Dzeja

Dainis Deigelis: Tikai nemākulīgs domraksts

***
tavs dzejolis
ir tikai nemākulīgs domraksts
paviršs noraksts
nozagts no pierakstiem uz salvetes
ko vējš nopūtis lejā no dieva
brokastu galda
un tu nu lepni tagad
piepīpētos dzejas vakaros dižojies
ka tas apdzisušais vulkāns
spēj atvemt vēl uguni
un nevis tikai nošķaudīt pa laikam
sauju pelnu

***
meitene nav iemācījusies elpot
meitene aizgūtnēm klusu kampj gaisu
kā zagdama kā negribot
dienas ir adatu paklājs
naktis skumjas
dzīve vēsas vasaras rīts
vējš kas ar miroņsaltiem pirkstiem
noglāsta viņas kailās potītes
meitene nav iemācījusies elpot
meitene aizgūtnēm klusu kampj gaisu
kopš tās nakts kad nevar
aizmirst viņa elpu sev līdzās
kopš tās dienas
kad turpmāko gribas aizmirst
un nesanāk

***
...un viņš teica
viss ko varu tev dot
ir šis izmisuma pilnais nogurušais acu apvārsnis
kuru tu centies uzlauzt caur tabakas kodīgu dūmu straumēm
un iestāsti sev ka tie ir zemu nolaidušies mākoņi
kas maigi apklās tavus plecus
savaldīs tās nevaldāmās tauriņu dejas pakrūtē
un kaijas vairs tik saprotami izmisīgi
nekliegs aiz tavas istabas loga

vientulība + vientulība = izmisums

un tagad kopā kvēlojot divām papirosu oglēm logā
varbūt šo vienādojumu tikpat viegli
kā sērkociņu varēs salauzt
bet es zinu
viss ko tu manās acīs redzi
ir atspīdums no diviem nogalinātiem jāņtārpiņiem
kuriem dievs baznīcā melo
ka tie turpina dzīvot
neelpojot

***
naktstauriņu rokenrols pieklusis
pelēkas ziemeļu debesis gleznā pie tavas sienas
elpo ar saltu klusumu
kā pavasaris kas it kā ir atnācis
turpināt dīvaini silto ziemu bez sniega
pāriet lietainā vasarā bez saules
un apsveikt rudeni
kas vienīgais atbildīs patiesi
savam nosaukumam
tu sēdi siltā vannā
klusi vērojot kā aiz sienas
kaimiņu aprautajos elpas vilcienos
apslāpētos kliedzienos
sen aizmirstā tev citādā siltumā
dzīve turpinās
bet tev aizpil garām
tu noglāsti pelēkās debesis gleznā
un tad aizmiedz
sniegpulkstenītes nosalst
aiz tava loga neuzziedējušas

***
viena cilvēka mūžs
ir tikai zibsnis
starp miljardiem zibšņu
viena pasaules ieelpa
un izelpa
pasteidzies pamanīt
ka laiks degt cilvēk
neizej neuzziedējis

28.02.2015.

gļēvulīgas lodes mugurā
nevar atņemt ne brīvību
ne drosmi ne godīgumu
gļēvulīgas lodes mugurā
vien iedzeļ brīvam cilvēkam
nebrīvu cilvēku pūlī
ar tikai nelielu sāpi
ka viss kas nepieciešams
lai tumsa nolaistos pār zemi
ir labprātīgi aizbāzta mute...
šis laikmets tik maz veido cilvēku
kas šai pasaulei grib iedot plaukstu cilvēcībai
brīvībai turēt par spīti visam stutes
šis laikmets mīl pakalpīgus sūdabrāļus
nozombētas kuces

***
jūs visi gribat lasīt par mīlestību
bet ko gan jums par to
var uzrakstīt dvēselē
raudoša pelēka klints
kas vīlusies cilvēces saprātīgumā
vēršas pēc glābiņa pie dieva
kā slīcējs pie salmiņa un atklāj ka
dievs sen ir kļuvis zvērināts
ateists

***
...tā bija dīvaina meitene
un tā dīvainā meitene skatījās tieši acīs
un kaut kur dziļāk caur tām tā
ka metās mazliet bail
satrakojusies pilsēta rēca
personīgo auto un vilcienu mutēm
mēs stāvējām daudzgalvaina dzīvu miroņu pūļa vidū
un tā dīvainā meitene man teica
ka pēc visām cietuma kamerām
kurās mēs sevi ieslogām paši
mazliet pagrūtāk bet tomēr
dzīve turpinās...

 



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Laba izglītība nav tas, ko tu esi iemācījies, un pat ne tas, ko tu zini. Laba izglītība ir spēja atšķirt to, ko tu zini, no tā, ko tu nezini.

    Anatols Franss

Iesakām

  • 2014. gada 24. jūlijā, plkst. 6:07

    Rasma Pīpiķe: Beņķi un marķieri jeb benchmarking* sabiedriskajā labumā

    Sadarbības pamatā bija GOA-WorkBench® datorprogrammas pielāgošana biedrību un nodibinājumu vajadzībām. Šī programma ne tikai saturiski, bet arī savā tehniskajā risinājumā pārspēja visus iepriekš izskatītos pašnovērtēšanas modeļus.

  • 2014. gada 17. septembrī, plkst. 6:09

    Diskusija: Kad lielgabali runā, mūzas klusē? (1)

    Es nezinu nevienu citu tādu revolūciju – bez līdera, bez personības, kas iemiesotu revolūciju. Šī revolūcija ir cilvēku revolūcija. Cilvēki sakopoja gribu, viņiem ir pietiekami daudz apziņas, lai izdarītu pareizo izvēli.

  • 2012. gada 1. jūnijā, plkst. 8:06

    Baiba Petrenko: Jaunie vecie Indrāni (4)

    Izrāde drīzāk kalpo kā pamācība, pēc tās noskatīšanās gribas piezvanīt mammai un atvainoties par nepaklausību. Varbūt tieši to arī Blaumanis ir gribējis – parādīt, kā nevajag darīt.

  • 2015. gada 7. maijā, plkst. 6:05

    Māris Zanders: Galvenais, lai nav kautiņu (10)

    Būsim atklāti, lielais kreņķis par 9. maiju ir tādēļ, ka runa ir par periodu, kas būtisks mums pašiem un par ko mums ir savs, atšķirīgs viedoklis.

  • 2014. gada 9. decembrī, plkst. 23:12

    Andrejs Rodionovs: Domas par to, kā izbeigt šo dzīvi

    Skaistule narkomāne un garkājaina Jau turpat gadu dzīvo kopā ar mani. Pirms tam viņai bija muzikants slavens, Pilnīgi notornējies reiveris – draņķis. Zinu, viņa nekrāpj mani, es ceru.

  • 2013. gada 28. martā, plkst. 7:03

    Anete Konste: Es bijām divi (12)

    Pamodos un spēji sajutu, ka šis būs viens no tiem rītiem, kad jau brokastīs gribas pagatavot grauzdētas maizītes, omleti, augļu salātus ar jogurtu, auzu pārslu putru un pankūkas, lai pēc tam šādā garā aizvadītu visu atlikušo dienu.

  • 2014. gada 20. martā, plkst. 7:03

    Baiba Petrenko: Ieskats ukraiņu literatūrā (2)

    Solidarizējoties ar ukraiņu tautu tās brīvības centienos, vēlamies pievērst lasītāju uzmanību spilgtākajiem ukraiņu literātu vārdiem, kas radījuši, veidojuši un uzturējuši ukraiņu literatūru un valodu.

  • 2013. gada 28. jūnijā, plkst. 8:06

    Santa Remere: "Bikibuki" garākiem ceļojumiem

    Ir pagājis viens ceturksnis kopš iepriekšējā "Bikibuku" laidiena, un pa šo laiku daudz kas ir noticis. Eižens no uzmanīga klausītāja ir kļuvis par lielu stāstītāju.



Kultūras Ministrija
vkkf