tava depresija ir dabiska. visiem ir iespēja tevi
par to vainot, viņi to arī dara un tās ir viņu tiesības.
tam nav nekādas nozīmes.
aukstums naktīs ir izskaidrojams. siltums, ko jūti,
kad sēdi saulē, arī. neizskaidrojami brīži ir tie, kurus
tu atcerēsies visu dzīvi. lietusgāze citā pilsētā,
nespēja aiziet gulēt, apskāviens naktī, parkā. dziesma
vienatnē, tumsā, lapām krītot un niedrēm kustoties. sūnas ir maigas.
tu ej peldēties kails un viļņi tevi pieņem, fonā redzama kāpa.
tu pieaudz un tava seja kļūst arvien skumjāka. kā vaskadrāna
tava āda uzsūc notikumus – sarunas, pārdzīvojumus. tu mēģini
darīt tikai visierastākās lietas un gaidi, kad notiks kaut kas neparasts.
smiltis un nomests peldkostīms. nevienmērīga elpa un karstums,
kaija tuvojas lielajam vēja ģeneratoram. tu noveco tikai vienatnē.
Henriks Eliass Zēgners 2017. gada septembrī piedalījās darbnīcā, kurā dzejnieki no Latvijas un Lielbritānijas vairāku dienu garumā atdzejo viens otra darbus. Atdzejas darbnīcas organizēja platforma "Latvian Literature", un tās bija kā daļa no gatavošanās Latvijas dalībai Londonas grāmatu tirgū 2018. gadā.
Man var pārmest pārāk lielu piesiešanos valodai, tomēr tas šķiet simptomātiski un liek domāt gan par "artspeak" intonācijas elitāro izolacionismu, gan par "kim?" kā institūcijas attieksmi pret auditoriju: šo attieksmi diemžēl nav pamata dēvēt par iejūtīgu vai aicinošu.
Lekcijas sākumā māksliniece norāda, ka izrādes laikā skatītāji var pārvietoties, kustēties vai citādi sekot impulsiem, kas tiem ļauj justies ērti, piebilstot, ka ļoti daudz sociālu noteikumu un tā saucamā etiķete ir veidota, domājot par šauru demogrāfisko grupu, un tāpēc izstumj cilvēkus, kam ir citi fiziskās eksistences parametri.
Šī ir mana pēdējā darbadiena "Satori" – pēc četriem gadiem, kuru laikā esam publicējuši 1863 rakstus. Vienmēr esmu jutis, cik liels spēks var būt precīzai un pilnasinīgai valodai, taču šajā darbā katru dienu esmu tuvplānā vērojis to, cik nepārprotama ir saikne starp vārdiem un nolūku, ko tie nes.
Aprīlī darbu sāks jaunā "Satori" redakcija, kurā vairs nebūs galvenā redaktora pozīcijas, bet tā vietā horizontālā struktūrā līdz ar Annu Andersoni un Andreju Vīksnu darbu sāks divi jauni redaktori – Santa Remere un Igors Gubenko.
Mākslinieki tiešām aizvadīja šeit arvien vairāk laika – šī kļuva par viņu trešo vietu starp darbu un mājām. Pāris vakarus, kad, viņiem nemanot, pacēlu cenas vai izdevu mazāk naudas, pat biju plusos. Un, jā, es varētu izveidot galeriju vai kļūt par mecenātu, bet vienīgi bārā mēs varējām būt vienlīdzīgi.
Gribu darīt jums zināmu, ka neciešu ceļojumu aprakstus. Mani tie nekad nav interesējuši. Mani neinteresē jūsu iespaidi par Gizas piramīdām un Kolizeju, Niagāras ūdenskritumu vai Tadžmahalu. Es to visu esmu lasījis tūkstošiem reižu, jūs nepārsteigsiet mani, jūs neliksiet man pat gurdeni pasmaidīt.
Kad sieviete 21. gadsimtā apsēžas, lai rakstītu, viņa, iespējams, jūtas gandrīz kā bez dzimuma. Viņa netiecas to nedz izpaust, nedz noliegt; drīzāk vēlas, lai viņu liek mierā, un vēlas turpināt iesākto. Viņa pat varētu auklēt zināmu nepatiku pret "sieviešu rakstības" ideju.
Kinoteātrī "Kino Bize"
Liepājas koncertzālē "Lielais Dzintars"
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
Gētes institūtā un "K. K. fon Stricka villā"
Jelgavas Kultūras namā
Raiņa un Aspazijas mājā
Kinoteātrī "Kino Bize"
"MABOCA" galerijā "Visuma Centrs 2"
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
Kinoteātrī "Kino Bize".
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
IelogojiesTev vēl nav Satori konta un vēlies to izveidot?
Reģistrējies
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
IelogojiesNeuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.
Paldies!
0