Īlons Masks, kura vadībā radīta pirmā otrreiz izmantojamā raķešu palaišanas sistēma
 
Aktualitātes
29.12.2017

15 nozīmīgākie zinātnes sasniegumi 2017. gadā

Komentē
1
Saglabā

Portāls "Business Insider" apkopojis 15 nozīmīgākos un pārsteidzošākos zinātnes sasniegumus aizvadītajā gadā. Piedāvajam arī jums atskatīties uz 2017. gadu zinātnē.

1. Iespējams, atrasts jauns kontinents

Līdz šim tika uzskatīts, ka pasaulē ir septiņi kontinenti, tomēr starptautiska 32 zinātnieku komanda nākusi klajā ar paziņojumu, ka, iespējams, Klusā okeāna gultnē starp Jaunzēlandi un Jaunkaledoniju atrodas vēl viens. Zinātnieki apgalvo, ka kontinentu nav vienmēr klājusi ūdens sega, jo atrastās fosilijas liecina par kādreiz bagātīgu floru un faunu. Pamatojoties uz šiem atradumiem, tiek strādāts pie tā, lai kontinents tiktu oficiāli atzīts.

2. Zinātnieki pietuvojas jaunas dzīvības formas radīšanai

Dzīvām būtnēm ir divu veidu aminoskābju pāri: A-T (adenīns un timīns) un G-C (guanīns un citozīns). No šiem pāriem sastāv mūsu DNS, un tie veido visas dzīvās pasaules ģenētiskās informācijas pamatu. Taču zinātnieki apgalvo, ka DNS alfabētā ieviesuši divus jaunus burtus – sintētisku aminoskābju pāri X-Y, kas novembrī veiktā eksperimentā veiksmīgi integrēts zarnu nūjiņas ģenētiskajā kodā. Atklājuma veicēji domā, ka nākotnē tas varētu palīdzēt radīt efektīvākas, ilgākas iedarbības zāles.

3. Zinātnieki novērojuši, kā rodas zelts un platīns

Šogad zinātnieki pirmo reizi novēroja divu neitrona zvaigžņu sadursmi, kuras rezultātā radies 50 Zemju masai līdzvērtīgs sudraba daudzums, 100 Zemju masai līdzvērtīgs zelta apjoms un 500 Zemēm līdzvērtīgs platīna krājums. Aprēķināts, ka šāda daudzuma zelts tirgū maksātu 100 000 000 000 000 000 000 000 000 000 dolāru. Neitronu zvaigznes, kas ir ļoti mazas un blīvas, atradās 130 miljonu gaismas gadu attālumā un viena otrā ietriecās ar trešdaļu no gaismas ātruma, radot gravitācijas viļņus, ko uz Zemes uztvēra astronomi. Tiek uzskatīts, ka šāda sadursme notiek reizi 100 tūkstošos gadu.

4. Heopsa piramīdā atrasta noslēpumaina liela izmēra telpa

Izmantojot jaunu metodi, pētnieki uzgājuši aptuveni 30 metru garu, šobrīd nepieejamu telpu vecākajā un lielākajā Gīzas piramīdā – Heopsa piramīdā. Jaunatklātā telpa ir pirmā lielā struktūra, kas atklāta kopš 19. gadsimta. Piramīdā vēl atrodas trīs lielas telpas – valdnieka un valdnieces kambari, kā arī lielais koridors. Precīzs telpas izmērs vēl nav noteikts un nav arī zināms, kāds bijis šīs telpas mērķis un kas tajā glabājas. Telpa ir pilnībā noslēgta un, ja tajā atrodas kādi priekšmeti, tie bijuši neskarti vismaz 4500 gadus.

5. Asins šūnas cīnās ar vēzi

Jauna vēža ārstēšanas metode, saukta par CAR T-šūnu terapiju, paredz izdalīt pacienta veselās šūnas, pārveidot tās un ievadīt atpakaļ organismā, kur tās pašas cīnītos ar vēža šūnām. Augustā ASV Pārtikas un zāļu pārvalde apstiprināja šāda tipa metodes izmantošanu akūtas limfoblastu leikēmijas ārstēšanai bērniem, savukārt oktobrī zaļā gaisma tika dota arī pieaugušo asinsvēža paveida – Ne-Hodžkina B šūnu limfomas – ārstēšanai ar šīs metodes palīdzību.

6. Gūts jauns priekšstats par bēdīgo situāciju Zemes polos

Jūlijā no Larsena šelfa ledāja Antarktīdā atdalījās trešais lielākais jebkad reģistrētais aisbergs, kura platība sasniedz 5800 kvadrātkilometrus. Tāpat bažas raisa situācija Arktikā, kur, kā decembrī ziņoja ASV zinātnieki, nav manāmas "pazīmes, kas liecinātu par atgriešanos stabila sasaluma stāvoklī, kas bija raksturīgs Arktikai vēl pirms dažām desmitgadēm".

7. NASA atrod septiņas jaunas dzīvībai piemērotas planētas

Septiņas jaunatklātās planētas riņķo ap zvaigzni, kas atrodas kaimiņos esošajā saules sistēmā "Trappist-1". Vismaz sešas no tām ir akmeņainas tāpat kā Zemeslode. Zinātnieki vēsta, ka eksoplanētas atrodas apdzīvojamā zonā – uz tām nav ne pārāk karsts, ne pārāk auksts, turklāt no Zemes tās šķir vien 40 gaismas gadi, kas ļauj NASA zinātniekiem turpināt to izpēti.

8. Zonde, kas 13 gadus pētīja Saturnu un tā pavadoņus, septembrī pašiznīcinājās

Pirms Kasīni zonde, kas nosaukta par godu itāļu astronomam Džovanni Kasīni, 15. septembrī zinātnieku vadīta pašiznīcinājās, tā 13 gadu garumā uz Zemi sūtīja krāšņus Saturna un tā pavadoņu fotoattēlus. Savā pēdējā misijā zonde palidoja garām planētas pavadonim Titānam, izlidoja cauri 1200 jūdžu platai spraugai starp Saturnu un tā ledus gredzeniem un visbeidzot ielidoja planētas atmosfērā, kur sadega. Tādējādi astronomi novērsa situāciju, kurā zondei varētu beigties degviela un tā ietriektos kādā no potenciāli apdzīvojamajiem Saturna pavadoņiem.

9. Radīta pirmā magnētiskās rezonansēs izmeklējumu iekārta priekšlaicīgi dzimušiem zīdaiņiem

Jaunradītā iekārta "Embrace" ir pirmā magnētiskās rezonanses iekārta, kas atzīta par gana drošu, lai atrastos vienā telpā ar priekšlaicīgi dzimušiem zīdaiņiem, kuri tiek aprūpēti slimnīcā. Pirms izmeklējuma zīdainis tiek ietērpts speciālā aizsargtērpā un tā ausīs ievietoti aizbāžņi. Pēc tam mazais pacients tiek iebīdīts iekārtā, kur ārsti nosaka viņa veselības stāvokli. Pati iekārta atgādina cauruli un ir pilnībā noslēgta, kas nozīmē, ka citi jaundzimušie netiek pakļauti spēcīgajam magnētiskajam laukam vai radiācijai.

10. Zinātnieki rada pirmo mākslīgo dzemdi, kurā kādudien varētu augt arī priekšlaicīgi dzimuši zīdaiņi

Daudzsološā eksperimentā zinātnieki ievietoja astoņus priekšlaicīgi dzimušus jēru mazuļus mākslīgā dzemdē, kur tie pavadīja četras nedēļas. Panākumi bija negaidīti: jēriem sāka augt apmatojums un svars, attīstīties orgāni, un pat atvērties acis. Zinātnieki lēš, ka paies trīs līdz pieci gadi, līdz tehnoloģija būs gatava izmēģināšanai uz cilvēkiem, taču, ja viss izdosies kā iecerēts, tas būtu liels solis priekšlaicīgi dzimušu mazuļu aprūpē, kuri nereti cieš no ilgtermiņa komplikācijām, piemēram, redzes un dzirdes traucējumiem, slikta zobu stāvokļa un citām hroniskām veselības problēmām.

11. Robots prot atmugurisko salto

Robotikas uzņēmums "Boston Dynamics", ko "Softbank" jūnijā nopirka no "Google", šogad izrādījis vienu no saviem iespaidīgākajiem robotiem – humanoīdu vārdā Atlants, kurš spēj lēkāt un uztaisīt atmugurisko salto – triku, kas nav pa spēkam pat lielākajai daļai cilvēku. Savukārt cits humanoīds vārdā Sofija šogad kļuva par Saūda Arābijas pilsoni, lai gan šobrīd vēl nespēj pārliecinoši imitēt cilvēku komunikatīvā situācijā.

12. "SpaceX" radījis vairākkārt izmantojamu raķeti

Raķetes pirmā pakāpe, kas pārējo sastāvu nogādā orbītā, ir dārgākais daudzpakāpju raķešu elements un tradicionāli pēc sava uzdevuma veikšanas nokļūst okeāna dzīlēs. Taču kosmosa pētniecības uzņēmums "SpaceX", ko vada Īlons Masks, radījis un veiksmīgi izmēģinājis vairākkārt izmantojamu raķeti, kas varētu ietaupīt pat 18 miljonus dolāru no palaišanas izdevumiem. Pirmā šāda reize bija martā, kad raķete "Falcon 9" nogādāja orbītā satelītu un tās pirmā daļa nokrita atpakaļ atmosfērā, veiksmīgi nosēžoties uz dronu kuģa Atlantijas okeānā.

13. Zinātnieki pietuvojušies iespējai transplantēt cūkas orgānus cilvēkam

Augustā Kembridžā bāzētais biotehnoloģiju jaunuzņēmums "eGenesis" paziņoja, ka, izmantojot "CRISPR" gēnu modificēšanas metodi, izdevies radīt cūkas, kas nepārnēsā cilvēkam kaitīgus vīrusus. Šis sasniegums nākotnē varētu ļaut pārstādīt cūkas orgānus cilvēkiem, tādējādi sniedzot cerību tiem pacientiem, kas šobrīd gaida orgānu transplantāciju (piemēram, ASV tādu ir vairāk nekā 118 tūkstoši).

14. Decembrī ASV apstiprināta jauna veida ārstniecības metode akliem cilvēkiem

Jaunā metode paredzēta iedzimta akluma ārstēšanai un ir pirmā gēnu terapijas forma, ko iedzimtas slimības ārstēšanai apstiprinājusi ASV Pārtikas un zāļu pārvalde. Ārstniecības metode, kas nodēvēta par "Luxturna", paredz vienreizēju vīrusa injekciju pacienta tīklenē. Vīrusā esošais modificētais gēns izstumj bojāto, aklumu izraisošo gēnu, un izstrādā redzei nepieciešamo proteīnu, ko pacienta slimā acs nespēj. Pacienti uzlabojumus sāk ievērot mēnesi pēc terapijas un klīniskajos eksperimentos uzlabojumus ievēroja 13 no 20 pacientiem. Taču ārstniecības metode ir ļoti dārga – viena injekcija var izmaksāt pat 1 miljonu dolāru.

15. Ķīniešu datorinženieri veic daļiņu teleportāciju kosmosā

Zinātnieki Ķīnā šogad teleportēja gaismas daļiņas fotonus no zemes kosmosā, izmantojot spoguļus un lāzerus. Tas ir liels kvantu fizikas sasniegums, un nākotnē varētu pilnībā mainīt to, kā mēs pārraidām enerģiju un informāciju uz zemes – tehnoloģija varētu kalpot kā pamats jauna veida kvantu skaitļošanai un kvantu internetam, kas būtu superātrs, drošs un praktiski neuzlaužams komunikācijas veids.

Ar zinātnes atklājumiem, kas mūs pārsteidza 2016. gadā, var iepazīties šeit.

Tēmas
 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
1

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!