Photo by Mathew Schwartz on Unsplash
 
Aktualitātes
28.12.2018

23 zinātnes fakti, kurus nezinājām gada sākumā

Komentē
2

Jauns cilvēka orgāns, milzīga "tumšā biosfēra", veids, kā atkal padarīt Sahāras tuksnesi zaļu, – tie ir tikai daži no atklājumiem, kurus zinātnieki veikuši šogad. Portāls "Science Alert" apkopojis 23 aizraujošus zinātnes faktus, ko nezinājām gada sākumā.

1. Austrālijā plēsīgie putni apzināti izraisa meža ugunsgrēkus. Austrālijā aprakstītas vismaz trīs plēsīgo putnu sugas, kas izmanto degošus zariņus no jau liesmojošiem laukiem, lai ar tiem aizdedzinātu uguns vēl neskartas platības. Vietējie iedzīvotāji jau sen novērojuši šo fenomenu, bet tikai šogad tas pirmo reizi izpētīts zinātniski. Kā domā zinātnieki, plēsēji tādējādi no slēptuvēm izdzen medījumu.

2. Pavērsiens šūnu bioloģijā. Lielāko daļu mūsu DNS glabā šūnu kodoli, taču daļa atrodama arī mitohondrijos jeb "šūnu spēkstacijās". Ilgstoši tika uzskatīts, ka mitohondriālo DNS pēcnācēji manto tikai pa mātes līniju, taču šogad zinātnieki atklāja, ka to var tālāk nodot arī tēvi. Šis atklājums tiek uzskatīts par revolucionāru.

3. Zinātnieki atklājuši vēl vienu šarmantu akmenszivs īpašību. Kā izrādās, tā ir ne tikai indīgākā zivs pasaulē, bet zem akmenzivs acīm paslēpti saliekamajiem nažiem līdzīgi asi kaula izaugumi, ar kuriem tā var ievainot pretinieku.

4. Atklāts veids, kā ne tikai četrkāršot Zemes enerģijas ieguves apmērus, bet arī apzaļumot Sahāru. Amerikāņu pētnieki nākuši klajā ar aprēķiniem, kas rāda, ka, noklājot Sahāras tuksnesi ar saules bateriju fermu Ķīnas vai ASV lielumā un pievienojot tai vēja ģeneratorus, būtu iespējams ne tikai saražot četras reizes vairāk elektrības, nekā pasaule patērē šobrīd, bet arī panākt to, ka Sahārā beidzot līst lietus un atjaunojas veģetācija. Tas notiktu, jo, kā rāda novērojumi, liela mēroga saules bateriju un vēja ģeneratoru fermas palīdz noregulēt temperatūru zemes virsmas tuvumā.

5. Lielais karstuma vilnis Eiropā nesa virkni atklājumu. Lielbritānijā sausajā zālē iezīmējās senu būvju kontūras, savukārt Čehijā upes līmeņa samazināšanās ļāva pirmoreiz pēc ilgiem laikiem skatīt tā saucamos "bada akmeņus" ar biedējošiem brīdinājumiem, piemēram, "Ja tu mani redzi, raudi" un gadskaitļiem no 15. līdz 17. gadsimtam, kad ilgstoši sausuma viļņi iznīcināja ražu un izraisīja plašu badu.

6. Iespējams mākslīgi ģenerēt daļiņas ar "negatīvu masu". Šīs daļiņas sauc par polaritoniem, un tās ir pa pusei gaisma, pa pusei – matērija. Pētnieki domā, ka jaunatklātās daļiņas varētu palīdzēt radīt jaudīgus superdatorus, kā arī jauna tipa lāzerus, kas izmantotu daudz mazāk enerģijas.

7. Zinātniekiem pirmoreiz izdevies nofilmēt baktēriju, kas, izmantojot izaugumu, "zvejo" DNS daļas no mirušas baktērijas sev blakus. Šo procesu sauc par horizontālo gēnu nodošanu, un tas ļauj baktērijai paātrināt savu evolūciju. Tomēr zinātniekiem līdz šim nebija izdevies novērot, kā šim nolūkam tiek lietots izaugums, lai arī šāda iespējamība tika pieļauta jau vairākas desmitgades.

8. Neirozinātnieki savienojuši triju cilvēku smadzenes, ļaujot tiem apmainīties domām. Brīvprātīgie eksperimenta dalībnieki spēlēja tetri. Eksperimenta veicēji pieļauj, ka nākotnē būs iespējams izveidot veselus tīklus ar savienotiem cilvēku prātiem.

9. Putnu noslēpums atklāts. Veikt garus un biežus pārlidojumus visapkārt planētai putniem ļauj kāda priekšrocība – tie spēj saskatīt magnētisko lauku. Šogad zinātnieki atklāja, ka to izdarīt putniem ļauj īpašs proteīns, kas atrodas viņu acīs.

Šādi putna acīm varētu izskatīties magnētiskie lauki

10. Antidepresanti veicina antibiotiku rezistenci. Lai arī ilgstoši uzskatīts, ka antibiotiku rezistenci rada tieši pārspīlēta antibiotiku lietošana, Austrālijas zinātnieki atklājuši, ka pie vainas ir arī citas vielas, tostarp fluoksetīns, kas ir galvenā sastāvdaļa tādos izplatītos antidepresantos kā "Prozac" un "Sarafem".

11. Aprēķināts garākais maršruts, ko iespējams veikt taisnā līnijā ar kuģi. Zinātnieki izrēķinājuši, ka, uzsākot ceļojumu no Pakistānas krastiem un beidzot to Kamčatkas pussalā Krievijā, iespējams ar kuģi taisnā līnijā nobraukt 32 186 km.

12. Nelieli jūras "insekti" spēj radīt neticami spēcīgas straumes. Līdz šim okeanogrāfi domu par to, ka okeāna straumes varētu ietekmēt sīkākie tā iemītnieki, uzskatīja gandrīz par ķecerīgu, taču jaunākie Stenfordas pētnieku eksperimenti liecina, ka bezčaulvēži artēmijas – miniatūras ūdens radības – lielos baros spēj radīt vērā ņemamu ūdens kustību un, salīdzinot ar savu nelielo izmēru, pat spēcīgas straumes. Šie novērojumi liek okeanogrāfiem pārvērtēt līdzšinējos uzskatus par apstākļiem, kas ietekmē okeāna iekšējo cirkulāciju.

13. Vīrusi burtiski līst mums uz galvas. Turklāt tas notiek nepārtraukti, jo, kā atklāts šogad, atmosfēras zemāko slāni apdzīvo miljoniem vīrusu – daudz vairāk nekā uzskatīts līdz šim.

14. Speleologi atklājuši pasaulē garāko zemūdens alu. Tā atrodas Meksikā un stiepjas 347 kilometru garumā, turklāt ir aizraujošs pētījumu objekts ne tikai ģeologiem – nirēji tajā uzgājuši arī vairākus maiju civilizācijas artefaktus.

15. Šogad cilvēka imūnsistēmā atklāts arī jauns mikro-orgāns. Tas plānā kārtā klāj limfmezglus un, kā domā zinātnieki, funkcionē kā bioloģisks vadības centrs, kurā imūnsistēma izplāno stratēģiju pretuzbrukumam infekcijai.

16. Zinātnieki apstiprinājuši jaunas DNS struktūras eksistenci. Visiem pazīstamā DNS struktūra ar divām savītām spirālēm ir tikai viena no vairākām DNS formām. Šogad zinātnieki pirmoreiz dzīvā cilvēka šūnā novērojuši struktūru, kas līdzīga mezglam. Zinātnieki vēl pēta, kādas ir jaunatklātās DNS struktūras funkcijas.

17. Zem Zemes virskārtas slēpjas milzīga "tumšā biosfēra". Pēc 10 gadu ilga darba pētnieki secinājuši, ka zemzeme ir daudz dzīvāka, nekā mums šķiet – zem planētas virskārtas 2,5-5 kilometru dziļumā slēpjas milzīga "tumšā biosfēra", kas aizņem 2-2,3 miljardus kubikkilometru (vairāk nekā visi pasaules okeāni kopā) un ir mājvieta aptuveni 70% visu pasaules baktēriju.

18. Ir iespējams radīt aitas-cilvēka embriju. Zinātnieki šogad radīja pirmo aitas-cilvēka embriju, ievadot cilvēka cilmes šūnas aitas embrijā. Lai arī embrijs saglabāja 99% aitas ģenētiskās informācijas un eksperiments sola pavērts jaunus ceļus orgānu transplantācijai nākotnē, izmēģinājums atkal uzjundījis strīdus par ģenētiskās modifikācijas ētiskajiem aspektiem.

Iepriekšējos eksperimentos radītais cilvēka-cūkas embrijs

19. Zinātnieki identificējuši cilvēces tumšāko impulsu dzinējspēku. Psihologi no Vācijas un Dānijas izstrādājuši metodi, kā noteikt "D faktora" jeb tumšās dziņas klātbūtni cilvēkā. Kā pauž pētnieki, "D faktoru" veido dažādas cilvēkiem raksturīgas novirzes, piemēram, tā sauktā "tumšā triāde" (psihopātija, narcisisms, makjavellisms), kā arī egoisms, sadisms, spītība un citas, kas dažādās attiecībās un kombinācijās veido atšķirīgus komplektus. Savu "D faktoru" iespējams noteikt arī pētnieku izstrādātā testā tiešsaistē.

20. Zibens viesuļvētras laikā raida uz Zemi antidaļiņu staru. Šogad zinātnieki publicēja pētījuma rezultātus, kas rāda, ka viesuļvētra Patrīcija, kas Klusajā okeānā plosījās 2015. gadā un ir spēcīgākā reģionā fiksētā vētra, bijusi tik jaudīga, ka zibens tās iekšienē raidījis uz Zemi antimatērijas daļiņu jeb pozitronu staru. Lai arī pirms tam šis fenomens paredzēts teorētiski, šī ir pirmā reize, kad zinātniekiem izdevies gūt tam apstiprinājumu dabā.

Viesuļvētra

21. Bērna dzimumu nosaka ne tikai X un Y hromosomu kombinācija. Lai arī plaši tiek uzskatīts, ka bērna dzimumu nosaka tikai hromosomu X un Y kombinācijas – sievietēm XX un vīriešiem XY, jaunākie pētījumi rāda, ka sava loma dzimuma veidošanā ir arī Y hromosomā esošajam gēnam SRY. Kā izpētīts, SRY stimulē citu gēnu - SOX9, kas hromosomā nepieciešams augstā līmenī, lai embrijam normāli attīstītos sēklinieki. Ja SRY nepilda savu pienākumu un gēna SOX9 hromosomā trūkst, bērns piedzimst gan ar sievišķām, gan vīrišķām dzimumpazīmēm.

22. Sliņķu vielmaiņa ir unikāla dzīvnieku pasaulē. Lielākajai daļai zīdītāju ir stabila ķermeņa temperatūra, kuras uzturēšanai vienmērīgā līmenī aukstos vai karstos ārējos apstākļos tiek izmantots liels enerģijas daudzums, savukārt rāpuļu vielmaiņa paātrinās karstumā un palēninās aukstumā. Citādi ir ar sliņķiem. Izrādās, ka šiem dzīvniekiem ir unikāla vielmaiņa – tie izmanto ļoti maz enerģijas aukstumā (līdzīgi kā rāpuļi), daudz enerģijas normālā temperatūrā (starp 26-30 grādiem), savukārt karstumā (virs 30 grādiem) enerģijas patēriņš atkal samazinās.

23. Visbeidzot zinātnieki identificējuši sliktāko gadu cilvēces vēsturē. 536. gads pēc Kristus iezīmē sākumu drūmam periodam cilvēces vēsturē – apkopojot pierādījumus, kas gūti, pētot gan ledāju paraugus Antarktīdā, gan koku gredzenus Grenlandē, pētnieki secinājuši, ka šajā gadā noticis spēcīgs vulkāna izvirdums, kura izmeši aizēnojuši sauli uz 18 mēnešiem, izraisot strauju temperatūras pazemināšanos, sniegu vasaras vidū, sausumu un vispārēju badu. Pēc četriem gadiem visu vēl sliktāku padarīja otrs izvirdums, savukārt vēl pēc gada Justīnija mēris nogalināja aptuveni 50 miljonus cilvēku. Atkopšanās pazīmes zinātnieki atraduši tikai ap 640. gadu.

Tēmas
 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
2

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!