Kadrs no seriāla "Draugi" ("Friends")
 
Eseja
14.06.2019

Amerika – labākā valsts pasaulē? Bitch, please

Komentē
5
Saglabā

"Oh My God, Amerika ir amazing! I mean, es gribu tur dzīvot" – apmēram tā savā "Youtube" kanālā izsakās pazīstama latviešu blogere. Viņa ir tikai viena no daudzajiem jauniešiem, kas alkst nonākt zemē, kurā piepildās visi sapņi.

Latvijas sabiedrībā jau gadu desmitiem vērojams labvēlīgs noskaņojums pret amerikāņu kultūru un dzīvesveidu. Lielā mērā tas gadu gaitā veidojies, pateicoties ASV maigās varas [1] ietekmei. Tās ikdienišķais resurss ir kultūra, un mēs saņemam daudz "mīlestības" no ASV TV pārraidēm, popmūzikas un Holivudas kino. Šī nelielā apsēstība veido vismaz daļēju pamatu latviešu mazvērtības kompleksam.

Amerikāņu kultūras pastāvīgā klātbūtne Latvijas izklaides nozarē nodrošina to, ka tā mums kļūst tuva un saprotama. Bet šīs kultūras klātesamība nozīmē arī to, ka sevi ar to salīdzinām. No vienas puses, Latvijas sabiedrībā valda uzskats, ka Latvija un ASV ir divas dažādas, nesalīdzināmas valstis. Ne velti Latvija regulāri tiek samērota vispirms ar kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu –, tad ar citām ģeopolitikas ziņā līdzīgām Eiropas valstīm. Savukārt Savienotās Valstis visbiežāk tiek salīdzinātas ar citām lielvarām vai attīstītākajām pasaules valstīm. No otras puses, svešās kultūras nemitīgā klātbūtne, kā minēts, paredz vismaz neapzinātu salīdzinājumu.

Ir arī tādi salīdzinājumi, kurus neizdarām paši, – tie ir starptautisku organizāciju veikti pētījumi, kas aptver visas pasaules valstis. Tādas organizācijas kā PVO, ANO, UNESCO, "Greenpeace" u.c. regulāri īsteno projektus un apkopo datus ar mērķi sarindot valstis pēc atbilstības noteiktiem rādītājiem.

Lielākoties šo pētījumu dati apliecina, ka Savienotās Valstis pelnīti ierindojas starp attīstītākajām pasaules valstīm. Piemēram, ANO izstrādātā tautas attīstības indeksa (TAI) 2018. gada dati liecina, ka dzīve ASV salīdzinājumā ar Latviju patiešām ir labāka – ASV atrodas 13. vietā, bet Latvija – 41. vietā starp 189 valstīm.

Visticamāk, arī tiem latviešiem, kuri pret salīdzinājumiem izturas piesardzīgi, divdesmit astoņu vietu starpība šķiet pietiekami liela plaisa, lai apstiprinātu vispārējo priekšstatu par ASV pārākumu, un mēs kopīgi varam uzgavilēt sev, ka, būdami īsteni latvieši, nelolojām augstas cerības attiecībā uz savu valsti.

Taču vai Latvijā patiešām viss ir sliktāks? Mana pārliecība par Latvijas sekmēm atsevišķās nozarēs tomēr neļauj tam piekrist. Skaidrs, ka tādās jomās kā ekonomika un Visuma pētniecība Savienotās Valstis mums ir tālu priekšā, tomēr kāpēc iepriekš minētais SAI neatspoguļo Latvijas panākumus dzimumu līdztiesības jomā? Kā ar "Vice", "Vox" un "Beme" ziņu kanālu atspoguļoto skarbo realitāti par korupciju vides jomā un ieroču politikā? Nedrīkst neminēt trūkumus bērnu aizsardzības likumos štatos, kuros joprojām atļautas laulības starp bērnu un pieaugušo. Cik lielā mērā dzīves kvalitāti ASV ietekmē nesakārtotā veselības aprūpes sistēma? Pat tie, kuri padziļināti neinteresējas par šīs lielvalsts aktualitātēm, noteikti ir dzirdējuši par masu apšaudēm un teroraktiem, taču arī iedzīvotāju drošības ziņā Savienotās Valstis Latviju apsteigušas. Kā tas iespējams?

Aplūkojot starptautisko organizāciju veiktos pētījumus tuvāk, izrādās, ka nereti Latvijai gluži vienkārši neveicas ar atlasītajiem kritērijiem. Bieži vien tieši aiz pētījumu autoru novilktās robežas atrodas Latvijai glaimojošāki dati. "Tādējādi Latvijas un ASV salīdzināšana konkrētu kritēriju ietvaros ne vienmēr radīs padziļinātu izpratni."

Tāpēc piedāvāju uzrotīt piedurknes, izstaipīt locītavas un aplūkot abas valstis nedaudz citādi, izmantojot tos datus, kuri nozīmīguma ziņā varētu sacensties ar TAI vai citu pētījumu izvēlētajiem, bet tajos nav iekļauti. Ieskatam izvēlētas četras iedzīvotāju dzīves kvalitāti ietekmējošās sfēras: drošība, izglītība, veselība un dzimumu līdztiesība. Turpmākais izklāsts nepretendē uz vispusīga salīdzinājuma lauriem, tas drīzāk ir ieskats alternatīvos kritērijos un datos, kuru apskats, iespējams, varētu sniegt arī alternatīvu redzējumu.

Viens no tautas attīstības indeksa kritērijiem valsts iedzīvotāju drošības noteikšanai ir dabas katastrofās mājokli zaudējušo iedzīvotāju skaita koeficients. Tas raksturo to, kā personisko drošību ietekmē arī indivīdam piederošā īpašuma stāvoklis. Taču dabas katastrofas ir tikai viena no nelaimēm, kurai var būt šāda ietekme. Kā būtu, piemēram, ar mājokļa zaudēšanu vai īpašuma bojājumiem nemieru vai masu grautiņu rezultātā? Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas šādus zaudējumus cietušas tikai divas ēkas 2009. gada nekārtībās Vecrīgā. Turpretī ASV masu nekārtības ar sekām, ko tās rada, ir salīdzinoši regulāra parādība, jo to pamatā visbiežāk ir joprojām aktuālā etniskā sašķeltība un rasisms. Piemēram, 1992. gadā Losandželosā tumšādaino iedzīvotāju protestu laikā izcēlās plaši nemieri sešu dienu garumā, kuru laikā nodarītie bojājumi īpašumiem – mājām, veikaliem, automašīnām utt. – tika lēsti viena miljarda dolāru apmērā. Līdzīga rakstura, taču mazāka apmēra nemieri sekojuši 2014. un 2015. gadā.

Iedzīvotāju drošību ietekmē arī apdraudējums, ko rada iespēja ikvienam, kas sasniedzis astoņpadsmit gadu vecumu, nēsāt šaujamieroci. 2018. gadā ASV piedzīvoja vidēji vairāk nekā vienu masu apšaudi dienā (ieskaitot tās, kuru laikā neviens nav gājis bojā) [2].Masu apšaudes varbūt arī rada tikai nelielu daļu no šaujamieroču vardarbības valstī, taču šī apdraudējuma, tāpat kā terorisma varbūtība nosaka, cik droši iedzīvotāji jūtas publiskajā telpā. Uzbrukums var notikt pavisam ikdienišķās un miermīlīgās vietās, piemēram, skolā, frizētavā, kafejnīcā vai koncertvietās un naktsklubos. Kopš 2001. gada ASV notikuši seši nopietni terorakti, tostarp masu apšaude ar 49 bojāgājušajiem 2016. gadā naktsklubā Orlando. Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas noticis viens terorakts (galerijā – tolaik universālveikalā – "Centrs" 2000. gadā) un nav notikusi neviena masu apšaude.

Iedzīvotāju drošību ietekmē arī specifiski rādītāji, kuriem starptautiskos pētījumos netiek pievērsta uzmanība, jo to datus nav iespējams skatīt paralēli. Savienotās Valstis ir iesaistītas karā, bet Latvija (tiešā veidā) nav, taču Latvijas intereses pastāvīgi apdraud Krievijas mēģinājumi iejaukties tās iekšpolitikā. Šobrīd gan šķiet, ka ASV, salīdzinājumā ar Latviju, cieš no Krievijas iejaukšanās lielākā mērā, ņemot vērā, ka tās drošības dienesti nesen iznākušajā ziņojumā secinājuši, ka atsevišķas personas Krievijas valdības uzdevumā 2016. gadā veikušas darbības ar mērķi ietekmēt valsts prezidenta vēlēšanu rezultātus.

Vai esat redzējuši slavenā komiķa Džimija Kimela šova sižetu, kur Sanseta bulvārī garāmgājējiem lūdz norādīt kartē kādu valsti (kaut ASV), taču viņiem tas sagādā lielas grūtības? Šādi un līdzīgi sižeti mudina novērtēt izglītības kvalitāti Latvijā. Valstu starpā tā tiek salīdzināta ar starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (SSNP jeb angliski PISA) punktu skaitu, un, kaut pēc komiskās epizodes noskatīšanās varētu šķist citādi, SSNP jaunākie dati liecina, ka Amerikas Savienotās Valstis un Latvija pasaules izglītības kvalitātes skalā iekļaujas tajā pašā – vidēju rādītāju amplitūdā (ASV skolēnu zināšanas vidēji ir nedaudz augstākas).

Tomēr jāņem vērā, ka SSNP ietvaros zināšanas tiek pārbaudītas tikai trijās disciplīnās – matemātikā, lasīšanā un dabaszinātnēs. Ja pārbaude tiktu veikta arī citos priekšmetos, aina, iespējams, mainītos. Atsevišķiem priekšmetiem Amerikas obligātās izglītības sistēmas ietvaros tiek veltīts ļoti maz laika, piemēram, tiek mācīta tikai viena svešvaloda, un daudzviet šo priekšmetu visu divpadsmit klašu garumā pasniedz tikai divus gadus. Savukārt ģeogrāfija kā mācību priekšmets lielākajā daļā štatu vispār nav obligāta un, ja tiek pasniegta, tad tikai kā daļa no plašāka sociālo zinātņu priekšmeta.

Būtisks iedzīvotāju dzīves kvalitātes rādītājs ir veselības stāvoklis, un attīstītās valstis par to rūpējas, nodrošinot pieeju veselības aprūpei. ASV budžetā veselības nozarei paredzētais finansējums ir viens no augstākajiem pasaulē (16,8 % no iekšzemes kopprodukta). Tas varētu likt domāt, ka veselības aprūpe bez problēmām pieejama katram, taču sīkāka izpēte atklāj, ka ar veselības aprūpi saistītās izmaksas ASV ir ļoti augstas un attiecībā pret tām valsts finansējums izdevumu segšanai nemaz nav tik liels. Dati par konkrētām izmaksām Latvijā nav pieejami, taču "ABC News" ziņo [3], ka salīdzinājumā, piemēram, ar Nīderlandi medikamenti ASV ir līdz trim reizēm dārgāki, bet pārbaudes un procedūras līdz pat desmit reizēm dārgākas. Salīdzinājumā ar Rietumeiropas valstīm Latvijā šīs izmaksas kopumā ir vēl zemākas. ASV ir vienīgā no bagātajām un attīstītajām valstīm, kurā joprojām nepastāv vispārēja valsts finansēta veselības aprūpes sistēma un, kamēr republikāņi turpina tās ideju uzskatīt par kaut ko tikpat ambiciozu kā valsts apmaksātas SPA procedūras ar Alpu māliem, iedzīvotājiem, kuriem nav veselības apdrošināšanas, visas izmaksas jāsedz pašiem, un tas dažkārt noved pat pie parādsaistībām.

Salīdzinot iedzīvotāju veselības stāvokli dažādās pasaules valstīs, uzmanība bieži tiek pievērsta datiem par nepietiekamu uzturu. Kaut šī problēma valstiskā līmenī nepastāv ne Latvijā, ne ASV un dati par to neapšaubāmi ir noderīgi rādītāji, šāda salīdzinājuma iznākums tomēr būs asimetrisks, ja netiks ņemta vērā statistika, kas saistīta ar nepareiza uztura otru galējību. Arī iedzīvotāju liekā svara un aptaukošanās problēmas būtiski ietekmē veselību, un šajā ziņā amerikāņu rūpes par sevi parādās citā gaismā – pēc Pasaules Veselības organizācijas 2016. gada datiem, ASV liekais svars un aptaukošanās raksturīga vidēji 37,3 % iedzīvotāju, kamēr Latvijā ar šo problēmu cīnās 25,7% iedzīvotāju.

Dzimumu līdztiesības jomā datu trūkuma dēļ abas valstis ir grūti kvalitatīvi salīdzināt. Kā vienu no pētījumiem var minēt nesen veikto Pasaules Bankas salīdzinājumu par atšķirībām likumdošanā. Tajā secināts, ka šobrīd tikai sešas no visām pasaules valstīm darba likumdošanā sievietēm un vīriešiem nodrošina vienlīdzīgas tiesības. Tās ir Beļģija, Dānija, Francija, Latvija, Luksemburga un Zviedrija. Līdztiesīguma nozīmi valsts attīstībā skaidro bijusī Pasaules Bankas prezidente Kristalīna Džordžīva (Kristalina Georgieva): "Dzimumu līdztiesība ir svarīgs ekonomiskās izaugsmes elements. Sievietes ir puse no pasaules iedzīvotājiem, un mums pārtikušas pasaules veidošanā ir spēlējama sava loma. Taču mums nesekmēsies, ja likumi mūsu ceļā liks šķēršļus." [4]

Nonākot atpakaļ pie kultūras un tās nozīmes, jāatzīst, ka likumdošana ir tikai daļa no tā, kas iedrošina sievietes dzīvot pilnvērtīgi un neatkarīgi. Džoels Levins (Joel Levin), kas ir līdzdibinātājs ASV kampaņai pret seksuālo vardarbību skolās, pauž novērojumu, ka popkultūra uztur modeli par standarta dzimumu īpašībām. Visvērtīgākā meiteņu īpašība ir viņu ārējais izskats, turpretī puišiem tas ir spēks un bravūra. Amerikāņu filmās un seriālos reti kad redzama fiziski spēcīga meitene, kura prot sevi aizstāvēt. Gluži otrādi – meitenes parasti ir bezpalīdzīgas, un vienīgais, kas spējīgs viņas glābt, ir drosmīgs puisis. Meitenes attēlotas trauslas un pasīvas, turklāt tiek aicinātas izskatā izcelt seksualitāti, savukārt puiši ir skaļi, aktīvi un dominējoši. Jauniešu vidū šiem stereotipiem ir ļoti liela ietekme – skolās un koledžās notiek tik daudz seksuāla rakstura uzbrukumu, ka tām nepieciešama pašām sava #MeToo kustība –#MeTooK12. [5] Tie nav atsevišķi gadījumi, šo modeli atbalsta amerikāņu kultūra kopumā. Jautājumu par dzimtes stereotipiem, kuros augot jūtas iesprostoti gan puiši, gan meitenes, veiksmīgi aplūko amerikāņu režisore Dženifera Ņūsoma (Jennifer Newsom) savās dokumentālajās filmās "Miss Representation" (2011) un "The Mask You Live In" (2015).

Patiešām labi amerikāņi ir vienā jomā – PR. Būdami visai augstās domās par sevi (grūti būt paškritiskiem, ja izejas pozīcija ir "Amerika ir labākā valsts pasaulē"), viņi ar maigās varas palīdzību nekautrējoties izplata savu kultūru visā pasaulē. Reizēm pat šķiet, ka Savienoto Valstu iedzīvotāju laimes formula – kola, burgers un "Netflix" – drīz uzlauzīs pat budistu klostera vārtus.

Kamēr "Latvija ir bedre", kurā ekonomika neattīstās, kā gribētos, valsti izzog, politiķi melo, korupcija netiek apkarota, bizness netiek atbalstīts utt., tikmēr Amerika, par spīti līdzīgām likstām, kā arī terorismam, rasismam, un prezidentam, kurš melo vidēji deviņas reizes dienā, ir "labākā valsts pasaulē". Kāpēc?

Tāpēc, ka "viss ir slikti", tāpat kā "Amerika ir labākā valsts pasaulē", ir noskaņojums, nevis vispārējs stāvoklis valstī, tā ir attieksme jeb tas, kas angliski tiek izteikts ar ietilpīgo frāzi "state of mind" (burtiskā tulkojumā "prāta stāvoklis" – red.). Kamēr latvieši slīgst neauglīgos salīdzinājumos un frāzēs – amerikāņi novērtē to, kas viņiem ir. Varbūt tieši pašpārliecinātība un veselīga paškritika ir tas, ko mums vajadzētu pārņemt no amerikāņu kultūras. Un, protams, nedaudz "Netflix".

Autoritāri režīmi, korupcija un nabadzība Āfrikas valstīs, karš un radikāla reliģiozitāte Tuvajos Austrumos, dzimumu nevienlīdzība Āzijā, monopols politikā un sabiedriskajā domā Krievijā, mafija un personiskās drošības trūkums Dienvidamerikā, terorisms un vardarbīgi protesti pasaules attīstītākajās valstīs – šādi raugoties uz pasauli kopumā, rodas pateicība par to, ka Latvija ir tieši tāda, kāda tā ir. Tas, kā sevi redzam, atkarīgs arī no tā, ar ko sevi salīdzinām, – mēs esam drosmīgi un ļoti prasīgi, salīdzinot sevi ar saujiņu to pasaules valstu, kuras attīstībā tikušas vistālāk, taču papildus norādēm uz to, kā mums trūkst, tas nereti liek arī atstāt novārtā visu to, ko jau esam sasnieguši. Jā, Latvija ir neliela valsts un mūsu nav daudz, bet tas nebūt nenozīmē, ka tāpēc esam lemti neveiksmei. Gluži otrādi – kā būtu, ja mēs mainītu redzējumu un latviešu nelielo skaitu skaidrotu ar to, ka laba daudz nevajag? Viss atkarīgs no skatupunkta.

[1] Varas veids, kurā pārmaiņas varas objekta rīcībā/uzvedībā notiek varas subjekta kulturālās (ekonomiskās, harismātiskās, arī personiskās u. tml.) pievilcības, pausto vērtību vai ārpolitikas darbību dēļ.

[2] Pēc "Gun Violence Archive" (www.gunviolencearchive.org) datiem.

[3] Rakstā "Why the US spends more on health care than other countries, but doesn't fare better: Study" ziņu kanāla mājaslapā.

[4] Citāts "The Guardian" rakstā "Only six countries in the world give women and men equal legal work rights" laikraksta mājaslapā.

[5] "K12" ir Savienoto Valstu formālā divpadsmit klašu izglītības sistēma.

Daila Krakte

Daila Krakte absolvējusi Latvijas Universitāti ar bakalaura grādu filozofijā. Tulko tekstus par mākslu un kultūru un interesējas par emocionālo inteliģenci.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
5

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!