¼ Literatūra
20.06.2011

Baltais troksnis

Komentē
0



Katarīna Vuorinena (dz. 1976) ir somu dzejniece, viena no trim autoriem, 11. jūnijā viesojās kafejnīcā Taka, kad tur piestāja Somijas senākās literārās organizācijas Nuoren Voiman Liitto literārā turneja Hula Hula Run Run.

Katarīna Vuorinena publicējusi trīs dzejoļu krājumus. Debijas krājums „Sapnī manī skūpstīja Edīte” bija nominēts Somijas lielākā laikraksta Helsingin Sanomat debijas balvai, 2010. gadā iznākušais krājums „Sievu un putnu nams” pretendēja uz Tamperes universitātes literatūras studentu balvu Tiiliskivi. Līdztekus literārai darbībai Vuorinena ir Centrālsomijas rakstnieku organizācijas priekšsēdētāja un pārstāv Centrālsomijas rakstnieku namu Eiropas rakstnieku centru apvienībā HALMA.

No grāmatas “Sievu un putnu nams” (2010)


Baltais troksnis

Melnais lācis par mani gādā,
ar nagiem ķemmē medū vārtītos matus
mīl mani ja vien neeju ārā no meža

no divkārt mirušā meža
sakņu trupē un zāģētavā

lācis paslej galvu
nāsis un deguna dobumi pilni ar cirsmas vēju
    putekļiem, sēklām pilnas acis, ar asarām,
baltās kazrozes čab, rudens nāk.

Melnais lācis gādā par zvēra dvaku manī
palieku spalvu kamola viducī
pa vējam, suņi neuzož,
kartes skrējēji, sēņu gāzēji.
Īsas takas, ziemas sausstāvji piepeši beidzas
sēklai atstātie koki turpina meža domu

un tālumā aizvien skan stūrainā ikdienas ēka
zvani junda, ūdens verd
mazs mākonis ielīst kafijkannā
tumsas kabatspogulis lūkojas tumsā pār plecu.

Noslauku dvašu no loga, platas acis un asaras,
aizvien vēl dzīvajo grāmatā
        seja kurā debesis noslēdzas
            sniegs sāks snigt kad tam labpatiks
    debesis aizklās pelni, mājās vairs neatgriezīšos,
    nags novilcis robežu
    pāri lietum rētai un vaigam.

Abi ar lāci gādājam par mūžīgās ziemas māju,
pārziemošanas taukiem, skudru pūzni
        no salvetēm izlocītie draugu putni
    pārziemo dienvidsomijā, dūnas put
no izjūkošajiem gulbjiem, acis kņud
vecās gultās, ziemas skaidrojums cilvēkos
un ziemas sendienu ieražas

ielūgumi paliek neatvērti uz galda
domas snaicās ap spuldzi
slēpes un lāču bēres, pūšu uz pirkstiem
šaurajā, baltajā dobumā

gulošā lāča kažoks smaržo
pēc ziemas migas un dzērvenēm, matu aizsegā
zīdu mazuli, mācos recepti sieram no melnā piena,
    uzdevumu, kurā atkārtots augšanas, ražas un katla ritms
        dzidrā ābola liktenis atkārtots, sēklotne nomelnē
            mīkstums kļūst caurspīdīgs, izjūk.

Tu biji noskaitījis desmit ziemas ābolu, ietinis papīrā.
    Piepeši skaitīt vai dziedāt vairs nebija nozīmes, pagalms pazuda.
    Tu ieklausies svešajā kokā, aukstajos augļos
    kad tie pa vienam savelkas čokurā, aizskar
vējš cilā zarus un daži kā šāvienu kārtas krīt, dadadadam,
šķiet, skumjas aulēkšiem dodas uz pagraba puvumu
tintenes dipoņā sakūst, būkšķi
ar katru vakaru aizvien agrākā miegā, sētas puses un dārzi, domas
kā bērna pēcpusdienas bez sākuma un bez nākamības.

Ādu, ko naktī noklāj pie uguns, no rīta met mugurā.

Melnais lācis man mācīja lasīt
no pavēņa nenokļūt lielā sausumā, noklīdušais izgaist ciņos un acīs
lāci sastapušais sastingst, speķis ziemsvētkos stingrs un skaists
un vasarā sažūst kauli, mīļais, vārdi, cilvēki nozūd
raseņu un mušu jaunajās paaudzēs

un kad lapsa skrien izdomātās kristībās, blēdās un ēd
bērni kļūst par aiztukšītu, pustukšītu un iztukšītu,
tu to zini, lācis tevi aizdzen prom
pekainis atgriežas, iekārto ziemas migu, kļūst resns un lēns

vistālākajās grāmatās, citās laika joslās
putnsieviete sastop likteni savu
mēness sētā, saules mājā,
no debesu kamiešiem lācis nāk gulēt man līdzās

no laboratorijas sapņiem iekrītu gadalaikā
mirušos iznes ar kurpēm pa priekšu,
pēdas nodilst skrienot šķērsu dārzājiem tupeņiem rudziem.

Lācis maisa grāpi, vāra palagu palagus
                uz slapjajiem logiem zīmēju
        vārdus ko pirms tūkstošiem gadu noriju
pret gaismu melnā gaismā vakara aklumā, krūtīs saule un pierē mākoņi
un lācis neteic ne vārda, greizie rati nerunā,

mute ir piepildīta, palagi sasalst burās
sirds papīrā trīs
dienai beidzoties acīs izbalē varavīksnenes
kad lāča elpa istabā ienes vakara ēnu
sadrūp vārdi ko izraudzījos,
    ar žestu pietiek, tas pieceļas divkājās

        ved mani ziemā
                ķepa uzgulst
        siltajām krūtīm, brīdina
            nekādu neaprēķināmību
            nekādu atgriešanos sākuma sajūtās

            To vakaru ciema beidzamā mājā
                joprojām paturu rokas stiepiena attālumā
            likteņus kuros nekas nav skaidrs

                        aizvien tukšāko ciemu
    kur nami vēršas iekšup, sievietēs savērpjas mugurkauls
        līdz tās atzveltnei pāri vairs nesaskatīt
    reizēm kāda nokrīt zemē un nestaigā vairs

        un vīrieši ir
        palikuši degošā namā,
        zirgam pa kājām, ledos,
    vīrieši saluši, sadurti, lāča plosīti

        svētdienas rītā trīs ar dzeloni sisti

        aukstas raudas uzmirdz duļķainā ūdenī
        beigtas murdā vēderiem augšup

Un migas dziļumā
lācis ilgojas piedzīvotājas
    saimnieces, iekarotājas
kopā ar lāci gādāju par verdošo katlu
nagi melni no dibena beršanas
acis melnas no stāstiem
aizķemmēju celiņu ciet

kurp grasījos iet
kur jumti krīt mijkrēslī,
kaķi kopā nāk laukumā

melnais lācis rītos ķemmē sviedraino galvu
lauskis izsper no segām nelāgos sapņus
kas mūs kņudina, atstāj pēdas uz sāniem un muguras

            aizvien dziļāk grimstu izgulētajā iedobē,
                bērns ir meitene, lācis zina
        dzīslu un skumju placenta gadu no gada pieņemas smagumā
       
        līdz vairs nespēju izstumt ārā
lācis aizgājis ogās, guļu ārā, lācis ir citas sugas

ļauju saulei pārgriezt ķepaiņa pavalstnieci
uz pusēm, sašūt ar makšķeres auklu, aiz sāpēm
mainu maizi pret cilvēka kliedzienu, lāča guvumu putras karoti

un lēnām, lēnām taisnoju ņurcīto audumu ar ko piebāztas krūtis
    saules bumbu kas pildās, dienas augstumu ko brāzmas nes
        debesu zīmes iztur, lieti uzzīmē
        pasaku no drānām, kurām pūš, dzird, čukst cauri.

No somu valodas atdzejojusi Maima Grīnberga.

Katarīna Vuorinena

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!