2012. gada nogalē Ameriku pāršalca ziņa, ka no skolu obligātās literatūras saraksta plānots izņemt Dž. D. Selindžera ''Uz kraujas rudzu laukā'' un Hārperes Lī darbu ''Kas nogalina lakstīgalu...'' - amerikāņu jaunatnes literatūras klasiku. Iemesls: daiļliteratūra ir jāaizstāj ar informatīva rakstura darbiem, kas paaugstinās jauniešu konkurētspēju darba tirgū. Izmaiņas aizokeāna skolu obligātās literatūras sarakstos rada nelielu atbalsi arī Latvijā - sabiedrība saviļņojās un noklusa.
Kritēriji, sastādot obligāto literatūras sarakstu skolām, pirmkārt, ir pedagoģiski, jo skola nav vasaras nometne Amatas upes krastā. Taču pusaudža gadiem raksturīga izteikta pretestība, pat noliegums pret visu obligāto, tajā skaitā arī skolas noteikto literatūru. Cenšoties paplašināt obligātās literatūras robežas, kopš 2002. gada obligātās literatūras lasīšanai ir radīta alternatīva - Bērnu un jauniešu žūrija. Sākotnējais Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra iniciatīvas projekts ir pāraudzis ilgstpējīgā lasīšanas veicināšanas programmā, kas aptver ap 600 bibliotēkas un lasīšanas centrus Latvijā un ārpus tās. Bērnu un jauniešu žūrijā ik gadu piedalās vairāki tūkstoši bērnu un jauniešu, šogad to skaits sasniedza 17 000.
Pirmais no šīs žūrijas pamatprincipiem - dalība žūrijā ir brīvprātīga. Par žūrijas dalībnieku var kļūt jebkurš bērns vai jaunietis, kurš lasa un ir bibliotēkas lietotājs.
Otrais pamatprincips - gada laikā žūrijas dalībniekam ir jāizlasa 5 piedāvātās grāmatas savā vecuma kategorijā (jaunākā skolas vecuma bērni, pamatskolas audzēkņi un vidusskolnieki). Bērnu un jauniešu žūrijas grāmatu kolekcijas veidošanā tiek pieaicināti eksperti no Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomes, Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātes, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas un citām ar literatūru un lasīšanas socioloģiju saistītām institūcijām.
Trešais žūrijas pamatprincips - gada beigās, kad grāmatas ir izlasītas Bērnu un jauniešu žūrijas dalībnieki aizpilda anketas, kurās grāmatas novērtē ar: ļoti patika līdz ļoti nepatika un atbild uz jautājumiem, kas saistīti ar lasīšanas paradumiem.
Bērnu un jauniešu žūrijas dalībnieku vērtējums ir svarīgs, jo parāda vispārējo kopainu ne vien lasīšanas tendencēs, bet visā sabiedrībā kopumā, tādā veidā palīdzot atbildēt uz jautājumiem: “Kāda ir jaunā mūsdienu sabiedrība?” un “Kādas ir mūsdienu bērnu un jauniešu intereses?” Bērnu un jauniešu žūrijas lasīšanas veicināšanas programma ļauj turēt roku uz pulsa un neatpalikt no mūsdienu realitātes. Lasīšanas paradumi sniedz ieskatu arī tā saucamājā pelēkajā zonā, par ko ikdienā nerunājam vai arī mums pietrūkst vispatverošas informācijas.
Bērnu un jauniešu žūrijas anketās žūrijas dalībnieki tika lūgti atbildēt uz jautājumu - Kāda ir tava mīļākā grāmata? Interesanta aina veidojas, pētot jauniešu lasīšanas tendences (šajā grupā ietilpst 8.-12.klašu skolnieki).
Ja visbiežāk minētās jauniešu grāmatas būtu iespējams izspēlēt filmas cienīgā sižetā, tad tas būtu sekojošs - atsprāgst durvis un parādās zombijs, vampīrs vai vilkatis. Viņš vai viņa ir skaists un cieš no tā, ka nav parasts cilvēks. Ar nelielām variācijāms sižets ir līdzīgs gandrīz visās šīs grupas grāmatās. Vampīru sāgas ir viegli lasāmas, varoņiem piemīt neparastas spējas un viņi ir žilbinoši skaisti. Stefānijas Meieres nebeidzamo “Krēslas’’ sāgas ciklu izkonkurē Sūzana Kolinsa ar grāmatu "Bada spēles"’. Lasītāko skaitā ir arī vampīru tematikai veltītās Garsijas Stolas ‘’Daiļās būtnes’’, P.K.Kastas un Kristīnas Kastas grāmatas ‘’Iezīmētā’’ un ‘’Nodotā’’. Arī anketās pieminētā Megija Stīvotera savā romānā ‘’Trīsas’’ runā par vampīriem un vilkačiem. Iepriekš minētajām grāmatām raksturīga vienkārša valoda, viegli uztverams sižets un ir skaidri iezīmēts konflikts - parasti labais cīnās pret ļauno, kas tiek parādīts tieši un brutāli. Šāda veida grāmatās velti meklēt attiecību nianses, smalkus sižeta pustoņus, tās neraisa jautājumus, bet dod tikai skaidras atbildes. Līdzīgi kā plaša patēriņa Holivudas filmas, kas sniedz mānīgu atslābināšanās sajūtu. Grāmatas par vampīriem un vilkačiem ir plaša patēriņa prece it visur pasaulē, īpaši jauniešu auditorijā, bet ne tikai. Arī pieaugušie mīl atslēgties romantisma piesātinātajā krēslas pasaulē. Vilkāči un vampīri ir modes lieta, savdabīgs labprātīgais komunisms – visi lasa vienu un to pašu.
Veidojot Bērnu un jauniešu grāmatu kolekciju, tiek īpaši piedomāts, lai izvairītos no plaša patēriņa grāmatām. Žūrijas kolekcijā tiek iekļautas grāmatas, kas māca domāt un rada jautājumus, kurās nav viennozīmīgas atbildes. Četrpadsmitgadīgā Regīna anketā raksta, ka vēlētos, lai “..nākošgad būtu vairāk grāmatu par cilvēku likteņiem un viņu spējām uz neticamām lietām.”
Šogad Bērnu un jauniešu žūrijā klašu grupā 8.-12.klase par labāko tika atzīta lietuviešu izcelsmes amerikāņu rakstnieces Rutas Šepetis stāsts ‘’Starp pelēkiem toņiem’’ (nejaukt ar E.L.Džeimsa ‘’Greja piecdesmit nokrāsas”), kas vēsta par kādas lietuviešu ģimenes izsūtījumu uz Sibīriju. Astoņpadsmitgadīgā Laila raksta, ka viņa 1.vietu piešķīrusi grāmatai ‘’Starp pelēkiem toņiem’’, jo ‘’.. šī grāmata saviļņo līdz sirds dziļumiem, tā liek izjust visu pašai. Kad lasīju šo grāmatu, tad šķita, ka tas viss notiek ar mani.” Piecpadsmitgadīgā Kristīne min, ka bija interesanti lasīt par karu un, ka lasītais noderēs vēstures stundās.
Jauniešiem patīk grāmatas, kas izraisa emocionālu pārdzīvojumu, kurās ir reālistiski notikumi, vēsture, smeldzošas emocijas un laimīgas beigas. Līdzās vēstures faktiem, svarīgi lasītājam dot iespēju iejusties galveno varoņu ādā. Vairāk grāmatas vidusskolas jaunieši vēlētos lasīt par vēsturi, kultūru, jauniešiem, izklaidēm, romantiku un fantastiku, grāmatas, kurās reālais mijas ar irreālo.
Bērnu un jauniešu žūrijas dalībnieki mīļāko, jebkad lasīto grāmatu skaitā minēti arī tādi latviešu literatūras smagsvari kā Reinis un Matīss Kaudzītes ar darbu ''Mērnieku laiki'' (gan tikai vienreiz), Rūdolfs Blaumanis ar lugu ''Indrāni'', Jānis Poruks ar stāstu ''Pērļu zvejnieks'', Jānis Klīdzējs ar bērnības atmiņu romānu ''Cilvēks bērns'', Anna Brigadere ar pasaku lugu ''Sprīdītis'', Aspazija ar sievietes jūtu dzīvei veltīto lugu ''Zaudētās tiesības'', Jānis Jaunsudrabiņš ar skaudro mīlas stāstu ''Vēja ziedi'', Regīna Ezera ar noveļu krājumu ''Cilvēkam vajag suni'', Anšlavs Eglītis ar autobiogrāfisko 20.-30.gadu Latvijas kultūras dzīves romānu ''Pansija pilī'' un citi.
No jaunāko laiku latviešu literatūras absolūta favorīte ir jaunā rakstniece Laura Dreiže, fantastikas romānu daudzrakstītāja ar grāmatām - ''Pūķa dziesma'', ''Nepabeigtais skūpsts'' un ''Naktstauriņš''. Minēta arī Anda Neiburga ar smeldzīgo stāstu ''Stāsts par Tilli un Suņuvīru'', Andra Manfelde ar Latvijas sociālajai realitātei veltīto romānu ''Dzimtenīte'', Vilis Lācītis ar viestrādnieku sociālai realitātei veltīto romānu ''Stroika ar skatu uz Londonu'', Kārlis Vērdiņš ar dzejoļu krājumu ''Burtiņu zupa'', jaunā, karēvīgā Kristīne Ulberga – Rubīne ar vecāku un pusaudžu attiecību garstāstu ''Es grāmatas nelasu'', arī Māris Rungulis ar pusaudžu garstāstu ''Aste ko luncināt'' un Zenta Ērgle ar padomju laika hītu, garstāstu par pusaudžu attiecību sarežģījumiem ''Starp mums meitenēm runājot''.
Kā grāmatas, pie kurām vērts atgriezties, ir minēts gan Ļeva Tolstoja apjomīgais, episkais romāns ''Anna Kareņina'', gan Brigitas Bobelas viens no pirmajiem seksuāli piesātinātajiem pusaudžiem veltītais romāns “Skolotājā iemīlēties nedrīkst''. Vērtējumos minētas arī tādas autores kā Margareta Mičela, Šarlote Brontē kopā ar Kasandru Klēru un Lorensu Oliveru, kas pārstāv mūsdienu fantāziju žanru. Netiek aizmirstas Brāļu Grimmu pasakas un Viljama Šekspīra ''Romeo un Džuljeta''. Pārsteidzoši daudz jauniešu anketās, kā mīļāko grāmatu nosauc Kristiānes F. dokumentālo vēstījumu ''Mēs Zoo stacijas bērni''. Grāmatā tiek atklāta narkomāna ikdiena kādā no Berlīnes rajoniem.
Bērnu un jauniešu žūrijas dalībnieku aizpildītās anketas parāda alternatīvās lasīšanas tendences, atliek tikai izdarīt secinājumus un domāt, kā rīkoties ilgtermiņā.
Jaunā Bērnu un jauniešu grāmatu kolekcija ir izvēlēta, ņemot vērā jauniešu un bērnu intereses. Tajā tiks piedāvāta jaunākā literatūra - latviešu un ārzemju autoru darbi, fantastikas un reālu atmiņu romāni, jautri un neparasti dzejoļu krājumi, 50.gadu klasika un bērnu šausmu stāsts, pusaudžu attiecību sarežģījumu romāns un filozofiska apcerīgs piedzīvojumu stāsts. Tuvākajā laikā tiks izsludināta kārtējā pieteikšanās Bērnu un jauniešu žūrijas 2013. gada lasīšanas maratonam, kurā, kā jau minēju iepriekš, var pieteikties ikviens. Četrpadsmitgadīgā Elīna anketā raksta: ‘Lasīt grāmatas ir interesanti un ir vismaz ko darīt’’. Atliek piekrist un pāršķirt nākamo lappusi.
2