Dzeja

Dainis Deigelis: Tikai nemākulīgs domraksts

***
tavs dzejolis
ir tikai nemākulīgs domraksts
paviršs noraksts
nozagts no pierakstiem uz salvetes
ko vējš nopūtis lejā no dieva
brokastu galda
un tu nu lepni tagad
piepīpētos dzejas vakaros dižojies
ka tas apdzisušais vulkāns
spēj atvemt vēl uguni
un nevis tikai nošķaudīt pa laikam
sauju pelnu

***
meitene nav iemācījusies elpot
meitene aizgūtnēm klusu kampj gaisu
kā zagdama kā negribot
dienas ir adatu paklājs
naktis skumjas
dzīve vēsas vasaras rīts
vējš kas ar miroņsaltiem pirkstiem
noglāsta viņas kailās potītes
meitene nav iemācījusies elpot
meitene aizgūtnēm klusu kampj gaisu
kopš tās nakts kad nevar
aizmirst viņa elpu sev līdzās
kopš tās dienas
kad turpmāko gribas aizmirst
un nesanāk

***
...un viņš teica
viss ko varu tev dot
ir šis izmisuma pilnais nogurušais acu apvārsnis
kuru tu centies uzlauzt caur tabakas kodīgu dūmu straumēm
un iestāsti sev ka tie ir zemu nolaidušies mākoņi
kas maigi apklās tavus plecus
savaldīs tās nevaldāmās tauriņu dejas pakrūtē
un kaijas vairs tik saprotami izmisīgi
nekliegs aiz tavas istabas loga

vientulība + vientulība = izmisums

un tagad kopā kvēlojot divām papirosu oglēm logā
varbūt šo vienādojumu tikpat viegli
kā sērkociņu varēs salauzt
bet es zinu
viss ko tu manās acīs redzi
ir atspīdums no diviem nogalinātiem jāņtārpiņiem
kuriem dievs baznīcā melo
ka tie turpina dzīvot
neelpojot

***
naktstauriņu rokenrols pieklusis
pelēkas ziemeļu debesis gleznā pie tavas sienas
elpo ar saltu klusumu
kā pavasaris kas it kā ir atnācis
turpināt dīvaini silto ziemu bez sniega
pāriet lietainā vasarā bez saules
un apsveikt rudeni
kas vienīgais atbildīs patiesi
savam nosaukumam
tu sēdi siltā vannā
klusi vērojot kā aiz sienas
kaimiņu aprautajos elpas vilcienos
apslāpētos kliedzienos
sen aizmirstā tev citādā siltumā
dzīve turpinās
bet tev aizpil garām
tu noglāsti pelēkās debesis gleznā
un tad aizmiedz
sniegpulkstenītes nosalst
aiz tava loga neuzziedējušas

***
viena cilvēka mūžs
ir tikai zibsnis
starp miljardiem zibšņu
viena pasaules ieelpa
un izelpa
pasteidzies pamanīt
ka laiks degt cilvēk
neizej neuzziedējis

28.02.2015.

gļēvulīgas lodes mugurā
nevar atņemt ne brīvību
ne drosmi ne godīgumu
gļēvulīgas lodes mugurā
vien iedzeļ brīvam cilvēkam
nebrīvu cilvēku pūlī
ar tikai nelielu sāpi
ka viss kas nepieciešams
lai tumsa nolaistos pār zemi
ir labprātīgi aizbāzta mute...
šis laikmets tik maz veido cilvēku
kas šai pasaulei grib iedot plaukstu cilvēcībai
brīvībai turēt par spīti visam stutes
šis laikmets mīl pakalpīgus sūdabrāļus
nozombētas kuces

***
jūs visi gribat lasīt par mīlestību
bet ko gan jums par to
var uzrakstīt dvēselē
raudoša pelēka klints
kas vīlusies cilvēces saprātīgumā
vēršas pēc glābiņa pie dieva
kā slīcējs pie salmiņa un atklāj ka
dievs sen ir kļuvis zvērināts
ateists

***
...tā bija dīvaina meitene
un tā dīvainā meitene skatījās tieši acīs
un kaut kur dziļāk caur tām tā
ka metās mazliet bail
satrakojusies pilsēta rēca
personīgo auto un vilcienu mutēm
mēs stāvējām daudzgalvaina dzīvu miroņu pūļa vidū
un tā dīvainā meitene man teica
ka pēc visām cietuma kamerām
kurās mēs sevi ieslogām paši
mazliet pagrūtāk bet tomēr
dzīve turpinās...

 



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Mūsu dzīves galvenais uzdevums ir palīdzēt citiem. Un, ja nevaram palīdzēt, vismaz nesāpināt tos.

    Dalailama

Iesakām

  • 2015. gada 3. augustā, plkst. 6:08

    Māris Zanders: Liberālisms – pauze vai noriets? (1)

    Liberālisms Latvijā, šķiet, piedzīvo grūtus laikus – gan tad, ja vērtē pēc šīs ideoloģijas pārstāvniecības profesionālajā politikā, gan – vismaz nojautu līmenī – vērtējot noskaņas sabiedrībā kopumā.

  • 2015. gada 19. martā, plkst. 6:03

    Satori diskusija: Mūsdienu vīrietis un māksla pagatavot pašam (2)

    "Armpit" jeb "Paduse" būs darbs par tiem vīriešiem, kas savos šķūnīšos, darbnīcās un garāžās dara to, ko reālā dzīve no viņiem neprasa un negaida.

  • 2017. gada 8. februārī, plkst. 5:17

    Pauls Bankovskis: Dāmu paradīzē (18)

    Recenzija par žurnālu "Samanta", ko izdevis Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs.

  • 2012. gada 26. aprīlī, plkst. 8:04

    Pauls Bankovskis: Meža avīze (11)

    Sāku strādāt avīzēs un drīz vien pamanīju kādu likumsakarību. Ja vien ziņās akurāt nebija runa par "zagļiem un pederastiem", otra lasītāju iecienītākā tēma bija zvēri.

  • 2013. gada 4. oktobrī, plkst. 1:10

    Semjons Haņins: Dzejoļi (3)

    kāpēc es klaigāju ka esmu elektriķis es elektriķis neesmu nemaz nez kas man uznāca ar rokām rādīju uz rozetēm pie spuldzēm skāros, skāvu skaitītāju neviens man netic

  • 2015. gada 31. jūlijā, plkst. 6:07

    Rihards Bargais: Par nesatikšanos (5)

    Reiz kādā lauku ciematā netālu no Rīgas dzīvoja trīs geji, šis būs stāstiņš par viņiem. Un par kādu ziemas vakaru. Par nesatikšanos. Vai, ja saņem visu kopā, tad par trīs geju nesatikšanos kādā ziemas vakarā lauku ciematā netālu no Rīgas.

  • 2014. gada 9. aprīlī, plkst. 7:04

    Ivars Drulle: Apetīte rodas darbā (5)

    Mūsu nepagurstošais pētnieks šoreiz devies uz divām ēdnīcām, kurās pusdieno darba devēji un darba ņēmēji: "Īve" Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā un "Veronika" Ganību dambja industriālajā teritorijā.

  • 2014. gada 25. aprīlī, plkst. 7:04

    Jānis Joņevs: Vārds

    Viņš ieraudzīja pavisam mazus bērnus. Tie spēlējās ar klucīšiem. Briesmonis apstājās un skatījās. Uz klucīšiem bija burti. Bērni mācījās lasīt un lika no klucīšiem vārdus. Bērni mācījās lasīt un lika no klucīšiem vārdus. "LAPA", "DIBENS", "TOLETE" un tādā garā.



Kultūras Ministrija
vkkf