***
balti graizītās skrandās plīsušās lapās ietērpties
aļģu robežas brienot mēmu un platu muti sastingt
vientuļi pūlēties iztulkot zīmes un atrast moluskus
acis spīdošām plēvēm pārvilkt
miglas izpletņus uzskatot tevi runāt un domāt un tevi
plūstošās smiltīs sapņot
ak mirsti kad mīli mīla ir melnu kukuržņu krēpēm smaga
kraukaina kapsētas zeme putas jaunavas lūpās un tu
esi krūkļogu kāre lāsteku glāstiem atkalas nakts
gailošiem redzokļiem ķērcēja brāzma un mīla
ir šķīdoņa strīpām krituma straume
brūna un sudrabzila
ak izlikties raugāmies dāsni un gaiši
katrā kustībā sevi nodot svārstā katrā vai zudušā vārdā
katrā saplēstā lapā mežģīņu skrandā pūlēties nodot sevi
un sastingt un mute kā stulba karpa uz debesīm
No krājuma “Atšķirtie dārzi”, 1995
0