Photo by Jason Rosewell on Unsplash
 
Komentārs
21.08.2018

Āmura vārdi

Komentē
1
Saglabā

Lamuvārdi ir viena no neparastākajām un aizraujošākajām parādībām valodā. Lai arī nereti par tiem izvairās runāt vai uztver kā nenopietnas sarunas tēmu, tie sava neparastā statusa un funkcijas dēļ ļauj arī daudz ko saprast par domāšanu.

Latviešu valodas skaidrojošajā vārdnīcā minēts, ka tie ir vārdi, kurus lieto, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, cieņu [1]. Īsti precīzi tas tomēr nav. Kāda mana klasesbiedra runā tie bija tik ierasti un automātiski, ka ironiskā kārtā tos vislabāk varēja pamanīt tajos brīžos, kad, runājot pie tāfeles, viņa runā iezagās neierastas pauzes. Bet ikdienā viņš nebūt nevēlējās kādu aizskart – tikai bija pieradis tā izteikties, un ne jau viņš vien. Tādēļ būtu nepieciešams definīciju paplašināt. Precīzāk būtu teikt, ka tā ir aizskaroša izteiksmes forma, lietojot vārdus, kurus pieklājīgā, lietišķā komunikācijā cilvēki atturētos lietot.

Kāpēc no lamuvārdiem būtu jāatturas? Protams, apvainot kādu nebūtu pirmā izvēle, ja vēlamies jēgpilnu komunikāciju, kuras gaitā tiek atrisinātas kādas problēmas. Rupji izturoties pret sarunbiedru, mēs diezgan prognozējami izraisīsim emocionālu pretreakciju. Taču vai ir arī kāds pamatots iemesls, kādēļ teikumā neiepīt pāris bļaģ vai fuck, kas, skaidri zināms, nav vērsti pret kādu vai kaut ko konkrēti? Varbūt nepatiks tantiņām, bet kas no tā? Vecais arguments, ka bērniem nebūtu tādas lietas jādzird, sen jau vairs nav spēkā – internets tāpat paveic visu arī bez pieaugušo klātbūtnes, tādēļ dzirdēt, kā lamājas klātienē, varbūt pat palīdzēs viņiem šīs abas realitātes savienot. Un vispār – kādēļ vispār pastāv pieņēmums, ka bērniem nav jālamājas un nav jādzird lamuvārdi? Ko tas maina?

Un tomēr. Lamuvārdi sabiedriskā vidē ir tikpat uzkrītoši pamanāmi kā bomži stacijas tunelī vai 15. trolejbusā. Uzmanība tiem pievēršas automātiski, ja vien tā regulāras ikdienas saskarsmes dēļ nav notrulinājusies tiktāl, ka sāk uztvert lamuvārdus kā papildu nozīmi nenesošu runas piedevu. Tas nav nejauši. Lamuvārdi attiecas uz cilvēka dzīvē eksistenciāli nozīmīgām, svarīgām parādībām, kuras pieprasa pievērst uzmanību neatkarīgi no tā, ar ko tajā brīdī cilvēks nodarbojas – higiēnu, bīstamām vai emocionāli īpaši nozīmīgām situācijām un rīcību. Liela nozīme ir arī kultūrai un tajā valdošajiem priekšstatiem. Aktuālākās lamuvārdu skartās tēmas dažādās valodās un reģionos atšķiras un attiecas uz tām dzīves sfērām, kas lietotājus satrauc visvairāk. Piemēram, zemēs, kur ļaudis īpaši norūpējušies par higiēnu, ļoti aktuāli ir vārdi, kas saistīti ar dažādiem ķermeņa izdalījumiem, slimībām, netīrību vai tās iespējamību. Pie šīs grupas līdzās citām vācu kultūras ietekmes zonām acīmredzot būtu pieskaitāma arī latviešu valoda ar mūsu biežāk lietotajiem lamuvārdiem sūds, cūka, dirsa. Savukārt citur, kur higiēnai tiek pievērsta mazāka uzmanība, dominē universālākas izpausmes vārdi, kas saistīti ar dzimumorgāniem vai seksu. Piemēram, čehu valodā populārāki ir vārdi hovno, čurák, kamēr ar vācu kultūru vēsturiski mazāk saistītajā, tomēr citādā ziņā visai līdzīgajā slovāku valodā dominē jebať un tamlīdzīgi. Citos apstākļos liela nozīme ir reliģiskas ievirzes vārdiem.

Protams, šo saistību nevajadzētu uztvert pārlieku burtiski, liela loma ir arī vēsturiskām nejaušībām, tradīcijai, no kuras lamuvārdi ir attīstījušies – tā var būt attīstījusies no jūrnieku, cietumnieku vai gluži vienkārši rūpnīcu strādnieku leksikas. Katrai no tām arī būs vērojama sava specifika. Tas savukārt netiešā veidā apstiprina, ka lamuvārdi tiek lietoti, lai to lietotājs pievērstu sev uzmanību – tāda savdabīga, vienkārša dižošanās forma, kas ir īpaši nozīmīga, ja izglītības trūkums vai zems sociālais statuss apgrūtina citus pašapliecināšanās veidus. Ļoti iespējams, tieši tādēļ spēja nelietot lamuvārdus nereti tiek uztverta kā apliecinājums, ka cilvēkam piemīt kādas citas īpašības, ar kurām viņš itin labi spēj nodrošināt sev nepieciešamo uzmanību un atzinību. Tāpat var piezīmēt: faktam, ka lamuvārdiem cilvēks pievērš pastiprinātu uzmanību, ir arī savi blakusefekti – piemēram, nolamāšanās patiešām var samazināt sāpes (jo smadzenes tajā brīdī ir aizņemtas ar kaut ko citu) [2]. Ideja āmuru ražotājiem – pievienot sarakstu ar efektīvākajiem vārdiem, kurus lietot, ja gadās sāpīgāk uzsist pa pirkstiem.

Kādā nesen veiktā pētījumā (precīzāk – to sērijā) nedaudz savdabīgi un strīdīgi tiek pamatots, ka lamāšanās var liecināt par cilvēka godīgumu [3]. Kopā tika veikti trīs pētījumi. Pirmajā no tiem konstatēta sakarība starp godīgumu un pašu norādīto lamāšanās biežumu – jo godīgāks cilvēks, jo augstāku lamāšanās biežumu atzīmē. Protams, ar šo ir par maz, lai kaut ko secinātu, tikpat labi mazāk atklāti cilvēki gluži vienkārši savu lamāšanos neatzīst. Otrajā pētījumā, kas tika veikts, izmantojot plašu feisbuka lietotāju izlasi, secināts, ka lamuvārdus retāk lieto cilvēki, kuru runas stils netiešā veidā norāda uz negodīgumu – savdabīgs vietniekvārdu un darbības vārdu lietojums, vairāk negatīvu emociju izpausmju, ko pētnieki skaidro ar lielāku intelektuālo piepūli, maskējot patiesību. Diemžēl atkal – šādas netiešas analīzes metodes ir visai neprecīzas. Trešais pētījums ir pārliecinošāks, lai gan atsakās no individuālā analīzes līmeņa. Statistiski secināts, ka šajā pašā feisbuka tekstu analīzē biežāk lamājušies tie lietotāji, kuri pārstāv ASV štatus ar salīdzinoši zemākiem krāpšanas un noziedzības rādītājiem. Lai arī pētījums tiek pamatoti kritizēts [4], tomēr ļoti iespējams, ka sava daļa patiesības tur ir. Jāpiebilst, ka sakarība varētu būt arī nelineāra vai modāla, piemēram, noteiktu sociālo grupu ietvaros, izslēdzot tos, kuri lamuvārdus lieto patiešām bieži (vai nelieto sociālos tīklus).

Fakts, ka kultūrā pastāv nerakstīts (vai rakstīts) ieteikums lamuvārdus nelietot, tikai pastiprina to iedarbību. Noteiktos laika periodos šis ieteikums var būt ar pieaugošu vai ar samazinošos tendenci. Mūsdienās acīmredzot attieksme pret lamāšanos kļūst arvien maigāka, tādēļ arī tās iedarbība samazinās un efekta panākšanai ir nepieciešamas arvien izsmalcinātākas lamas). Taču vēsturē ir bijuši periodi, kad ir bijusi manāma izteikta lamāšanās deflācija. To apliecina, piemēram, vēl salīdzinoši nesen normālā sarunvalodā lietotais latviešu vārds pauts, kam divdesmitā gadsimta pirmajā pusē arvien nostiprinājās sekundārā nozīme, kuras dēļ vārds no kulturālas pusdienu galda leksikas pilnībā izzuda. Jādomā, nebūt ne nejauši lamuvārdi iziet no modes, kad plašākas sabiedrības grupas ļoti cenšas piederēt pie augstāka sociālā slāņa, bet atgriežas, kad sociālās atšķirības mazinās – arī strādnieki sāk staigāt uzvalkos, bet nākamā paaudze, gluži pretēji, izvēlas agrāk strādniekiem raksturīgu apģērbu, piemēram, džinsus.

Ievērības cienīga ir arī lamuvārdu izcelsmes problemātika. Angļu valodā vairums lamuvārdu nāk no dziļākajiem, ģermāniskajiem angļu valodas slāņiem, nevis franču vai latīņu valodas, kas mūsdienās veido ievērojamu daļu šķirkļu angļu valodas vārdnīcās. Savukārt latviešu valodā, kā zināms, lamājoties lielā mērā tiek izmantoti citu valodu vārdi, lai gan pēdējā laikā ir manāma gan tendence plašāk izmantot latviešu valodu, kā arī izdomāt jaunus lamāšanās veidus un popularizēt piemirstos [5].

Saviesīgās sarunās tēma par lamuvārdiem bieži parādās kā pārsteiguma avots – un savdabīgi izskatās arī no psiholingvistikas teorijas viedokļa. Vai tiešām cita valoda ļauj nodrošināt salīdzināmu uzmanības pievēršanas efektu, kas ir viens no nozīmīgākajiem lamāšanās iemesliem? Vai varbūt latvieši pirms pāris desmitgadēm bija jau tik dziļi iekļāvušies krievu valodiskajā vidē, ka abas valodas būtībā bija sākušas šajā galā saplūst?

Tik tiešām, savulaik krievu valodu tolaik zināja praktiski visi, tādēļ valodas barjera, sasniedzot zināmu vecumu, vairs nepastāvēja. Tomēr nevarētu teikt, ka nebūtu pastāvējusi kultūras barjera vismaz aizspriedumu līmenī. Varbūt latviešu lamāšanās krieviski faktiski darbojas kā izsmalcināts labi/slikti robežas radītājs starp latviešiem un krieviem? Sak, mēs paši esam tik balti un tīri kā no tautasdziesmas, bet viss sliktais, netīrais tiek pateikts krieviski. Un, ja paliekam pie idejas, ka vārda nonākšana lamuvārdu kategorijā darbojas kā pašpastiprinošs elements, tad lamāšanās krieviski var pat palīdzēt nostiprināt neredzamu robežu starp abām kultūras vidēm, jo arī neitrālam krieviski pateiktam tekstam parādās neliela nejaucības maliņa…

Vēl interesantāk – vai mūsdienās, lamāšanās funkcijas daļēji pārņemot angļu valodai, šī nejaucības maliņa zināmā mērā nepārceļas arī uz to. Un vai šeit pat nav meklējama vismaz kāda sakne aizdomīgajai attieksmei pret amerikāņiem.

[1] Latviešu valodas vārdnīca (2006). Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga: Avots.

[2] Stephens, R., Atkins, J., Kingston, A. (2009). Swearing as a response to pain. Neuroreport, 20(12)1056-1060 https://www.researchgate.net/publication/26659449_Swearing_as_a_response_to_pain.

[3] Feldman, G., Lian, H., Kosinski, M., Stillwell, D. (2017). Frankly, We Do Give a Damn: The Relationship Between Profanity and Honesty. Social Psychological and Personality Science, 8(7): 816-826 https://www.gsb.stanford.edu/faculty-research/publications/frankly-we-do-give-damn-relationship-between-profanity-honesty.

[4] de Vries, R. et al. (2017). Honest People Tend to Use Less-Not More-Profanity: Comment on Feldman et al.’s (2017) Study 1. Social Psychological and Personality Science. http://journals.sagepub.com/doi/pdf/10.1177/1948550617714586.

[5] Paneļdiskusija "Latviešu valodas nenormatīvās leksikas bagātības" (2008). Satori. https://www.satori.lv/article/paneldiskusija-latviesu-valodas-nenormativas-leksikas-bagatibas.

Reinis Lazda

Reinis Lazda ir sociālais un organizāciju psihologs ar plašām interesēm un cieņas trūkumu pret neapstrīdamām patiesībām.    

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
1

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!