Pīters Brēgels Vecākais "Bābeles tornis"
 
Raksti
18.10.2013

Atgriešanās pilsētās

Komentē
0

Nesen angļu valodā lasošiem "ārvalstniekiem" galvenokārt paredzētais amerikāņu laikraksts "Herald Tribune" pārtapa par "International New York Times". Pirmā avīzes numura komentāru sadaļa bija veltīta dažādiem visai pasaulei nozīmīgiem nākotnes scenārijiem. Starptautisko attiecību eksperta Paraga Khannas raksts "Vai nācijvalstu noriets?" bija veltīts... jā, tas bija veltīts raksta virsrakstā izteiktajai prognozei.

Raksta pamatā bija ik pēc pieciem gadiem ASV Nacionālajā izlūkošanas pārvaldē (tās funkcija ir padomu došana Centrālajai izlūkošanas pārvaldei jeb CIP) sagatavots ziņojums "Alternatīvās pasaules". Ziņojuma mērķis ir mēģināt pareģot, prognozēt un iztēloties to, kāda mūsu pasaule varētu izskatīties pēc vienas paaudzes, un šoreiz tas bija 2030. gads.

Šis ziņojums ir pieejams jau kopš pērnā gada rudens. Bet Latvijā šoruden sākusies diskusija par kaut ko, bez kā mūsu nācija un valsts līdz šim itin labi iztikusi, proti – par Latvijas Satversmes preambulu.

Ar franču préambule (kas savukārt atvasināts no latīņu preambulus – priekšā ejošs, priekšējs) nu jau kādu laiku pieņemts saprast nevis vienkārši priekšvārdus vai ievadu, bet gan kāda svarīga līguma vai starptautiskas vienošanās ievadu, kurā izskaidrots, kāpēc šāds dokuments vispār rakstīts un kādi ir tā mērķi. Vārdu sakot, tas ir īss skaidrojums par to, kāpēc Latvijas Satversme jeb konstitūcija, un tātad arī Latvijas valsts, vajadzīga, kādi ir šīs vajadzības cēloņi un ko ikviens Latvijas valstij tā vai citādi piederīgais no Satversmes varētu sagaidīt.

Šī preambulisma vaininieks lielā mērā bija Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs Egils Levits, kurš ar domubiedriem radīja un piedāvāja apspriešanai pirmo šī ievaddokumenta versiju, kurā citstarp tika piesauktas un savā starpā saistītas tādas parādības kā "tautiskā dzīvesziņa" un "kristīgās vērtības". To parādīšanos šajā 21. gadsimta pirmajā desmitgadē tapušajā dokumentā Levita kungs centās pamatot ar atsaucēm uz anahroniskiem publicistes Zentas Mauriņas izteikumiem.

Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks uz karstām pēdām savā blogā piedāvāja savu preambulas versiju, kas gan bija Islandes vēl nepieņemtās konstitūcijas preambulas pielāgojums, bet tam šobrīd nav lielas nozīmes. Jo jau nākamajā brīdī, kā norādīts kādā visai trāpīgā amerikāņu izteicienā, noteikta substance trāpīja ventilatorā (un pēc noklusējuma tika izkliedēta pa visu apkārtējo telpu).

16. oktobrī "Latvijas Avīze" publicēja Ģirta Vekmaņa rakstu "Zviedri atrod "šausminošu nacionālismu" Latvijā", kurā tika pārstāstīts Zviedrijas radio izskanējis Latvijas Satversmes preambulai veltīts sižets. Šajā radio pārraidē, kā rakstīja Vekmanis, "vilktas paralēles ar bijušo Hitlera Vāciju". Raidījumā esot bija iekļauts fragments no intervijas ar "Sedlenieka preambulas" piekritēju, Latvijas Universitātes doktoranti Olgu Procevsku, kas esot teikusi: "Tās (Levita&Co piedāvātā preambulā iekļautās – P.B.) izklausās kā pirmsholokausta ēras idejas. Tas patiešām izklausās, ka persona, kas rakstījusi, nezina, kur šādas idejas noved. Es domāju idejas par valsti, kas pieder noteiktai etniskajai grupai, idejas par valstsnāciju." Tālāk jau pie šī izteikuma (kas, kā izrādījās, bija atsauce uz Klāva Sedlenieka komentāru – atsauci skat. iepriekš) interpretācijas it kā esot ķērusies Zviedrijas radio žurnāliste, kura no Procervskas sacītā kaut kā pamanījusies izsecināt, ka "Latvijā draud izrēķināšanās ar mazākumtautībām un valstī ir nobriedusi fašistiskās Vācijas situācija". Vai varbūt to nemaz nebija teikusi zviedru žurnāliste, bet izzīdis no pirksta kāds tepat uz vietas, bet šī atklāsme jau nāca drusku vēlāk.

Ar to bija gana, lai sarosītos dažādi malači no Nacionālās apvienības, kas steidza paziņot, ka "Valsts augstskolās šādiem "pētniekiem" (kā Klāvs Sedlenieks un Olga Procevska – P.B.) nav vietas".

Labi, ka Sedleniekam (vai Procevskai, vai vēl kādam) nebija ienācis prātā, viņuprāt, novecojušā domāšanā balstīto dokumenta melnrakstu nodēvēt par "pirmsplūdu", "pirmsleduslaikmeta" vai "akmens laikmeta" domāšanas paraugu, jo tad kritiķiem būtu iemesls viņiem pārmest draudēšanu ar grēku plūdiem, ledus laikmetu vai it visu, kas nu mūs piemeklēja jau pēc akmens darbarīku atmešanas. Bet lai nu paliek zviedru žurnālisti ar savu "kreisumu", visādi latviešu politiķi ar savu tēloto "labējumu" un latviešu žurnālisti, kas tēlotā neitralitātē visu šo ievārījuši.

Galvenais, ko, manuprāt, šis preambulīts uzrāda, ir nespēja samierināties ar domu, ka pasaule (un viss, kas šajā pasaulē ir sastopams) nav laikā, telpā, akmenī vai vēl kaut kur iecirsts un uz nekustēšanos fiksēts lielums. Tieši tāpat kā ikviens no mums.

Ideja par nācijvalstīm (un tāpat arī – valstsnācijām) nav kaut kāda Dieva vai dievu dāvana kā baušļu galdiņu slepenais pielikums. Ja ir grūtības pašiem ar savu vēsturi un pie sirds varbūt labāk iet "itāļu kulinārija", varbūt ir vērts palūkot, kad un kādos apstākļos pasaules kartē uzradās Itālija un ar ko pirms tam nodarbojās ļaudis, kurus tagad vienkāršības labad dēvējam par itāļiem. Kopš mūsu pašu nācijvalsts nodibināšanās (kas, līdzīgi daudzām citām Eiiropas nācijvalstīm, lielā mērā bija Pirmā pasaules kara blakusparādība) vēl nav pagājuši pat 100 gadi. Iespējams, tas ir pārāk īss laiks, lai tikai tāpēc vien, ka mēs piederam pie vienas "valstsnācijas" (bet nespējam vienoties par vienu no pagaidām divām preambulām), mums būtu spiestā kārtā jādzīvo vienā valstī. Varbūt mums varētu būt desmit vai katram sava Latvija?

Tieši uz tādām domām uzvedina sākumā pieminētais dokuments "Alternatīvās pasaules". Viens no tajā aprakstītajiem nākotnes scenārijiem ir "Bezvalstu pasaule". Mūsu (vai mūsu pēcnācēju) izmantotās tehnoloģijas, dzīves ieradumi un līdzekļu sadalījums varētu radīt pasauli, kurā līdz šim zināmās valstu funkcijas un atbildības – līdzīgi kā tas patlaban jau notiek būvniecībā – tiek uzticētas dažādiem apakšuzņēmējiem un apakšuzņēmēju apakšuzņēmējiem, kas noteiktu savu atbildību robežās tad rīkotos saskaņā ar saviem iekšējiem darbības un kārtības noteikumiem. Tas nenozīmētu, ka valstis izzustu pilnībā, taču to funkcijas būtu tikai viens no vairākiem savā starpā cieši saistītiem sabiedrības pārvaldes mehānismiem. Droši vien pagaidām zināmākais šādas kārtības piemērs ir dažādie ASV valdības piesaistītie "apakšuzņēmēji" militāru un reizēm starptautiskām konvencijām neatbilstošu uzdevumu veikšanai ārpus ASV robežām. Taču tas varbūt ir pārāk skarbs piemērs.

Jo, kā raksta Parags Khanna, par "bezvalstu pasaules" priekšvēstnešiem var uzskatīt visas dažādās pasaules malās vēl kopš 20. gadsimta 80. gadiem veidotās "brīvās ekonomiskās zonas". Dažu gadu desmitu laikā un pasaules urbanizācijas iespaidā ir izrādījies, ka nāciju izdzīvošana ir atkarīga nevis no laukiem, bet gan pilsētām, kurās nācijas dzīvo un var justies labi. Kas zina, ja lībiešiem būtu izdevies uzbūvēt un cauri dažādām vēstures peripetijām līdz mūsu laikiem noturēt vienu īstu lībiešu pilsētu, mums varbūt nebūtu jāieslīgst drūmās pārdomās par pēdējo mirušo lībieti ar "iedzimtu" valodas prasmi. Khanna atsaucas uz Ņujorkas mēru Maiklu R. Blumbergu, kurš esot teicis: "Par Vašingtonu es pārāk nedomāju", un tajā pašā laikā esot licis manīt, ka Vašingtona gan viņā, t.i., "Ņujorkā", esot spiests ieklausīties ne viens vien. Kas līdzīgs esot vērojams daudzviet, tomēr man, lasot visu šo, bija jādomā par vēl vienu valsti un pavisam citu pilsētu. Lai ko mēs te domātu par Aivaru Lembergu un viņa Ventspili, tā vien šķiet, ka viņš bezmaz vai kā tāds protohipsteris, kas centies skriet visiem modes kliedzieniem pa priekšu, ir nonācis tur, kur mēs visi pārējie ievākties būtu gatavi vien pēc gadiem 30, proti – atpakaļ pilsētvalstī. Tāda, lūk, preambula.

Pauls Bankovskis

Pauls Bankovskis (1973) ir rakstnieks un publicists, vairāku romānu un stāstu krājumu autors. Drīzumā apgādā “Dienas grāmata” iznāks romāns par pasaules vēsturi no ļoti tālā nākotnē dzīvojošu cilvēku ...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!