Andis Lipsbergs: Dzejoļi

(dzeja)

***
man laikam drīz benzīna nebūs
tev arī ir tukšas kannas
un bezdibeņos grimstu kur jūs
dedzināt sveces uz porcelāna vannas

pilnīgi piekrītu deputātu viedajām runām
un saprotoši purinu matus no augšas uz leju
mēs dieva plaukstā kā kapeikas zumam
inkasatori piebrauc. es eju.

***
vēl brīdis un logos izdzisīs gaisma
kā meitenes acis pēc avārijas
un meliem pielicis kabatas pilnas
kāds grib paldies pateikt

cilvēcībā pilnīgi kailā bez drēbēm
es noraugos un izģērbjos ar acīm
un rokas pacēlies vienreiz uz augšu
es otrreiz tā vairs nedarīšu - sacīju

un piegāju noglaudot matus uz galvas
pie veca ielu muzikanta nopūtu svaiguma
tās garšojas nedaudz pēc tirgus vērmelēm
un mūzikas kuru var dzirdēt uz mēles no maiguma

***
tavi apdzeltējušie cigarešu pirksti
man pieskaras nerātnām kustībām
aizskar deniņus un līdz pat pleciem
izkarina matus kā uz veļas šņores

uznesiet mani kalnā
es dzirdēju tur dažus nes

***
man vajag pilnasiņu plenci
satikt nakts rāmajā peļķu vizmā
kas šļakstās kā maza bērniņa atspulgs
visur kur vien viņam iznāk

es paņemtu kokteiļa salmiņa galu
un piespiestu to kāda ubaga lūpām
viņš sasūktu visu zemzemes sapljumu
sev aiz vaigiem un sacītu. rīt
būs diena bez ūdens visai Rīgai

***
pat ja nu šajā mirklī kādam vaicājot
es atrautos no savas ādas
un aizlīstu pa ceļu projām
man pakaļ skrietu policisti
stekus vicinot virs zvaigznes tādas
kas tikai iežmiedz asti
suņa principos līdz ausīm

ņemsim asus vārdus mutēs
vienalga neko nenokausim

***
es varu nogalināt skudru
uzminot tai ar kāju vai pakustinot pirkstu
un čiekuriem krītot
neviens nedzirdēs kā skudra mirst

varbūt kāds gavilēs iekauksies
par to ka nāve ir nedaudz par grūtu
pūznī būs svētki un mielastu galds
es to nezinu īsti bet tikai jūtu

***
es esmu spermas lāse
sapinusies matu cirtās
kā akmeņaina upe
tik akmeņainas ir tās

un pa vidu skaista pērle mirdz
un apžilbina acu lēcas
es pieairējos krastam klāt
lai izkāptu ir jāpalecas

***
uz ielu stabiem Rīgā nedzied gaiļi
kas kā trofejas ir spraustas jumtu korēs
pirmajā salā man nosala deguna gals
es mērcu pirkstus kurpju šņorēs

un kāda dzejnieka mūžam ir pienācis gals
var lasīt epitāfijas žurnālu rindās
es atveru jaunu žurnāla lapu
apskatos. izplēšu. aprakstu malas.

***
nav aizkaru logos
kur izkarināt vecus tējas maisiņus
par prieku baložiem kas otrā pusē
caur mikro spraugu gaisa skūpstu sūta

vislabāk ja es būtu palicis tur
kur baložiem par prieku augu
es būtu maziņš puteklītis
man nevajadzētu lielu spraugu

***
es nomirstu lēnu bezspēcībā
no nevajadzības palikt dzīvam
mēs jūtam ar audu galiem
tur sakrājas vārdiņi - mīlam