Reaģējot uz Latvijas Zinātņu akadēmijas rīkoto ekspertu konsīliju par "Par Stambulas konvenciju" un tā slēdzienu atlikt konvencijas ratificēšanu, 33 Latvijas zinātnieki un pētnieki ir izplatījuši atklātu vēstuli, kurā kritizēts gan slēdziena teksts, gan tā konstruēšanas veids, kā arī aicināts konvenciju ratificēt, informē "LSM.lv".
18. aprīlī Latvijas Zinātņu akadēmijā notika Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas rīkots ekspertu konsīlijs "Par Stambulas konvenciju", kurā piedalījās Saeimas deputāti, Tieslietu ministrijas pārstāvji un neatkarīgi eksperti ar mērķi izvērtēt Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētās Stambulas konvencijas darbības jomas un nozīmi Latvijā. Šīs nedēļas sākumā izplatīts konsīlija gala slēdziens, kurā aicināts atlikt konvencijas ratificēšanu: "līdz brīdim, kad neskaidrie jautājumi būs noskaidroti un precizēti, to ietekme izpētīta un izskaidrota sabiedrībai, būs izslēgta iespēja izmantot SK kā ideoloģisku instrument sabiedrības pārveidošanai un būs sagatavota Konvencijas īstenošanai nepieciešamā infrastruktūra, Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencijas) ratifikāciju atlikt."
Reaģējot uz šo slēdzienu, 24. maijā 33 Latvijas zinātnieki parakstījuši un Izglītības un zinātnes ministrijai, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidentam Ojāram Spārītm un LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas padomei adresējuši atklātu vēstuli, kurā apšauba konsīlija norisi un slēdziena pamatotību, vienlaikus aicinot Stambulas konvenciju tomēr ratificēt.
Piedāvājam iepazīties ar vēstules tekstu:
"Rakstām par 2018. gada 18. aprīlī notikušo LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas konsīliju "Par Stambulas konvenciju" un tā slēdzienu. Saskaņā ar LZA mājas lapā sniegto aprakstu, "konsīlijā ir vairākas principiālas dalībnieku grupas: valsts institūciju pārstāvji, kas informē ekspertus un kompetenti atbild uz ekspertu uzdotajiem jautājumiem; eksperti, kas vispusīgi analizē jautājumu; plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kas seko diskusijai un pauž informāciju sabiedrībai; interesenti, kas vēlas noklausīties diskusiju klātienē."
- Vēršam uzmanību, ka konsīlijs un tā slēdziens pārkāpj konsīlija norises regulējumu. Pirmkārt, konsīlijā valsts institūciju pārstāvju viedoklis netika skaidri nodalīts no ekspertu viedokļa, bet slēdzienā konsīlija transkriptiem tika pievienots papildu viedoklis, lai iegūtu vajadzīgajam slēdzienam atbilstošu "balsu" skaitu. "Balsu" samērs savukārt ir iegūts, mehāniski summējot visu klātesošo ekspertu un valsts institūciju pārstāvju un papildu pievienotā "eksperta" balsi. Konsīlija slēdzienā vispār netika pārstāvēts par jomu atbildīgās Labklājības ministrijas viedoklis.
- Uzskatām, ka konsīlija norises gaita un slēdziena uzbūve neatbilst zinātniski kvalificētam slēdzienam gan tvēruma, gan argumentu pamatotības ziņā. Diskusijas sākumā tika uzdoti tendenciozi un neētiski jautājumi, piemēram, "Kas ir vardarbība un līdztiesība/vienlīdzība ikdienā? Kā tā izpaužas un kā tās mazināt vai nepieļaut?", pievienojot slēdzienam arī ar Konvenciju nesaistītus pārspriedumus.
- Lai arī sākotnēji paredzēts kā zinātnes pienesums sabiedrībai, šādi organizēts konsīlijs degradē Latvijas zinātni, Latvijas Zinātņu akadēmijas prestižu un tās ekspertīzes kvalitāti.
- Lūdzam LZA stingrāk pārraudzīt konsīliju ekspertu atlasi (piemēram, izvirzot līdzīgus kritērijus kā LZP ekspertu statusam) un konsīlija organizēšanas kārtību, šādi nodrošinot zinātniski kvalitatīvu un pamatotu ekspertīzi.
- Mēs, zemāk parakstījušies trīsdesmit trīs Latvijas zinātnieki un pētnieki, nepiekrītam konsīlija slēdzienam un aicinām Saeimu ratificēt Konvenciju, nesaskatot nekādus zinātniski pamatotus riskus Latvijas sabiedrībai un Satversmei. Konvencijas neratificēšana, savukārt, būs spēcīgs signāls starptautiskajai sabiedrībai un varmākām, apliecinot, ka Latvijā ir augsta tolerance pret vardarbību ģimenē.
Ar cieņu, zemāk uzskaitīto zinātnieku un pētnieku vārdā
Aivita Putniņa, PhD (Cantab), Latvijas Universitātes asociētā profesore
LU Humanitāro zinātņu fakultāte,
Visvalža 4a, Rīga, LV1050
epasts: [email protected]
Kristīne Dupate, Dr.iur., Latvijas Universitātes asociētā profesore
Dace Balode, Dr. theol., Latvijas Universitātes profesore
Valdis Tēraudkalns, LU Teoloģijas fakultātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis
Marija Golubeva, Dr. hist., politikas analīti
Kārlis Vērdiņš, Dr. philol.
Baiba Bela, Dr. sc.soc., Latvijas Universitātes asociētā profesore
Signe Mežinska, Dr.sc.soc., Latvijas Universitātes asociētā profesore
Ineta Lipša, Dr. hist., Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece
Velga Vēvere, Dr. phil, Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece
Anne Sauka, Dr. phil. LU VFF lektore un pētniece
Ilze Mileiko, Dr. philol., SIA "Projektu kvalitātes vadība" pētniece,
Ivars Neiders, Dr. phil, Rīgas Stradiņa Universiātes docents
Dace Kavasa, Latvijas pārstāve EIGE ekspertu forumā,
Andris Šuvajevs, SUSPLACE pētnieks, Latvijas Universitāte,
Jānis Ozoliņš, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks,
Emīls Ķīlis, PhD, Baltic Studies Centre pētnieks,
Miķelis Grīviņš, Dr. sc.soc., Baltic Studies Centre pētnieks,
Anda Ādamsone-Fiskoviča, Dr.sc.soc., Baltic Studies Centre pētniece,
Toms Ķencis, Dr. art., LULFMI pētnieks,
Dina Bite, Dr.sc.soc., Latvijas Lauksaimniecības universitātes asociētā profesore,
Inese Šūpule, Dr.sc.soc., Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece,
Tālis Tisenkopfs, Dr.soc, Baltic Studies Centre vadošais pētnieks un Latvijas Universitātes profesors,
Ieva Tihovska, Dr. art., Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece,
Ilona Kunda, Dr. Sc. Soc., Latvijas Kultūras akadēmija,
Elīna Ozoliņa, M Hum., M Soc,. SIA Jaunrades laboratorija, vadošā pētniece,
Laima Geikina, Dr. theol., Dr. paed., Latvijas Universitātes profesore,
Karlīna Grīviņa, M Soc., M Art, tirgus pētniece,
Ieva Puzo, PhD, Rīgas Stradiņa Universitātes pētniece,
Karīna Vasiļevska-Dāsa, MSc, Kalifornijas universitātes Sanfrancisko/Berklijā doktorante,
Sandra Šūmane, Dr. sc.soc., Baltic Studies Centre pētniece,
Klāvs Sedlenieks, PhD, Rīgas Stradiņa Universitātes docents,
Jānis Daugavietis, Dr.Sc.Soc., Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks."
8