Piedalies upurēšanas rituālā! Katrs portālam "Satori" upurētais eiro palīdzēs mums cīnīties ar meliem, bezatbildību un vienaldzību.

Paula Bankovska ilustrācija
 
Blogs
20.05.2019

Augstie ūdeņi

Komentē
0
Saglabā

Piektdien, 10. maijā, ar ekspozīciju "Saules suns" Venēcijas biennālē atklāts mākslinieces Daigas Grantiņas veidotais Latvijas paviljons. Ziņa pamudināja domās atgriezties Venēcijā un pakavēties dažādās ar šo pilsētu saistītās atmiņās un asociācijās.

Pēdējā reizē, kad bijām Venēcijā, braucām jau atvasarā, uz pašu biennāles nobeiguma laiku, un trāpījāmies tieši uz "acqua alta" jeb augstajiem ūdeņiem. Dzīvojām pie Akadēmijas tilta, tādēļ nav ne jausmas, kā izskatījās Svētā Marka laukumā, bet tajā rītā, kad bija jādodas uz lidostu, neviens vaporeto (vietējās satiksmes kuģītis) nekursēja, jo ūdens līmenis bija pārāk augsts, lai tie spētu izkļūt pa tiltiņu apakšu. Tomēr oranžās līnijas satiksmes kuģītis uz lidostu turpināja braukt, par spīti šaušalīgajiem laikapstākļiem. Krievu dzejnieka Josifa Brodska iecienītajā krastmalā iepretī Senmišela kapsētai jūras viļņi kuģīti svaidīja un trieca pret piestātnes būdiņu tik stipri, ka likās – nepaliksim dzīvi. Tikai daži vietējie pasažieri saglabāja vēsu mieru un lietišķi kāpa iekšā un ārā no žvangstīgā peldlīdzekļa.

Tas atgādināja piedzīvoto Romā pirms dažiem gadiem, tajā reizē, kad notika zemestrīce Abruco reģionā un postījumos bojā aizgāja vairāk nekā 300 cilvēku. Mēs dzīvojām Musolīni laikā būvētā, granītā kaltā, totalitārā stilā ieturētā viesnīcā Romas galvenās dzelzceļa stacijas tuvumā. Bija vakars, un es nodarbojos ar vīna pudeles atvēršanu, kad piepeši manīju, ka lietas istabā sāk pašas no sevis pārvietoties. Mūs pārņēma pašsaprotama panika, un metāmies laukā no viesnīcas numura, domājot, ka tas ir īstais glābiņš. Gaitenī pie lifta pretī nāca itāļu kundziņš ar mazu koferīti. Ieraudzījis mūsu rītasvārkos tērptos izbiedētos tēlus, viņš noteica kaut ko no sērijas "labi, labi", iekāpa liftā un nesatricināmā mierā devās savās gaitās.

No plūdiem man ir bail kopš agras bērnības. Tēvs savas darbavietas kantora bēniņos bija atradis vecu un lielu Pētera Rūdolfa Mantnieka (1895–1979) izdevniecībā drukātu karti, un kādu laiku tā karājās manā istabā pie gultas. Kartē ar dažādām krāsām bija skaidri iezīmētas ģeogrāfiskā augstuma atšķirības, un varēja šķist, ka Latvija ir augstu kalnu un dziļu ieleju zeme. Taču es jau biju pietiekami liels, lai zinātu un saprastu, ka tā gluži nav. Un vēl es biju pietiekami liels, lai būtu jau dzirdējis par ozona caurumu un globālās sasilšanas nesto postu. Kaut kur biju izlasījis, ka ledāju izkušanas iespaidā ūdens līmenis pasaules jūrās un okeānos pacelšoties par 80 metriem, un tā nu bažīgi kartē pētīju vietas, kas applūdīs, un vietas, kas paliks sausumā. Kartē redzamais mazliet nomierināja – kaut gan Rīgai nebija itin nekādu izredžu palikt virs ūdens, Siguldai, kur tajā laikā dzīvoju, tādas bija, vienīgi Gaujas senleja būtu pilna līdz malām, tāpat kā pie mājas esošās Vējupītes graviņa, un applūstu arī tai līdzās esošās pļavas.

Venēcija ir pilsētbūvniecības kuriozs un loģistikas murgs. Pārsvarā uz koka pāļiem lagūnā uzceltās mājas prasa nepārtrauktu aprūpi, bet jebkādas piegādes vai, piemēram, atkritumu izvešana ir iespējama vienīgi ar laivām un kuģīšiem. Un tad vēl, protams, ir vēju un paisuma izraisītie plūdi. Līdz šim augstākais paisums esot bijis 1,94 metri.

Lai ar plūdiem cīnītos, kopš 2003. gada tapa MOSE projekts – nosaukums nav atsauce uz Veco Derību, bet gan saīsinājums no "Modulo Sperimentale Elettromeccanico" jeb "Eksperimentālā elektromehāniskā moduļa". Moduļi ir 79 paceļamas un nolaižamas zemūdens barjeras, ar kurām iespējams norobežot Adrijas jūru un Venēcijas lagūnu. Taču projekts ir ticis plaši kritizēts – gan par tā dārdzību, gan par atstāto iespaidu uz vidi, izbojājot putnu ligzdošanas vietas un mākslīgi līdzinot jūras gultni. Piedevām tiek uzskatīts, ka miljoniem eiro ir vienkārši pazuduši ar projektu saistītās korupcijas dēļ. 2014. gadā tika arestētas 35 projektam pietuvinātas personas, tajā skaitā Venēcijas pilsētas mērs Džordžio Orsoni, kas tika apsūdzēts kukuļu saņemšanā no "Consorzio Venezia Nuova" – konsorcija, kas nodarbojas ar projekta īstenošanu.

Tikmēr plūdi kļūst arvien biežāki, un tiek izteikti pieļāvumi, ka pilsēta varētu applūst pilnībā. Arī tā ir daļa no Venēcijai piemītošās klišejiskās eksotikas, ko tūristi nevairās izbaudīt, lēkādami pa ietvēs izliktām laipām, pirkdami gumijas zābakus vai apaujoties polietilēna maisiņos. Venēcija vispār ir klišeju pilsēta – sākot ar dziedošiem gondoljeriem un beidzot ar Tomasa Manna noveli "Nāve Venēcijā" un pēc tās veidoto Lukīno Viskonti filmu. Taču, neraugoties uz šīm banalitātēm, tā ir savādu atkarību izraisoša vieta, iespējams, tāpēc, ka uzvedina uz pārdomām par visa fiziskā zūdamību un laika nenovēršamo ritējumu. Nav nemaz tik daudz tādu pilsētu vai valstu, kurās jau pēc pirmās reizes gribētos atgriezties atkal un atkal. Man Venēcija ir viena no tādām.

Kaut kad pasen lasīju Brodska dzejoli, kurā bija pieminēts zilganais vēnu tīklojums zem ādas. Nesen mēģināju to atrast, bet kaut kā neveicās. Taču šis vērojums neiziet no prāta – tajā ir notverts dzīvības trauslums, mūsu mirstīgā daba un nepārtrauktā, pat izmisīgā vēlme pēc otra cilvēka siltuma. Taču tikpat labi šis vēnu tīklojums ir daudzie Venēcijas kanāli, kas īpatnā veidā spēj būt gan labi pazīstami, gan allaž ar kaut ko pārsteidzoši. Brodskim Venēcijā esot paticis uzturēties ziemā. Tas ir viens plāns, ko līdz šim neesmu īstenojis, lai gan tas mani ārkārtīgi vilina. Diemžēl vairs nav iespējams realizēt Tomasa Manna noveles varoņa Gustava fon Ašenbaha maršrutu: vilciens nu jau iebrauc gandrīz pašā Venēcijas centrā. Un arī viņa un skaistā Tadzio satikšanās vieta – viesnīca "Lido" – nu jau kādu laiku ir slēgta. Bet es noteikti atgriezīšos, neatkarīgi no paisumiem un bēgumiem. Neesmu vēl pat izmēģinājis vienu no populārākajiem tūristu gājieniem – ievelties kādā no kanāliem, paslīdot uz jūraszālēm noaugušajiem akmens pakāpieniem.

Pauls Bankovskis

Pauls Bankovskis ir rakstnieks un publicists, vairāku romānu un stāstu krājumu autors. Šobrīd raksta romānu par pasaules vēsturi no ļoti tālā nākotnē dzīvojošu cilvēku skatu punkta, vaļasbrīžos nodarb...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!

Ziedo "Satori" darbībai!