Aleksandrs Meņšikovs: ***

Guļu
uz veca, līdz caurumiem izgulēta
dīvāna.
Viņa laiks drīz beigsies,
drīz
nopirkšu jaunu.

Guļu
uz veca dīvāna,
man žēl no tā šķirties -
es glāstu
diezin kādu dzelzi,
kas izlīdusi no dīvānapvalka.

Guļu
uz dīvāna,
runāju ar to
kā ar brāli -
tik atklāti
kā bērnībā.

2002

Atdzejojusi Inga Sokolova

No krājuma "Рядом"/ "Līdzās", Daugavpils, 2007