Photo by Clem Onojeghuo on Unsplash
 
Aktualitātes
08.03.2019

11 būtiski fakti par sievietēm un politiku, kas jāzina Sieviešu dienā

Komentē
0

Pērn un šogad vairākās Eiropas valstīs, tostarp Latvijā, aprit 100 gadu kopš vēlēšanu tiesību piešķiršanas sievietēm, taču dzimumu ietekme un pārstāvniecība politikā joprojām ļoti atšķiras. Tā kā Sieviešu diena ir kas vairāk par ziediem un īpašām akcijām veikalos, piedāvājam 11 pārdomu vērtus faktus par sievietēm Eiropas un pasaules politikā.

1. Visu Eiropas Savienības valstu nacionālajos parlamentos strādā vairāk vīriešu nekā sieviešu.

Pēc vēlēšanām pagājušajā gadā Latvijas parlamentā iekļuva rekordliels sieviešu skaits – 31 deputāte jeb par 13 vairāk nekā 12. Saeimā. Tādējādi šobrīd Latvija ir panākusi Eiropas Savienības vidējo līmeni, kur 30% no nacionālo parlamentu locekļiem ir sievietes, taču joprojām nevienā no Eiropas Savienības valstīm parlamentā sieviešu un vīriešu īpatsvars nav vienlīdzīgs. Vistuvāk tam ir Zviedrija, kur pēc pēdējām vēlēšanām no 349 Riksdāga locekļiem gandrīz puse jeb 161 ir sieviete, savukārt vissliktāk šajā ziņā klājas Ungārijai, kur tikai 13% parlamenta locekļu ir sievietes. Pasaulē ir trīs valstis, kur sievietes veido vairāk nekā pusi no parlamenta, - Ruanda (68%), Kuba (53%) un Bolīvija (53%).

2. Tikai 3 no 28 Eiropas Savienības valstīm valdību vada sieviete.

Lai arī dzimumu līdztiesībā vērojams progress parlamentārā un valdību līmenī, augstākajos valsts vadības amatos sievietes joprojām ir reti sastopamas. Tikai 3 no 28 Eiropas Savienības valstu valdībām vada sievietes: Vācijā tā ir Angela Merkele, Rumānijā – Viorika Dančila, bet Lielbritānijā – Terēza Meja. Savukārt tikai četrās no 21 Eiropas Savienības valsts, kur augstākais amats ir prezidents, šo posteni ieņem sieviete – Daļa Grībauskaite Lietuvā, Kolinda Grabara-Kitaroviča Horvātijā, Marija Luīze Koleiro-Preka Maltā un Kersti Kaljulaida Igaunijā.

3. Tikai nepilnu piekto daļu no lielākajām politiskajām partijām Eiropas Savienībā vada sievietes.

Sievietes ir līderes 18% no lielajām partijām Eiropas Savienības valstīs.

4. Lietuvas valdībā nav nevienas sievietes.

Lai arī kaimiņvalsts prezidente ir sieviete, Lietuvas valdībā pašlaik nevienas sievietes nav. Pagājušajā gadā no amatiem tika atbrīvoti trīs ministri, tostarp izglītības ministre un kultūras ministre, kuru atstātos posteņus pārņēma vīrieši. Šobrīd vakants ir Vides ministra amats, taču pat tad, ja to ieņems sieviete, Lietuva tik un tā paliks kā izstumtā starp pārējām Eiropas Savienības valstīm, kur sievietes ieņem aptuveni trešo daļu valdības posteņu. Savukārt, ja par vides ministru kļūs vīrietis, Lietuva būs vienīgā starp Eiropas Savienības valstīm, kur visus ministru amatus ieņem vīrieši.

5. Sievietēm retāk uztic prestižāko ministriju vadību.

Kā rāda Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta dati, Eiropas Savienības dalībvalstīs vīriešiem biežāk nekā sievietēm uztic iekārojamākos portfeļus – ārlietas un iekšlietas, aizsardzību un tieslietas (42,5% salīdzinājumā ar 33,1%), kā arī finanses (24,1% pret 15,%), savukārt sievietēm biežāk tiek uzticētas tādas jomas kā kultūra, izglītība un veselība (43,2% pret 19,9%). Apstiprinājums nav tālu jāmeklē – šāda situācija vērojama arī Latvijas parlamentā, kur sievietes vada tieši Labklājības, Kultūras, Veselības, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas.

6. Vīrieši biežāk uzskata, ka dzimumu līdztiesība politikā ir sasniegta.

Saskaņā ar 2017. gada "Eirobarometra" datiem 57% vīriešu Eiropā uzskata, ka dzimumu līdztiesība politikā ir panākta, bet tikai 45% sieviešu piekrīt šim apgalvojumam. Latvija ir starp valstīm, kurās situācija ar dzimumu līdztiesību tiek vērtēta vispozitīvāk – pirmajā vietā ir Dānija, kur 75% aptaujāto vīriešu un sieviešu uzskata, ka dzimumu līdztiesība ir panākta, savukārt Latvija un Somija ieņem otro vietu ar 67%. Visskeptiskākie jautājumā par dzimumu līdztiesību savas valsts politikā ir franči, no kuriem apmierināti ar to ir tikai 32%, tālāk seko Ungārija (35%) un Spānija (36%).

7. No deviņām Eiropas Savienības valstīm, kas ieviesušas kvotas, astoņās palielinājies sieviešu skaits parlamentā.

Pretrunīgi vērtētās dzimumu kvotas tiek uzskatītas par pagaidu risinājumu, lai veicinātu līdztiesības veidošanos, un tiek vai nu ieviestas ar likumu, paredzot, ka partijām savos vēlēšanu sarakstos jāiekļauj noteikts sieviešu skaits, vai ir brīvprātīgas apņemšanās, ko partijas tiecas ievērot pašas. Dati liecina, ka no deviņām valstīm, kas ieviesušas dzimumu kvotas nacionālo parlamentu vēlēšanās, – Beļģijas, Īrijas, Horvātijas, Grieķijas, Spānijas, Francijas, Polijas, Portugāles un Slovēnijas – vienīgi Horvātija nav piedzīvojusi sieviešu skaita pieaugumu parlamentā.

8. Sievietes savu interesi par politiku vērtē kā vājāku.

Saskaņā ar "Eirobarometra" aptauju no pērnā gada septembra, sievietes savu interesi par politiku biežāk nekā vīrieši novērtē kā zemu – 28% norāda, ka viņām nav nekādas intereses par politiku (salīdzinājumā ar 20% vīriešu), savukārt tikai 10% atzīst, ka interese ir spēcīga (pretstatā 16% vīriešu). Tāpat sievietes retāk runā par politiku draugu lokā – 33% atzīst, ka nekad nepārrunā ar draugiem nacionālās politikas aktualitātes, kamēr politiku kā sarunu tematu neizmanto 24% vīriešu.

9. Jaunas sievietes ir mazāk politiski aktīvas virtuālajā vidē.

Jaunas sievietes vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kas virtuālajā vidē novērojušas vai piedzīvojušas pāridarījumu vai naida runu, biežāk nekā vīrieši šajā vecuma grupā izvairās turpmāk iesaistīties virtuālās diskusijās – savu viedokli skaļi paust minstinās 51% jaunu sieviešu, kamēr jaunu vīriešu vidū šis īpatsvars ir 42%, liecina "Eirobarometra" dati (2017). Tādēļ jaunas sievietes, baidoties no asas kritikas un negatīva vērtējuma, retāk nekā vīrieši internetā pauž savu viedokli arī par sociālpolitiskiem jautājumiem, iesaistoties diskusijās vai publicējot ar politiku saistītus ierakstus sociālajos tīklos.

10. Sievietes, kas kandidē vēlēšanās, saņem mazāku mediju uzmanību.

Pētījums, kas veikts 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā, liecina, ka astoņās "jaunajās" Eiropas Savienības valstīs (Bulgārijā, Kiprā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Maltā un Polijā) sievietes kandidātes saņēma mazāk uzmanības nekā viņu kolēģi-vīrieši, piemēram, Lietuvā 30% no visiem kandidātiem bija sievietes, taču viņām bija veltīti tikai 3% no vēlēšanu pārklājuma medijos, savukārt Horvātijā 50% no kandidātiem bija sievietes, kamēr viņām veltītais mediju pārklājums bija tikai 20%.

11. Dzimumu vienlīdzības indeksā otrs zemākais rādītājs – vara.

Dzimumu vienlīdzības indeksu veido Lietuvā bāzētais Eiropas Dzimumu vienlīdzības institūts, un tajā tiek vērtētas sešas dažādas jomas: zināšanas, nauda, darbs, vara, laiks, veselība.  Varas jomā tiek vērtēta sieviešu politiskā, ekonomiskā un sociālā ietekme dažādu lēmumu pieņemšanā, un tieši šajā jomā pēdējo 10 gadu laikā vērojams vislielākais progress. Vienlaikus joprojām no maksimālajiem 100 punktiem, kas atbilst pilnīgai vienlīdzībai, vidējais rezultāts Eiropas Savienības valstīs ir tikai 48,5, savukārt vēl mazāk ietekmes nekā politikā,  kur vienlīdzības indeksa Eiropas rezultāts ir 52,7, sievietēm ir ekonomikā, kur rādītājs ir 39,5. Vistuvāk pilnīgai vienlīdzībai izdevies pietuvoties Zviedrijai, kas politiskās varas kategorijā pārsniegusi 90 punktus, bet Latvijas novērtējums ir zem vidējā – 40 punkti.

 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!