Foto: Ģirts Raģelis
Viens no šīs sezonas teātra ievērojamākajiem notikumiem bija krievu režisora Kirila Serebreņņikova iestudējums uz Nacionālā teātra skatuves – noslēpumainā Georga Bīhnera luga "Voiceks", kurā galveno lomu atveido aktieris Gundars Grasbergs.
Jau ziemā intervijā "Satori" Kirils Serebreņņikovs atklāja, ka Rīgā grib nodarboties ar to, ko Maskavā īsti neatļaujas. "Nekādu dziesmiņu nebūs," viņš toreiz teica, atsaucoties uz savu iepriekšējo iestudējumu Nacionālajā teātrī – "Mirušajām dvēselēm". Ņemot vērā Nacionālā teātra tradīcijas, "Voiceka" iestudējumu vēl jo vairāk uztver kā drosmīgu direktora Ojāra Rubeņa soli. To novērtē Latvijas teātra pārstāvji, ko domā Nacionālā teātra "abonements", mēs nojaušam, taču, kā jūtas aktieris, kurš šo krāšņo un laikmetīgo izrādi nes pie tradicionālā skatītāja?
Gluži nemanot saruna aizvirzās par ārprātu aktiera profesijā – kā to nospēlēt, kā pašam nesajukt un kur likties, ja vairs negribas būt aktieriem.
"Par masāžistu es vēl varētu strādāt, tas mani interesē. Ja nu galīgi viss," neticīgi smaida Grasbergs.
Sarunu un kadrus no izrādes skatieties videointervijā.
0