Foto - Anna Andersone
 
Blogs
29.07.2018

Apliekt vārdus ap pieredzi

Komentē
2
Saglabā

Otrajā dienā pamostos no neciešama karstuma teltī un ārpus tās. Esmu izlēmis dienu sākt ar festivāla programmā paredzēto jogu, diemžēl līdzīgi plāni ir arī skudrām, kas dzīvo turpat uz taciņas. Kad stīvums no kauliem izlocīts, izkratīts un izdzelts, dodos pēc kafijas un brokastīm: ēdiens te ir tikai veģetārs un vegāns, toties labs. Redzu feisbukā dažas sūdzības par šo faktu, bet nespēju tās uztvert nopietni – izdzīvot dienu bez gaļas taču nevar būt tik sarežģīti. Galu galā "Komēta" ir par to, kā būt citādāk un saudzīgāk.

Pēc brokastīm nomazgāju šķīvi un nolieku to atpakaļ trauku bibliotēkā (lieliska festivāla organizatoru ideja). Tad dodos uz ofisa ēku, lai paglābtos vēsumā un uzrakstītu par pirmo "Komētas" dienu – mudž rosība, skan balsis, klab taustiņi, tiek lādēti datori un telefoni. Šī varbūt nav labākā vieta, kur dīkdienīgo prātu sakoncentrēt rakstam, tomēr ir interesanti pa atslēgas caurumu ielūrēt, kā briest notikumiem pilnākā festivāla diena. Lūkojoties uz svelmes nomocītajiem, puskailajiem kometiāņiem, kas klīst pa Daugavgrīvas cietoksni, nekas par to neliecina.

Brīdi apsveru ideju pieņemt sviedrus un putekļus kā savu otro ādu uz trim festivāla dienām, jo šejienes dušas šķiet par atklātu manam kautrīgumam. Tomēr ir par karstu, lai kautrētos, un pēc ledusaukstā ūdens strūklas es beidzot jūtos pa īstam pamodies. Teritorijā sarodas arvien jauni cilvēki, jo daudziem šī ir vienīgā festivāla diena vai drīzāk vakars. Pieķeru sevi pie domas, ka viņi nemaz nepazīst "Komētu", jo ir drusku tādi kā tūristi, kas pieredz tikai mazu šķautni, paliekot neziņā par to, kā ir pieņemt šejienes noteikumus uz trim dienām.

Uz "Higgs Boson" skatuves notiek enerģisks džems, tomēr man nepieciešams vēl iekrāt spēkus vakara programmai, tādēļ atslābinātākas noskaņas meklējumos dodos uz Akadēmijas skatuvi, kur dzejas darbnīcas vada jau vakar dzirdētais Gabriels Akamo. Komēta cenšas apvienot maksimāli daudz – ekoloģiju, dzeju, mākslu, vides dizainu, kustību, kino, elektronisko un dzīvo mūziku, darbnīcas bērniem. Pēc lekcijas atmetu ar roku festivāla programmai, jo viss tāpat sākas ar novēlošanos un nav sajūtas, ka uz kaut ko noteikti vajadzētu paspēt: sīkas muzikālas performances no nekurienes rodas ieejas tunelī un pie pusdienu galdiem, robeža starp plānotu uzstāšanos un improvizāciju izgaist – tik daudz sīku detaļu, ko nevar aprakstīt, liekas, ka vārdi kā stieple apliecas ap pieredzi un iezīmē tās formu, bet pašu pieredzi nodot ir neiespējami.

Cirka priekšnesumam sākoties, debesis ir satumsušas mēļā tonī, akrobātu erotiski uzlādētais priekšnesums balansē kaut kur uz fiziski ļoti prasīgas un dzīvnieciskas laikmetīgās dejas robežas. Divus no māksliniekiem atpazīstu no pagājušā gada festivāla, un pēkšņi viss nostājas vietās, es pārtraucu salīdzināt šo "Komētu" ar iepriekšējo un vienkārši baudu.

Uz "Higgs Boson" skatuves uzstājas grupa "Naked". Īsti nezinu, kā dēvēt žanru, kurā viņi spēlē, bet cilvēki dejo, ritmā sit kājas, plaukstas, sauc un ūjina vēl un vēl, un vēl un nelaiž prom mūziķus, kuri jau sasnieguši pārguruma robežu. Pēc koncerta bez elpas un sasvīduši pārķeram abus cirka akrobātus, ar kuriem drusku iepazināmies pagājušajā gadā, un kopā siena kaudzē izpīpējam džointu.

Ķermenī vēl kūsā enerģija, gribas dejot, un garām iedegtiem ugunskuriem mēs dodamies uz "Aware House", lai tehno mūzikas ritmā apmierinātu savu vēlmi pēc kustības. Kad nogurums tomēr panāk, mēs atrodam klusu terasi nocietinājumu otrā pusē un meitenes, izmetušās kailām krūtīm kopā ar manekeni sarīko fotosesiju, plaiksnī telefonu zibspuldzes. Vai tas bija šorīt, kad es kautrējos no pārāk atklātajām dušām? Man šķiet, "Komēta" neatzīst robežas, atskaitot to vienu – netraucēt citiem. Un tas ir tik vienkāršs un atbrīvojošs noteikums, vismaz sestdienas vakarā Daugavgrīvas cietoksnī, neskatoties uz jaunpienākušo cilvēku daudzumu.

Jūtu savas enerģijas rezerves izsīkstam, un pēc neilgas džema baudīšanas pie "Higgs Boson" skatuves es atrodu ceļu atpakaļ uz telti, vēl piestāju pie ledusaukstajām dušām, lai noskalotu kājas: visu dienu esmu nostaigājis basām pēdām. Tas laikam ir labi, jo vienā no sestdienas lekcijām dzirdēju, ka visas kurpes esot kaitīgas cilvēka kājām un ķermenim. Tam noticēt man ir grūti, bet, ja nu tomēr, vismaz vienu dienu esmu darījis sev labu.

Andrejs Vīksna

Andrejs Vīksna ir Latvijas Kultūras akadēmijas students, kas interesējas par literatūru. Brīvajā laikā strādā, risina krustvārdu mīklas un dzer tēju no zagtas krūzes. Četrdesmit otrais kājas izmērs.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
2

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!