Atmiņas

Dārgā patrīcija,
Pilnīgi un absolūti cienot Jūsu viedokli, es tomēr paturu arī sev tiesības uz savu. Neko es neaizliedzu, neko neuzspiežu. Ja es izlasu dzeju un mani tā uzrunā, tad man vispār ir visai vienaldzīgi, vai tā notiek vai nenotiek ar citiem.
Vēl viena doma par komentāriem un komentētājiem - kas notiktu, ja Raiņa dzīves laikā būtu izdomāts internets? Baidos, ka latviešiem nebūtu vis Raiņa, bet būtu palicis tikai Pliekšāns

es atvainojos par to, ka Jūsu vārdu uzrakstīju ar mazo burtu, Patrīcija, tas bija pavisam netīšām - drukas kļūda, nekādu zemtekstu

Patricija, Jums pilnīga taisnība, beru pelnus uz galvas un Jums kā sievietei atstāju pēdējo vārdu. veiksmi!

ļoti trausli, ļoti skaisti, talantīgi

atkārtošu vēlreiz, tie ir skaisti, talantīgi darbi. tas ka kaut kāds lauk/akmens neizprot dzeju, bet mīl to komentet ne uz sprīdi, ne brīdi nespēj mazināt šīs dzjejas vērtību, autorei - respect un neņemiet vērā vāvuļošanu par kaut kādiem tur protokoliem. jums šie dzejoļi jau ir aizvakardiena, ejiet tālāk, jūs esat pierādījusi, ka talants ir. viss pārējiais, no pašas vien atkarīgs

Protams, protams. Lasīju interviju ar dzejnieci Brīdaku un tur man ļoti uzkrītoši bija tas,ka viņa neatrada neko savas uzslavas cienīgu mūsdienu dzejā. Un toreiz tieši tā nospriedu - tas ir tikai dabiski,ka katra paaudze ar savu pasaules sapratni atnāk un aiziet.
Bet atkal- nu zelts paliek zelts un ja man piedāvā bižutēriju - tad es izvēlēšos tik orģinālu, īpašu, kas tieši ar to būs līdzvērtīga zeltam. Vai arī - paiešu tai garām kā tukšai vietai, nereaģēšu.
Un vēl man prātā nāk Ozoliņa teiktais intervijā Satori - ka jādod iespēja rasties tam mēslu slānim, uz kura izplaukt rozēm. Tas man tā nav izgājis no prāta, tieši otrādi - iesēdies - ka paši literatūras speciālisti tā domā un runā.

Nezinu gan, arnold, vai būs pareizi,ka jūs tik enerģiski noliegsiet un aizliegsiet to,ka katram ir savs viedoklis. Es cenšos sevi kontrolēt un nerakstīt,ja nu galīgi nav,ko teikt, bet ik pa laikam lasu un man uzsitās asinis un nevaru neiebilst.
Lūk , izlasīju un manī nepalika nekas - nekas neaizkustināja manu izsalkušo dvēselīti. Jūs esiet cits cilvēks, cita pieredze, zināšanas - jūs aizkustina, jūs saredziet talantu - ļoti labi, bet vēl labāk ir,ka autore izlasīs un uzzinās,ka ne visi tā domā,ka ne visi saskata talantu.
Tas ir godīgāk, patiesāk un pareizāk. Manuprāt.
Izlasīju, palika vilšanās sajūta - veru savu personiski sastādīto dzejas izlasi un pēc nedēļas nogalē piedzīvotā - ar fantatastisku garīgo un fizisko baudu apvienojumu lasu Dūdieviņu -
Gulgainā sudraba dūmakā plūdini
Dūmaļo rietu!
Šalcošām šļakatām pārskalo liedagu
Pārsijā kāpas!
Tas ir talants, tā ir dzeja.
Katrā ziņā es vienmēr esmu augstu vērtējusi skolotājus, kuri mani kritizē un māca pareizo, nevis, kuri tikai tukši glaimo.
Lai nu autore pati lasa un vērtē vērtējumus.
Ak , jā un ko vēl esmu ievērojusi,komentārus lasot. Ka bieži par jaunajiem autoriem tiek rakstīts, cik viņi ir fantastiski labi cilvēki. Un kāds nelga un nicināms skauģis ir komentētājs, kas to nav pamanījis.
Tā nu man arī šķiet viena piedauzīga un nepieņemama lieta. Mēs jau vērtējam radošo veikumu, nevis personības. Citādi jau es sen būtu pieteikusies par pirmo meiteni šai ciematiņā.

Jāsaka ir taisnība - tie ir nevis dzejoļi, bet protokoli, pie tam samāksloti. Noskatos filmu/eju gulēt - kur te
dzeja, ja rakstīts par ikdienu. Ikdienas apraksti ir lielāki mākslas ienaidnieki un tās iznīcinātāji.

Agritas dzejoļi ļoti trāpīgi. ar paradoksiem un negaidītām teksta spēlēm. tie ir ļoti interesanti. man - šī gada pērlīte, atradums.

man daudz nepatīkamāka manā vārdā ir liekā garumzīme nekā burta izmērs. bet ne par to.
nepamanīju, ka būtu kādam norādījusi, kuram tekstam būtu viņu jāuzrunā, kuram nē. manas jautājums vairāk vērsts uz to, vai lasītājs pēc pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem vispār kaut ko no latviešu dzejas ir lasījis. tieši tādēļ arī nodalīju atsevišķos komentāros viedokli par A.G. lielisko dzeju no jautājuma par mūsdienu autoriem vispār. un tāpēc, arnold, kaut kāda manipulēšana ar "neaizliedzu, neuzspiežu" šeit ir absolūti lieka.

Spīdola, it kā jau nebūtu, ko iebilst par to, ka katram savs un viedokļi atšķiras. tikai interesantāk būtu, ja pretstatā netīkamajai dzejai netiktu likti literatūras kanoni, mūsu tautas zelta fonds, bet gan kāds no šodienas autoriem, kuri spēj tevi iepriecināt vai aizkustināt. un, ja tu gribi teikt, ka tādu nav, tad man diemžēl jādomā par novecošanu.. jo, "kad mēs augām, tad zāle bija zaļāka, debesis zilākas, šokolāde garšīgāka un dzeja īstāka"..