Arhitektu biroja "Sīlis, Zābers un Kļava" izstrādātā koncertzāles projekta vizualizācija
 
Aktualitātes
24.04.2019

Arhitekti un kultūras darbinieki pauž atbalstu Nacionālajai koncertzālei uz AB dambja

Komentē
0
Saglabā

Otrdien, 23. aprīlī, Lielajā ģildē notika Kultūras ministrijas (KM) rīkota preses konference ar mērķi informēt par pašreizējo Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta sabiedriskās apspriešanas gaitu un mūzikas nozares ekspertu viedokli.

Tajā pašā dienā Kultūras ministrija rīkoja diskusiju ar kultūras nozaru viedokļu līderiem – arhitektiem, mūziķiem un komponistiem, kordiriģentiem un mūzikas akadēmiskā sektora pārstāvjiem, savukārt 12. aprīlī KM atkārtoti tikās ar Latvijas Mūzikas padomes un profesionālo mūzikas kolektīvu, tajā skaitā ar Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra māksliniekiem.

Kā preses konferencē atzina diskusijas dalībnieki – kultūras ministre Dace Melbārde, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore Indra Lūkina, Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas rektors Guntars Prānis, kordiriģents Māris Sirmais, komponists Pēteris Vasks, Latvijas Ārstu biedrības prezidente, Rīgas Koncertzāles biedrības aktīviste Ilze Aizsilniece un arhitekts, Nacionālās Arhitektūras padomes vadītājs Gatis Didrihsons – gan mūziķu, gan arhitektu vidū valda liels atbalsts AB dambja projekta turpināšanai.

Viens no būtiskiem atbalsta iemesliem ir laika faktors. Arhitektūras apskatnieks un preses konferences vadītājs Mārtiņš Ķibilds atzina – pat labvēlīga scenārija gadījumā, ja valdība vasarā apstiprinās AB dambja projekta turpināšanu, paies vismaz 12 gadi līdz koncertzāles atklāšanai, savukārt, ja projekts tiks sākts no nulles citā vietā, klāt nāks vēl aptuveni pieci gadi.

Arī kultūras ministre Dace Melbārde uzsvēra, ka pirms 13 gadiem iesākto projektu aizkavēt vairs nav vēlams: "Atgriežoties pie šī jautājuma, esam sapratuši, ka atlikt to vairs nevaram. Ir svarīgi pieņemt lēmumu un virzīties uz priekšu."

Tam piekrita arī LNSO direktore Indra Lūkina, sakot, ka orķestra pašreizējās mājās Lielajā ģildē jau tagad trūkst vietu un ēka ir sliktā, dažviet pat kritiskā stāvoklī: "Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra nepieciešamība pēc jaunām telpām ir sasniegusi sarkano līniju. Lielās ģildes pirmā stāva kāpnes jau ir slēgtas, un katrā laukumā kaut kas pamazām brūk. Tāpēc uzskatām, ka vislabākais projekts ir pašreizējais, kas jau izgājis visus nepieciešamos etapus, tostarp starptautisku konkursu ar ekspertu izvēlētu vietu, un kurā valsts ieguldījusi nozīmīgus līdzekļus. Mūziķu kopiena pauž atbalstu Nacionālajai koncertzālei uz AB dambja un uzskata, ka tā var tapt par Rīgai un visai Latvijai nozīmīgu un cienījamu celtni."

Atbalstu AB dambja projektam izteica arī kordiriģents Māris Sirmais, vienlaikus uzsverot, ka Rīgā nekad nav uzcelta neviena akustiskā koncertzāle."Es domāju, ka jebkurš sevi cienošs Rīgas un pārējās Latvijas iedzīvotājs vēlētos, lai šī nacionālā koncertvieta atrastos īpašā, pamanāmā vietā – līdzīgi kā tas vēsturiski ir bijis visā pasaulē, tostarp Liepājā ar "Lielo dzintaru" un Rēzeknē ar "Goru" – koncertzālēm, kas sevi jau ekonomiski atpelnījušas. AB dambis ir brīnišķīga vieta," pauda Sirmais.

Nacionālās akustiskās koncertzāles iespējamās novietnes jau iepriekš vairākkārt analizējusi Nacionālās Arhitektūras padome. Šī gada 27. martā notika padomes sēde, kurā, izvērtējot koncertzāles novietojuma alternatīvas, tika izteikts padomes atbalsts koncertzāles būvniecībai uz AB dambja.

Arhitekts un Nacionālās Arhitektūras padomes vadītājs Gatis Didrihsons uzsvēra, ka vēl pirms kāda laika arhitektu vidū valdījusi lielāka nevienprātība par atbalstu AB dambja projektam, tāpēc lemts rūpīgi izvērtēt alternatīvus variantus. Šobrīd pēc iepazīšanās ar visu pieejamo informāciju gan Nacionālā Arhitektūras padome, gan Arhitektu savienība gandrīz vienbalsīgi atbalsta iesāktā projekta uz AB dambja turpināšanu. "Mēs atkāpāmies atpakaļ – ir bijusi krīze, esam mainījušies, tāpēc paskatāmies, vai mums ir kaut kas labāks par AB dambi!" stāstīja Didrihsons. "Sešus mēnešus analizējām deviņas vietas, vērtējot tās pēc dažādiem kritērijiem: teritorijas stāvokļa, attāluma no centra, īpašuma struktūras, sabiedriskā transporta pieejamības gājējiem, autotransporta struktūras, trokšņu līmeņa, Latvijas Ainavu arhitektu biedrības viedokļa un ģeotehniskā raksturojuma. Tāpat ņēmām vērā, vai būs jāizstrādā detālplānojums un jāorganizē arhitektu konkurss, taču šiem kritērijiem piešķīrām mazāku nozīmi, jo citādi līdz pārējiem nemaz netiktu. Pēc analīzes AB dambis joprojām ir nešaubīgi pirmajā trijniekā, savukārt, ņemot vērā arī pēdējos divus kritērijus, tā izvirzās līderos. AB dambis ir vislabākā vieta." Deviņas arhitektu vērtētās vietas bija Ķīpsala, Andrejosta, Andrejsala, AB dambis, Latvijas Zinātņu akadēmija, Uzvaras parks, Torņakalns, Zaķusala un Mūkupurvs.

Tāpat Didrihsons uzsvēra, ka esošā projekta īstenošanai jau veiktas būtiskas iestrādnes, kas tiktu zaudētas, izvēloties jaunu vietu: "Mums jau ir bijis starptautiski izskanējis konkurss, kurā uzvarējis Latvijas arhitektu birojs, par kuru esmu pārliecināts – viņi var uzcelt pasaules līmeņa celtni. Es pat nevaru iedomāties, kā tas būtu – nesniedzot pamatotus iemeslus, izsludināt jaunu konkursu. Arhitekti visās padomēs pauduši atbalstu iepriekšējā projekta turpināšanai."

Savukārt, runājot par iespējamiem riskiem, piemēram, grūtībām piekļūt koncertzālei, Didrihsons uzsvēra: "Detālplānojuma izstrādātāji un ceļu inženieri ir atzinuši – arī Andrejostā un Raņķa dambī ir savas problēmas. Sabiedrībai liekas, ka pastāv tāda wonderland (no angļu val. 'brīnumzeme' – red.), kur varētu nākt, uzlikt mājiņu un – gatavs. Taču mēs tādu neesam atraduši."

Arhitekts iebilda arī pret argumentiem, ka koncertzāles celtniecība uz dambja būs pārāk sarežģīta un līdz ar to – dārga: "Mūsdienu tehnoloģijas ir attīstījušās, un mēs saprotam, kā uzbūvēt koncertzāli uz dambja. Tas nav nekas pārdabisks." Vienlaikus, kā atzina Didrihsons, koncertzāles atklāšana varētu būt impulss 11. novembra krastmalas pārveidošanai par gājēju zonu.

Savukārt runājot par līdzekļu avotiem koncertzāles būvniecībai, Dace Melbārde pauda, ka ministrijas mērķis ir meklēt risinājumus, kas ir ārpus budžeta ietekmes, un šobrīd tiekot apzināti divi: publiskā-privātā partnerība un Eiropas fondu finansējums. Tāpat starptautiskā konferencē 16. maijā tiks prezentēts Kultūras ministrijas pasūtīts pētījums par koncertzāles ekonomiskās atdeves potenciālu.

Konceptuālo ziņojumu par visiem iespējamiem Nacionālās akustiskās koncertzāles novietojuma variantiem Rīgas centrā – to priekšrocībām un trūkumiem, kā arī par koncertzāles finansējuma avotiem ārpus valsts budžeta Kultūras ministrija 23. maijā paredzējusi iesniegt Ministru kabinetā, lai izšķirošo lēmumu par to, kā un kur tapt Nacionālajai akustiskajai koncertzālei Rīgā, varētu pieņemt valdība. Kultūras ministre pauda cerību, ka tas varētu notikt līdz Jāņiem.

 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!