Bibliotēka
20.05.2007

1. Dadas Vakara atklāšanas manifests

Komentē
0
Saglabā

Neveiksmīgas sagadīšanās pēc nedēļā, kas bija veltīta Hugo Ballam (7.–13. maijs), ¼ Satori nenopublicēja 1. Dadas Vakara atklāšanas manifestu, ko — lieki atzīmēt — bija iecerēts publicēt. Atvainojamies lasītājiem un tulkotājai un kļūdu labojam.

¼ Satori

___

1916. gada 14. jūlijs, Cīrihe

Dada ir jauns mākslas virziens. Konstatēt to iespējams tāpēc, ka līdz šim neviens par to neko nezināja, bet rītdien par to runās jau visa Cīrihe. Dada ir cēlusies no vārdnīcas. Viss ir briesmīgi vienkārši. Franciski tā nozīmē šupuļzirdziņš. Vāciski: Ar dievu, lūdzu, rāpies nost no manas muguras, uz redzēšanos, līdz citai reizei! Rumāniski: „Jā patiesi, Jums ir taisnība, tā tas ir. Jā gan, patiesi. Darām tā”. Un tā tālāk.

Internacionāls vārds. Tikai viens vārds un vārds kā kustība. Tas ir vienkārši briesmīgi. Ja to pataisa par mākslas virzienu, nākas domāt, kā vēlāk atmest sarežgījumus. Dada psiholoģija, Dada literatūra, Dada buržuāzija un jūs, mīļie dzejnieki, kas viņai tikai vārdos esat dzejojuši, nevis pašu vārdu. Dada Pasaules karš un nekāds gals, Dada revolūcija un nekāds sākums. Dada, jūs draugi un arī dzejnieki, visvērtīgākie evaņģēlisti. Dada Carā, Dada Hīlzenbeks, Dada m’dada, Dada mhm’ dada, Dada Hī, Dada Ca.

Kā sasniedz mūžīgo svētlaimi? Sakot Dada. Kā kļūst slavens? Sakot Dada. Ar cēlu žestu un izsmalcinātu pieklājību. Līdz ārprātam, līdz zaudētai samaņai. Kā iespējams atmest visu lokani ļumīgo un žurnālīgo, visu glīto un tīro, visu moralizēto, brutalizēto, afektizēto? Sakot Dada. Dada ir pasaules dvēsele, Dada ir sezonas nagla, Dada ir labākās lilijpiena ziepes pasaulē. Dada Rubīna kungs. Dada Korodi kungs, Dada Anastasijs Lilijšteina kungs.

Vāciski tas saucas: Šveices viesmīlība ir jāvērtē augstāk par visu, un estētisko nosaka norma.

Es lasu pantus, kuru nodoms ir ne mazāk kā: atteikties no valodas. Dada Johans Lapsgangs Gēte. Dada Stendāls. Dada Buda, Dalai Lama, Dada m’dada, Dada m’dada, Dada mhm’ dada. Svarīgs ir savienojums, un, lai iepriekš tas drusku pārtrūktu. Man negribas vārdus, ko izgudrojuši citi. Visus vārdus ir izgudrojuši citi. Es gribu pats savu bezjēgu, savus patskaņus un līdzskaņus tur klāt, kas tai atbilstu. Ja vibrācija ir septiņas olektis gara, tad es gribu tai piemērotus vārdus, kas būtu septiņas olektis gari. Šulzes kunga vārdiem ir tikai divarpus centimetri.

Tagad jūs skaidri varat manīt, kā rodas artikulēta valoda. Es ļauju skaņām vienkārši krist. Uznirst vārdi, vārdu pleci; vārdu kājas, rokas, plaukstas. Ai, oi, ū. Nedrīkst ļaut uzdīgt pārāk daudz vārdiem. Pants ir gadījums, kas ļauj pēc iespējas iztikt bez vārdiem un valodas. Šīs nolietotās valodas, pie kuras līp netīrumi kā pie mākleru rokām, kas grābstās ap monētām. Vārdu es gribu, kur tam ir gals un kur tam ir sākums.

Katrai lietai ir savs vārds; vārds pats tur ir kļuvis par lietu. Kāpēc koks nevarētu saukties pupluš, un pluplubaš, ja ir lijis? Un kāpēc vispār ir kaut kā jānosauc? Vai tiešām visam jāatskan no mūsu mutēm? Vārds, vārds, vietai šai tagad ir dzemdību sāpju smārds, vārds, mani kungi, ir kļuvis par visaugstākā ranga publisku nodarbošanos.

 

 

P.S. Par manifestā pieminētajām personālijām:

Carā, Tristans (Tzara, Tristan) — dadists Cīrihē, vēlāk — Parīzē.

Hīlzenbeks, Rihards (Huelsenbeck, Richard) — dadaists Cīrīhē, vēlāk — Berlīnē.

Links: http://home.nordnet.fr/~jgrosse/obs/dadaisme.htm.

Rubīns, Ludvigs (Rubiner Ludwig) — ekspresionists, esejists, dzejnieks, litertūrkritiķis. Pirmā pasaules kara laikā emigrējis uz Šveici, Cīrihi. Laikraksta Zeit-Echo vadītājs.

Korodi — domājams, Korodi Eduards (Korrodi Eduard, 1885–1955), Cīrihes avīzes Neue Zürcher Zeitung izdevējs.

Anastasijs Lilijšteins un Šulze — šie divi personāži darbojas arī Hugo Balla romānā Tenderenda Fantasts (Tenderenda der Fantast, 1., vollst. Und rev. Aufl., Insbruck: Haymon-Berl., 1998). Šī darba 5. nodaļā „Satanopolis” (S.22) Šulzi uzrunā Millers („Sie haben da einen schönen Kanidklopfer”, sagte Herr Schmidt zu Herrn Schulze”.). Par viņiem nesen uzņemts vācu amatierkino. Savukārt Anastasijs Lilijšteins tur pat Satanopolisā iebarikādējas savā mājā aiz matračiem, barojas ar kalmēm, kefīru un konfektēm un apgūst 27 veidus, kā sēdēt un spļaudīties. Viņš tiek pieteikts kā izbēdzis žurnālists, pastāv versija, ka tas ir Hugo Balla alter ego.

Par miesnieku Nutki neko nezinu. Bet Johans Lapsgangs ir tas pats Gēte, kuram „vilka soli” (Wolf-gang) Balls ir aizstājis ar „lapsas soli” (Fuchs-gang).

 

No vācu valodas tulkojusi Linda Gediņa.

Hugo Balls

Hugo Balls (Hugo Ball), dzejnieks, rakstnieks un filosofs, dzimis 1886. gada 2. februārī Pirmazensā (Pirmasens), Vācijā, katoļu ģimenē. 1902. gadā Balls tiek nodots mācībā ādas izstrādājumu tirgotavā....

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!