Ar bērniem
20.06.2019

Ar dzeju pretī briesmām

Komentē
0
Saglabā

Par Ineses Zanderes un Reiņa Pētersona dzejoļu krājumu bērniem "Bērns, kas neiekrita" ("Liels un mazs", 2019)

Jāatzīst, ka ar recenziju par Ineses Zanderes jaunāko dzejoļu krājumu bērniem "Bērns, kas neiekrita" es vilcinājos vairākas dienas. To bija grūti uzsākt rakstīt tāpēc, ka mūsu mājās šī autore tiek augstu godāta un cienīta, it īpaši novērtējot to, ko viņa ar savu darbību ir devusi latviešu bērnu literatūrai un kultūrai kopumā. Un tas rada bijību. Katrā ziņā liels bija mans prieks, kad pārnesu šo grāmatu mājās no "Satori.lv" redakcijas un mana meita Lūcija (6 gadi) ar sajūsmu atcerējās "dzejnieci Inesi" no bērnu dzejas dienas Raiņa bērnības mājās "Tadenavā" un gribēja nekavējoties grāmatu apskatīt. Un tad atklājām, ka arī otrs tās autors – mākslinieks Reinis Pētersons – mūsu ģimenē ir labi zināms, jo, tieši iedvesmojoties no viņa darbiem, Lūcija vismaz šobrīd ir nolēmusi pieaugušā vecumā kļūt par grāmatu un animācijas filmu mākslinieci. Tāpēc neliegšos, ka šo grāmatu rokā ņēmām ar ļoti lielu labvēlību. Un arī gaidas, protams, bija atbilstošas.

Pirms apskatu šo literāro darbu plašāk, kontekstam noteikti jāpiemin kāda cita Zanderes grāmata, kuru apgāds "Liels un mazs" izdeva jau 2012. gadā un kurai tika piešķirta Latvijas Literatūras gada balva, kā arī grāmatu mākslas balva "Zelta ābele". Tas ir konceptuālais dzejoļu krājums "Līze Analīze un citi slimnīcas skaitāmpanti", kuru arīdzan ilustrējis Pētersons. Visi šī krājuma dzejoļi ir tematiski saistīti ar bērna slimošanu un dažādām procedūrām ceļā uz atlabšanu, piemēram, ar analīzēm, ģipsēšanu, pat operāciju un citām biedējošām medicīnas darbībām. Šai grāmatai ir noteikts mērķis vai vismaz iecere – mazināt bērnu bailes un, protams, stiprināt bērnu un vecāku un, iespējams, arī bērnu un mediķu emocionālo kontaktu. "Līze Analīze" ir gājusi ļoti veiksmīgu ceļu – Latvijā tā izdota atkārtotā tirāžā, tulkota igauņu, spāņu un īpaši svarīgajā angļu valodā, kas paver krājumam plašākas izredzes tikt tulkotam vēl citās pasaules valodās. Ņemot vērā, ka grāmata izdota atkārtoti (un tas latviešu literatūrā nav mazs panākums), jāsecina, ka sabiedrībā pēc šādas sava veida "noderīgās bērnu literatūras" ir pieprasījums. Pieņemu, tas tāpēc, ka šī grāmata dod vecākiem pavisam elementāru iespēju – uzsākt ar saviem bērniem sarunu par bailīgajām un dažkārt arī nepatīkamajām medicīnas manipulācijām, ar kurām katram bērnam laiku pa laikam dzīvē nākas saskarties. Un, kā zināms, vislabāk ar bērniem izdodas lietas sarunāt rotaļu ceļā, kas bērnam ir pilnīgi dabisks pasaules iepazīšanas veids. Šajā gadījumā to piedāvā brīnišķīgā Zanderes dzeja – tā ir īpaša rotaļa valodā, kuru iespējams atsaukt atmiņā brīžos, kad paliek bail.

Dzejoļu krājums "Bērns, kas neiekrita" ir sava veida turpinājums "Līzei Analīzei" – arī šis darbs tapis sadarbībā ar Bērnu slimnīcas fondu un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) ārstiem. Grāmatas nobeigumā publicēts "traumu tops", kas iepazīstina ar 10 populārākajiem traumu veidiem, kurus diendienā sastop bērnu slimnīcas ārsti. Es gan grāmatas izdevēju vietā šo informāciju būtu ievietojusi grāmatas sākumā, jo tā "saliek visu pa plauktiņiem", ļaujot bērnam (un arī vecākiem) lasīt un interpretēt dzejoļus ar dziļāku izpratni. Kad skatījām grāmatu otrreiz, traumu topa informācija mums noderēja, jo daži dzejoļi ir diezgan abstrakti, piemēram, "Magnētiskie dvīņi" vai "Burvju dziras", kurus man Lūcijai pirmajā lasīšanas reizē nācās paskaidrot. Jāpiebilst, ka citkārt abstraktākus dzejoļus īpaši neskaidrojam, bet šī krājuma gadījumā tas likās būtiski, lai identificētu, par kādu negadījuma veidu tiek runāts. Vietām Lūciju mulsināja ilustrācijas, piemēram, tā, kurā par indēm tiek uzdoti dzērieni pudelēs "Coca-Cola", "Sprite" un "Fanta". Runājām par to, ka arī saldie gāzētie dzērieni ir neveselīgi, lai gan, protams, nāvi uz līdzenas vietas tie uzreiz neizraisa. Un tad pēkšņi sapratām, ka varbūt ar tām domātas limonādes pudelītes, kurās nepārdomāti ieliets, piemēram, etiķis, – šo informāciju arī vēlāk izlasījām traumu topā. Manuprāt, traumu topa uzklausīšana Lūcijai ļāva apjaust, ka šie nav tikai amizanti dzejoļi – aiz tiem stāv reālas situācijas, ar kurām ik dienas sastopas bērnu slimnīcas ārsti, un patiesībā tēma ir ļoti nopietna.

Krājuma varoņu savstarpējā cīņa kalpo kā caurviju motīvs. Tajā figurē divas būtnes – labā lauma un ļaunā lauma. Ļaunā lauma, vārdā Trauma, ir atceļojusi no iepriekšminētā krājuma "Līze Analīze", kur tā "vienmēr meklēja kašķi, grūstījās slidkalniņā, bērniem atņēma našķi". Šajā krājumā viņa biedē bērnus ar briesmām, kas viņus sagaida Ļaunzemē jeb mūsu pašu pasaulē, kur ir "augsti kalni un līganas lejas, lejā ripojot, nobrāztas sejas" un citas potenciālas nelaimes. Ļaunā lauma šajā pasaulē saskata tikai šausmas, bet labā lauma jau pašā grāmatas sākumā mudina lasītāju nebaidīties, sakot: "Pirmais bailes pasveicini!", un māca bērnus uzmanīties, ievērojot drošību. Vienlaikus gan jāatzīst, ka grāmata vizuālā ziņā ir mazliet biedējoša pavisam maziem lasītājiem, jo mans 2 gadus vecais dēls neskaitāmas reizes izsaucās: "Man bail no šitāda!", bakstot ar pirkstu katrā ļaunās laumas ilustrācijā, vienlaikus gan noraidot iespēju grāmatu aizvērt, jo interese bija lielāka par bailēm. Šis krājums drīzāk būs atbilstošs pirmsskolas un pamatskolas jaunāko klašu bērniem, kuri pamazām sāk paši savas ikdienas gaitas bez pastāvīgas vecāku klātbūtnes un uzraudzības, tāpēc viņiem temats ir īpaši aktuāls. Varētu teikt, ka šī ir tāda profilaktiska grāmata – tā ļauj kopā ar bērnu saistošā veidā iepazīt potenciālās traumas, kas viņu var sagaidīt pasaulē, ja nelieto ķiveri, neuzmanīgi šķērso ielu, dodas tumsā bez atstarotāja un neievēro citus drošības noteikumus. Protams, dzejolis no nelaimēm nepasargās, bet varbūt piesardzības noteikumi tomēr atmiņā iespiedīsies labāk.

Dzejoļi ir ritmiski, skanīgi, ar asprātīgām atskaņām – izcili piemēroti priekšā lasīšanai. Tie ir stilistiski dažādi un tomēr savstarpēji papildinoši. Mūsuprāt, starp citiem krājumā izceļas dzejolis "Pildītais valis". Tas vēsta par kādu vali, "kurš sāpēs mokās, smagi sten, bez elpas smok", jo viņa ķermenis ir piebāzts ar dažādiem sīkiem atkritumiem. Domājams, šis dzejolis iecerēts kā atgādinājums bērnam par to, ka nedrīkst ne nāsīs, ne mutē bāzt svešķermeņus, citādi var nākties doties ārstu rokās, tomēr mums tas atgādināja arī videoklipus par dzīvniekiem piesārņotajos okeānos, ko esam kopīgi skatījušās, un tas mūs negaidīti ieveda sarunā par atbildību pret apkārtējo vidi. Šis gadījums atgādināja par lasītāja interpretācijas spēju pārcelt dzejoli citā kontekstā.

Krājums beidzas ar ļoti aizkustinošu dzejoli "Laime", kuru lasot man gribējās nedaudz paraudāt. Tas vēsta par vakaru un gulētiešanas laiku, kad bērni ir laimīgi pārradušies mājās, paspēlējušies, nomazgājušies un dodas pie miera. Dzejolis attēlo vecāku bezgalīgo mīlestību pret saviem bērniem, kurus patiesībā ir tik ļoti grūti un bailīgi palaist vienus briesmu pilnajā pasaulē. Un es ar to spēju simtprocentīgi identificēties, jo man tūlīt būs pirmās klases skolniece, kas tā vien sapņo par pastaigu uz skolu vienatnē. Tomēr es apzinos, ka tas ir neizbēgami – bērni izaugs par patstāvīgām būtnēm, tāpēc tik ļoti jābauda šie mirkļi, kad visi var būt kopā, veseli un drošībā ģimenes lokā, jo "katram tētim un mammai šī laime vislielākā šķiet. Tās nekad nav par daudz un nekad tās nepietiek."

Noteikti jāuzsver arī Pētersona ieguldījums darbā, jo šis ir tas gadījums, kad grāmatas ilustrācijas nav tikai papildinošas, bet gan vienā svara līmenī ar tekstu. Tieši tāpēc šī raksta sākumā uzsvēru, ka Pētersons ir otrs šīs grāmatas autors. Izdevniecība "Liels un mazs" pēdējos gados tam pievērš īpašu nozīmi, un to pierāda arī fakts, ka grāmatai ir ne tikai literārais, bet arī mākslinieciskais redaktors. Pētersona ilustrācijas ir dinamiskas, un lielā daļā attēlotas straujas kustības, piemēram, bremzējošs auto, no batuta ārā lidojošs puisēns, nikni un plēsīgi suņi, – tas pastiprina sajūtu, ka negadījums var notikt vienā acumirklī pat tad, kad šķiet – vēl tikko viss bija kārtībā. Savukārt citās vietās ilustrācijas ieved tādā kā pasaku pasaulē, kur eksistē arī dažādi mošķi un briesmoņi, kas, no vienas puses, it kā nedaudz attālina no realitātes, bet, no otras puses, tomēr ļoti labi strādā ar bērniem, kuri pasauli zināmā mērā uztver mitoloģiski.

Jāpiemin arī grāmatas iekārtojums, ko veidojis dizainers Artis Briedis. Šis laikam ir mans mīļākais bērnu grāmatas izmērs – ne par lielu, ne par mazu, tā, lai pirmsskolnieks to varētu turēt rokās un apskatīt, kā arī iemest līdzi somā, ja gribas. Grāmata ir ļoti ērta – tai ir mīkstas lapas un kvalitatīvs sējums, kas ļauj katru atvērumu pilnvērtīgi izbaudīt bez nekontrolējamas lapaspušu pāršķiršanās. Kaut arī ražošanas resursu patēriņš ir lielāks, es vienmēr novērtēju, ja šai vecumgrupai grāmatas ir iesietas cietos vākos, jo tas ievērojami paildzina grāmatas mūžu, ņemot vērā, ka tās tiek lietotas patiesi intensīvi un pāršķirstītas katru dienu.

Krājuma kopējā stāstā labās un ļaunās laumas cīņa nebeidzas – sliktā lauma bilst, ka "Šoreiz tie izgāja sveikā, bet citreiz būs citas beigas", kas mums atgādina – jāuzmanās tik tiešām ir katru dienu. Tomēr grāmata neatstāj sevišķi didaktisku sajūtu, kaut vietām pat ļoti konkrēti norādīts – ja neuzmanīsies, tevi var sagaidīt nāve. Pēc krājuma vairākkārtējas izlasīšanas nostiprinās sajūta, ka šis krājums pieskaitāms tai kvalitatīvās bērnu literatūras daļai, kas pilda vēl kādu citu, ne tikai māksliniecisku uzdevumu. Un man prieks par to, ka autoriem tas ir izdevies.

Dace Bargā

Dace Bargā ir sabiedrisko attiecību un komunikāciju speciāliste, kas brīvajā laikā interesējas par bērnu literatūru un kultūru. Studējusi filozofiju un teātra kritiku, uzrakstījusi maģistra darbu par ...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!