Recenzija
21.01.2014

Балсс

Komentē
1
Saglabā

Par Semjona Haņina dzejoļu krājumu "вплавь/ peldus", apgāds "Orbīta", 2013

1. Vērot straumi

Pirms aptuveni divarpus mēnešiem, kad grāmatu plauktos nonāca Semjona Haņina bilingvālais dzejoļu krājums "вплавь/ peldus", sarunājoties ar lasītājiem, interesanti un pat pārsteidzoši šķita tas, ka liela uzmanība tiek pievērsta dzejas uztveramībai. Runāja, ka lasītājam jābūt sagatavotam, saprast esot grūti… Taču, manuprāt, ir vērts palūkoties mazliet citādi. Proti, ja tiek pārvarēta vēlme saprast vai izskaidrot, lasītais bez piepūles turpinās lasītāja apziņā, veidojot dažādas negaidītas sakarības. Pats autors saka: "tu vispirms gan labāk atgulies/ lai mani vieglāk saprast/ tad ir atklātība pret atklātību/ skaties, arī es iestrēdzis esmu/ un no manis visu var sagaidīt." (35. lpp.) Anna Auziņa raksta, ka Haņins "nepeld pa valodas straumi, bet gan pret to"1, taču var arī teikt (pieturoties pie metaforas), ka Haņins straumē ir apgūlies – kā akmens, kas ap sevi izveido krāces un to šalkoņā translē tos dažus vārdus, kuri neaizpeld.

Saprast šajā gadījumā nozīmē apstāties un ļaut valodai atklāt tās daudzveidību. Un sagatavotība – tas ir mācēt lasīt (visvienkāršākajā nozīmē).

2. Recenzija

Grāmata "вплавь/ peldus" ir ārkārtīgi daudzu cilvēku atsevišķo un kopīgo pūļu iznākums. Tā ir rūpīgi pārdomāta gan kompozicionāli-saturiski, gan noformējuma ziņā – divi sējumi asprātīgi savienoti ar magnētiem. Šāda tā lieliski iederas tekstgrupas "Orbīta" aizsāktajā glīti noformēto izdevumu sērijā. Turklāt šeit teksts papildināts ar skaistām grafikām, kuras mudina aizdomāties: iespējams, ar kaut nelielu literāro dzirdi nāk arī literārā redze. Spēja nelasot vārdus, bet tikai pēc dzejoļa vizuālā veidola, tikai pēc aprisēm nojaust, vai dzejolis ir labs, jo kaut kāda iemesla dēļ rodas iespaids, ka grāmatā iekļautie zīmējumi – bezteksta dzejoļi – arī ir augstvērtīga lasāmviela. Droši vien tas ir tikai asociāciju triks, bet varbūt tomēr zīmēto dzejoļu pievilcība slēpjas to idejiskajā ietilpībā. Tajos var būt ierakstīts jebkas, kaut visneiespējamākais dzejolis (bezgalīgi daudz skulptūru vienā neapstrādātā akmenī). Jāpiebilst tikai, ka atdzejojumus veikuši astoņi autori, savukārt ilustrācijas – deviņi mākslinieki. Un tad vēl, protams, tehniskais kolektīvs.

Pat tad, ja grāmata nav lasīta, ir jāsecina, ka visi šie cilvēki to nav veidojuši peļņas vai slavas, bet galvenokārt starp vākiem esošo Semjona Haņina teksta tornīšu dēļ.

3.

Ir ļoti priecējoši aizvien biežāk piedzīvot bilingvālu grāmatu izdošanu, it sevišķi tādēļ, ka tās var sniegt trīskārtēju baudījumu – lasīt, izlasīt vēlreiz un salīdzināt. "вплавь/ peldus" gadījumā spilgtākos pārdzīvojumus sagādā oriģināla lasīšana, bet atdzejojumi rādās nevienmērīgāki. Haņinam ir meistarīga krievu valoda, viņš lauž sintaksi, bet saglabā sintakses ritmu, viņa leksika ir pilna ar pēkšņiem uzlēcieniem (no urbānās telpas uz tropiem), bet stilistika vienmēr ieturēta. Krieviski Haņins mēģina un meklē dažādus poētiskos rokrakstus, bet allaž saglabā savu suģestējošo intonāciju, tādējādi arvien grūtāk kļūst atdzejotājiem, kuriem jātiecas ne tikai atdarināt fonētiku un izvairīties no liekas polisēmijas, bet jāpanāk gan plūstamība (fluency), gan ilūzija, ka lasīts tiek oriģināls2, jeb, kā to dēvē amerikāņu literatūras pētnieks Lorencs Venuti, caurspīdīgums (transparency).

Haņina tēlu sistēmas "metāliskajam biezoknim" un "dzelzsbetona džungļiem" cauri lauzušies lieliski mūsdienu latviešu dzejnieki un atdzejotāji (atliek vien atcerēties Pētera Draguna verbālo akrobātiku ar Žoržu Uaļļiku vai Jāņa Rokpeļņa apbrīnojamo spēju transformēt Grigorija Gondelmana pantus, saglabājot to garšu). Taču par spīti neapšaubāmajai tulkotāju meistarībai nākas novērot, ka latviskajā krājumā ir pāris vietas, kur valoda – visdrīzāk vārdu galotņu dēļ – nav pakļāvusies. Piemēram, 36. lappusē lasāms: "čivinošas želejas saspringtā slānī/ kņudošu dzīsliņu biežņā/ smeldzīgas realitātes izjūtas biezoknī". Šāda epitetu virkne latviski šķiet smaga, pārblīvēta, taču uzskatīt to par tukšu pārspīlējumu būtu kļūdaini, jo, lūk, kas tur rakstīts patiesībā: "в напряженной толще щебечущего желе/ в чаще щекочущего поджилки/ в гуще щемящего чувства реальности." (36. lpp.)

Kā redzams, Haņins ir jālasa balsī. Šai ziņā viņš mazā mērā radniecīgs Žoržam Uaļļikam, lai gan, ja lūkojas virspusēji, varētu šķist, ka, piemēram, dzejolis "lūk, tāds gadījums no tiem laikiem, kad es vēl zagu…" ir kaut kādā veidā saistīts ar Sergeja Timofejeva dzejoli "Zagļi". Atspēriena punkts varbūt līdzīgs, taču, manuprāt, ir būtiska atšķirība – tur, kur Timofejevs ironizē par lētticīgu cerību izsisties ("Es gribu lielu māju ar milzīgiem/ Metālikas plakātiem pie sienas (..) Diemžēl ar šo naudu pietiek vienīgi iztikai"3), Haņins atklāj cilvēku iekšējo sadrumstalotību, savā dzejolī tēlodams apzogamā pārīša somnambulismu. Vienkāršojot: Timofejevs runā caur citiem, bet Haņins – caur sevi.

4. "es bojāšos…"

Brīžam var maldīgi likties, ka Haņins runā it kā nedroši: viņa "lūpas purpina neartikulēti" un viņa iekšējā balss ("nav dzirdama no šejienes") (30. lpp.), viņš "pierunā sevi nesteigties, klusināt balsi" (39. lpp.), jo kliegšanai acīmredzami nav jēgas: "kāpēc es klaigāju ka esmu elektriķis/ es elektriķis nemaz neesmu." (27. lpp.) Taču tā nav nedrošība, bet gan atklātība, patiesums. Šādā pus-necaurredzamā pasaulē, kur sirdis ir mākslīgas, mīlestība samirkusi un pat cietumu karceri ir būvēti uz kredīta, reālistu viegli ir sajaukt ar pesimistu, taču Haņins nesūdzas, viņš nežēlojas. Viņš gluži vienkārši rāda neizbēgamu smeldzi, intensīvas skumjas, skaudrumu, turklāt ļoti rūpīgi izvēlēdamies vārdus.

Autors lieliski apzinās gan savu, gan citu stāvokli ("iesim uz balsi/ skat, arī paši sāksim runāt// nerēķināsimies/ jo tā pat diezin vai aiziesim// bet pat ja nonāksim tur (..) arī tad/ tikai runāsim pa vidu" (32. lpp.)), tomēr tikpat labi viņš zina arī to, ka tas "ko tu esi kaut kur/ pieķēpājis ar savām pildspalvām,/ kam kapilāra tintes padeve – / tas ir viss, ko orākuls,/ kodījot lūpas, uz astes var aiznest” (23. lpp.). Iespējams, tieši tādēļ Haņina dzeja ir tik pārliecinoša – tajā nav ilūziju pašai par sevi. "Nekā nopietna, sezonāls recidīvs" (75. lpp.), dzejnieks raksta, taču lasītājs īstenībā attopas plašā, murdoši ņurdošā, medūzu, cauruļu un citu savādu parādību pasaulē, kur, mijoties dažādas panesamības pakāpes klusumiem – telefona klausules klusums, kapa klusums –, it kā caur dūņām, caur troksni izkristalizējas nobriedusi un, protams, nopietna balss.

"Es bojāšos/ kā pārtika/ pat sliktāk – kā literatūra" (67. lpp.), atvadoties saka kāds Semjona Haņina dzejoļa varonis. Ja tiešām pārņem nepārvarama tieksme saprast dzejoļus, varētu jautāt: kā bojājas literatūra? Iespējams, dažas lappuses agrāk atbildi ir devis pats autors: "(..) tik tikko paspēsiet nočukstēt/ jaunu vārdu mīlas mākslā/ tā pakļūsiet zem laika mašīnas." (63. lpp.) Taču es gribētu vēl piebilst: literatūras bojāšanās ir literatūras nelasīšana. Un šeit svarīgākais ir tas, ka Haņinam šāda veida bojāšanās noteikti nedraud, viņa dzeja ir interesanta, tā ļauj sākties jaunām sarunām, to lasīs un pārlasīs.

(Kaut gan – vai tiešām ir svarīgi, cik daudz un cik bieži naktstauriņi lidinās ap lampu?)

Ventspils Rakstnieku un tulkotāju māja, 2014

1 Auziņa A. "Latvju Teksti", 2013., Nr. 5, "Lasi Divreiz";

2 Timofejevs S. "Stereo" Rīga: Orbīta, 2012;

3 Venuti, L. "The Translator’s Invisibility", Routledge, 1995.

 

 

Tēmas

Ivars Šteinbergs

Ivars Šteinbergs (1991) ir dzejnieks un atdzejotājs, publicējas kopš 2012. gada. Strādājis kultūras žurnālistikā, vadījis literatūras raidījumu “Bron–Hīts” radio “NABA”. 2018. gadā Ņujorkas štata univ...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
1

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!