Dzeja

Dainis Deigelis: Tikai nemākulīgs domraksts

***
tavs dzejolis
ir tikai nemākulīgs domraksts
paviršs noraksts
nozagts no pierakstiem uz salvetes
ko vējš nopūtis lejā no dieva
brokastu galda
un tu nu lepni tagad
piepīpētos dzejas vakaros dižojies
ka tas apdzisušais vulkāns
spēj atvemt vēl uguni
un nevis tikai nošķaudīt pa laikam
sauju pelnu

***
meitene nav iemācījusies elpot
meitene aizgūtnēm klusu kampj gaisu
kā zagdama kā negribot
dienas ir adatu paklājs
naktis skumjas
dzīve vēsas vasaras rīts
vējš kas ar miroņsaltiem pirkstiem
noglāsta viņas kailās potītes
meitene nav iemācījusies elpot
meitene aizgūtnēm klusu kampj gaisu
kopš tās nakts kad nevar
aizmirst viņa elpu sev līdzās
kopš tās dienas
kad turpmāko gribas aizmirst
un nesanāk

***
...un viņš teica
viss ko varu tev dot
ir šis izmisuma pilnais nogurušais acu apvārsnis
kuru tu centies uzlauzt caur tabakas kodīgu dūmu straumēm
un iestāsti sev ka tie ir zemu nolaidušies mākoņi
kas maigi apklās tavus plecus
savaldīs tās nevaldāmās tauriņu dejas pakrūtē
un kaijas vairs tik saprotami izmisīgi
nekliegs aiz tavas istabas loga

vientulība + vientulība = izmisums

un tagad kopā kvēlojot divām papirosu oglēm logā
varbūt šo vienādojumu tikpat viegli
kā sērkociņu varēs salauzt
bet es zinu
viss ko tu manās acīs redzi
ir atspīdums no diviem nogalinātiem jāņtārpiņiem
kuriem dievs baznīcā melo
ka tie turpina dzīvot
neelpojot

***
naktstauriņu rokenrols pieklusis
pelēkas ziemeļu debesis gleznā pie tavas sienas
elpo ar saltu klusumu
kā pavasaris kas it kā ir atnācis
turpināt dīvaini silto ziemu bez sniega
pāriet lietainā vasarā bez saules
un apsveikt rudeni
kas vienīgais atbildīs patiesi
savam nosaukumam
tu sēdi siltā vannā
klusi vērojot kā aiz sienas
kaimiņu aprautajos elpas vilcienos
apslāpētos kliedzienos
sen aizmirstā tev citādā siltumā
dzīve turpinās
bet tev aizpil garām
tu noglāsti pelēkās debesis gleznā
un tad aizmiedz
sniegpulkstenītes nosalst
aiz tava loga neuzziedējušas

***
viena cilvēka mūžs
ir tikai zibsnis
starp miljardiem zibšņu
viena pasaules ieelpa
un izelpa
pasteidzies pamanīt
ka laiks degt cilvēk
neizej neuzziedējis

28.02.2015.

gļēvulīgas lodes mugurā
nevar atņemt ne brīvību
ne drosmi ne godīgumu
gļēvulīgas lodes mugurā
vien iedzeļ brīvam cilvēkam
nebrīvu cilvēku pūlī
ar tikai nelielu sāpi
ka viss kas nepieciešams
lai tumsa nolaistos pār zemi
ir labprātīgi aizbāzta mute...
šis laikmets tik maz veido cilvēku
kas šai pasaulei grib iedot plaukstu cilvēcībai
brīvībai turēt par spīti visam stutes
šis laikmets mīl pakalpīgus sūdabrāļus
nozombētas kuces

***
jūs visi gribat lasīt par mīlestību
bet ko gan jums par to
var uzrakstīt dvēselē
raudoša pelēka klints
kas vīlusies cilvēces saprātīgumā
vēršas pēc glābiņa pie dieva
kā slīcējs pie salmiņa un atklāj ka
dievs sen ir kļuvis zvērināts
ateists

***
...tā bija dīvaina meitene
un tā dīvainā meitene skatījās tieši acīs
un kaut kur dziļāk caur tām tā
ka metās mazliet bail
satrakojusies pilsēta rēca
personīgo auto un vilcienu mutēm
mēs stāvējām daudzgalvaina dzīvu miroņu pūļa vidū
un tā dīvainā meitene man teica
ka pēc visām cietuma kamerām
kurās mēs sevi ieslogām paši
mazliet pagrūtāk bet tomēr
dzīve turpinās...

 



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Vīns ir nemitīgs pierādījums tam, ka Dievs mūs mīl un vēlas redzēt mūs laimīgus. 

    Bendžamins Franklins

Iesakām

  • 2014. gada 22. decembrī, plkst. 6:12

    Jana Kukaine: Vai ilgi plauks Purvīša "vīrišķais zieds"? (6)

    Šogad balvai nominētais "lielais astotnieks" diezgan skaidri parādīja, ka mākslinieku izvēlē lielu lomu spēlē faktori, kuriem ar pašu mākslu, stingri ņemot, nekāda sakara nav.

  • 2015. gada 31. augustā, plkst. 6:09

    Satori diskusija: Kādam jābūt mūsdienīgam muzejam? (1)

    Šī vasara pagāja karstās diskusijās par Okupācijas muzeja piebūves projektu. Mēs nolēmām aicināt uz apaļā galda sarunu dažādu jomu ekspertus, lai palūkotos uz problēmu mazliet plašāk.

  • 2015. gada 13. oktobrī, plkst. 8:15

    Santa Remere: Patiesība ir mainībā

    Skatītājs ir kā mazliet pasīvs dzīru dalībnieks skaļā kafejnīcā vai mājas ballītē, kurš jūt iekāres strāvojumu gaisā, neērtību, mulsumu, konfliktu, blakussēdētāja svilstošos vaigus.

  • 2012. gada 26. aprīlī, plkst. 8:04

    Juris Alunāns: Latviešu valoda (5)

    No visām šīm runām mēs redzam, ka tie iemesli, ka latviešu valoda drīzi jo drīzi beigsies, ir tik tukšas grabēšanas. Zināms, mūžīgi arī latviešu valoda vis nedzīvos, bet tāpēc vis nevar teikt, ka tā drīzi jo drīzi izmirs.

  • 2014. gada 19. decembrī, plkst. 6:12

    Reinis Runcis: Laiks ir trausls kā ola (3)

    šakjamuni pakasīja bārdu vai arī zodu kā kurā tradīcijā divu sieviešu mīlestība var dziedināt saplēstus sapņus bet tu tomēr neaizmirsti izsargāties no karmas

  • 2016. gada 12. februārī, plkst. 6:18

    Svens Kuzmins: Kad svētais karš būs uzvarēts (3)

    "Homoseksuālisms ir slimība, un slimības ir jāārstē, nevis jācenšas ar tām aplipināt pēc iespējas vairāk cilvēku un bērnu. Nez kāpēc kašķa un tuberkulozes gadījumā tas ir pilnīgi pašsaprotami."

  • 2012. gada 29. februārī, plkst. 8:19

    Una Rozenbauma: Logs (9)

    Skaidrs, ka mēs visi gribētu, lai ir ārprātīgi daudz naudas un varētu filmēt visu, kas ienāk prātā.

  • 2015. gada 15. septembrī, plkst. 6:09

    Satori diskusija: Par pieaugšanu

    Pāreja no bērna uz pieaugušo ir viens no svarīgākajiem notikumiem ikviena cilvēka dzīvē. Kādas pēdas tā atstāj mūsu personībā? Kā tikt tai pāri un to nesabojāt? Ko tā pastāsta par mums un pasauli mums apkārt?



Kultūras Ministrija
vkkf