās vēlmes laikam jau tomēr nav uzdrošinājušies atklāt, bet, kļuvuši pieauguši, nebeidz vien pie šādiem sapņiem atgriezties un prātot par to, kā būtu, ja būtu.

Kā publikācijā "60% cilvēku slepus vēlas būt rakstnieki" vēstīja laikraksts "The Independent", aptaujājot vairāk nekā 14 000 respondentu, sabiedrības viedokļu pētniecības uzņēmums "Yougov" noskaidrojis, ka "prestižs", kas kaut kādā īpatnā veidā tiek saistīts ar tādām nodarbēm kā rakstniecība vai akadēmiski pētījumi, daudziem šķiet ievērojami vilinošāks nekā tādas dažādām citām profesijām, iespējams, krietni vien vairāk piemītošas blaknes kā turība un slava.

Par trim vairāk vai mazāk slepus iekārotākajām nodarbēm aptaujātie briti bija atzinuši rakstnieka, bibliotekāra vai pētnieka profesiju. Vairāk nekā 60% aptaujāto vīriešu un sieviešu bija atklājuši, ka labprātāk nodarbotos ar rakstniecību, darbs bibliotēkā šķita vilinošs 54 %, bet pavadīt savas dienas pētniecības un augstākās izglītības iestādēs būtu gribējis 51 %. Kādreiz par itin godājamu uzskatītais jurista arods nu jau bija nošļūcis līdz ceturtajai vietai, tam sekoja sapņi par interjera dizainera karjeru, bet žurnālistikai savu mūžu veltīt vēlējās vēl mazāk aptaujāto. Pie aptaujas veicēju secinājumiem tika minēts, ka rezultāti liecinot par "intelektuālām slāpēm un izsalkumu pēc darba, kas nodrošina klusu, garīgi piesātinātu dzīvi". Sievietēm šīs slāpes un izsalkums gan bijis nedaudz lielāks, bet starp vīriešiem vēl arvien bijuši arī tādi īpatņi, kas savu ne pārāk apmierinošo pašreizējo eksistenci vēlētos mainīt pret aizraujošo vilciena vadītāja, Pirmās formulas sacīkšu braucēja vai astronauta likteni.

Taču atgriezīsimies pie tiem, kuri laiku pa laikam mēdz aizdomāties, ka būtu vajadzējis tomēr pievērsties rakstniecībai vai kuriem galvā jau ir "gandrīz gatavs romāns", tikai...

Gandrīz vienlaikus ar iepriekš pārstāstīto ziņu žurnālā "The Economist" tika publicēts komentārs "Autoruzņēmējdarbība" ("Authorpreneurship"). Tas bija veltīts dažu desmitu gadu laikā notikušajām pārmaiņām rakstniecības un izdevējdarbības jomās. "Lai grāmatas autors izpelnītos ievērību, nu jau vairs nepietiek tikai ar spožu ideju un skanīgu valodu. Autoriem ir jākļūst arī par uzņēmējiem, kas domā par sava zīmola stratēģiju un nodarbojas ar sevis kā produkta tirgošanu. Konkurence par lasītāju un kritiķu uzmanību ir pieaugusi, taču grāmatnīcu, kurās izlikt jaunākos izdevumus, kļūst mazāk. 2013. gadā ASV vien tika izdoti 1,4 miljoni drukātu grāmatu, kas ir piecreiz vairāk nekā pirms desmit gadiem. Izdevēji arvien vairāk uzmanības velta tiem darbiem, kas, pēc viņu uzskatiem, nesīs tūlītēju veiksmi, atstādami novārtā tādus autorus, kas ir mazāk zināmi vai raksta par mazāk populārām tēmām."

Grāmatas uzrakstīšana un sekmīga izdošana nu jau vairs nav kaut kā gals, bet tikai sākums. Ja vēl nesen rakstniekiem savu grāmatu reklamēšanas un pārdošanas vārdā bieži vien bija jāpakļaujas izdevniecību mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļu darbinieku vēlmēm un idejām, nu jau daudzi rakstnieki paši nolīgst privātus sabiedrisko attiecību un publicitātes veidotājus – un runa nebūt nav tikai par miljonu tirāžās izdotu bestselleru autoriem, bet arī par pagaidām mazzināmiem censoņiem, kas apzinās, ka ar pliku rakstīšanu vien par rakstnieku nu jau vairs nekļūt.

Līdzās visam citam rakstniekam ir jācenšas savā pusē dabūt vismaz kādu "viedokļu līderi", jo ir pierādījies, ka sabiedrībā populāru personu publiskas atsauksmes par grāmatām itin labi veicina to tirgošanu. Ja izdodas nopelnīt kādu godalgu vai pēc tava literārā darba grasās uzņemt filmu – arī tas, protams, nāk tikai par labu. Taču pastāv arī krietni vien tiešāki, savā ziņā traģikomiski un gandrīz vai O'Henrija stāstiem piestāvoši savas popularitātes veicināšanas paņēmieni. Tā, piemēram, "The New York Times" pirktāko grāmatu saraksti tiekot veidoti, apsekojot dažus tūkstošus grāmatnīcu, vairumtirdzniecības bāzu un noteiktu skaitu tirgotāju internetā. Informāciju par šiem veikaliem nav grūti noskaidrot, un pastāv pat uzņēmumi, kas autoriem vai izdevējiem to piedāvā kā maksas pakalpojumu. Zinot šo svarīgo tirgotavu atrašanās vietas, grāmatu reklamēšanas braucieni tad nu tiek saplānoti tā, lai ar savu klātbūtni pagodinātu attiecīgās pilsētas un miestus, bet pirms tam pasākumu apmeklētāji tiekot mudināti jau iepriekš grāmatas pirkt tieši tajos interneta veikalos, kuru pārdošanas rādītāji var ietekmēt rezultātu.

Tomēr, kā minēts, "The Economist" rakstā, protams, pat ar visu šādu ņemšanos vairums pasaulē sastopamo rakstnieku ar rakstīšanu vien savu dienišķo iztiku nopelnīt nespēj. Piepelnīšanās veidi mēdz būt dažādi, taču daudzi kļūst par ceļojošiem lektoriem, mācībspēkiem vai uzdodas par konsultantiem tādā vai citā jomā. Honorāru lielumu par šādiem priekšnesumiem šie autori bieži vien mēdz attaisnot ar savu grāmatu popularitāti. "Autori sāk līdzināties populārās mūzikas zvaigznēm, kas reiz lielāko daļu ienākumu guva nevis no albumu pārdošanas, bet gan izmantoja albumus vien kā reklāmas līdzekļus, lai iztiku pelnītu pārsvarā ar koncertiem. Daudzu iesācēju rakstnieku lielākā nelaime ir tāda, ka viņi nav gatavi dzīvei šādā pasaulē. Viņi bieži vien ir vientulību mīloši introverti, kas vēlas norobežoties no tirgošanās."

Visticamāk, tiem 60% procentiem britu, kas atzinās savos nevainīgajos pieaugušu cilvēku sapņos par nodarbošanos ar rakstniecību kā "klusu, garīgi piesātinātu dzīvi", kas tāds nebija rādījies pat visļaunākajos murgos, un šajā ziņā viņi maz atšķiras no bērniem, kas kaut kādā savas bērnības acumirklī nodomā, ka būtu forši kļūt par glezniekiem vai aktierēm.

Tēmas

Pauls Bankovskis

Pauls Bankovskis (1973) ir rakstnieks un publicists, vairāku romānu un stāstu krājumu autors. Drīzumā apgādā “Dienas grāmata” iznāks romāns par pasaules vēsturi no ļoti tālā nākotnē dzīvojošu cilvēku ...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
3

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!