Dzeja

Dainis Deigelis: Tikai nemākulīgs domraksts

***
tavs dzejolis
ir tikai nemākulīgs domraksts
paviršs noraksts
nozagts no pierakstiem uz salvetes
ko vējš nopūtis lejā no dieva
brokastu galda
un tu nu lepni tagad
piepīpētos dzejas vakaros dižojies
ka tas apdzisušais vulkāns
spēj atvemt vēl uguni
un nevis tikai nošķaudīt pa laikam
sauju pelnu

***
meitene nav iemācījusies elpot
meitene aizgūtnēm klusu kampj gaisu
kā zagdama kā negribot
dienas ir adatu paklājs
naktis skumjas
dzīve vēsas vasaras rīts
vējš kas ar miroņsaltiem pirkstiem
noglāsta viņas kailās potītes
meitene nav iemācījusies elpot
meitene aizgūtnēm klusu kampj gaisu
kopš tās nakts kad nevar
aizmirst viņa elpu sev līdzās
kopš tās dienas
kad turpmāko gribas aizmirst
un nesanāk

***
...un viņš teica
viss ko varu tev dot
ir šis izmisuma pilnais nogurušais acu apvārsnis
kuru tu centies uzlauzt caur tabakas kodīgu dūmu straumēm
un iestāsti sev ka tie ir zemu nolaidušies mākoņi
kas maigi apklās tavus plecus
savaldīs tās nevaldāmās tauriņu dejas pakrūtē
un kaijas vairs tik saprotami izmisīgi
nekliegs aiz tavas istabas loga

vientulība + vientulība = izmisums

un tagad kopā kvēlojot divām papirosu oglēm logā
varbūt šo vienādojumu tikpat viegli
kā sērkociņu varēs salauzt
bet es zinu
viss ko tu manās acīs redzi
ir atspīdums no diviem nogalinātiem jāņtārpiņiem
kuriem dievs baznīcā melo
ka tie turpina dzīvot
neelpojot

***
naktstauriņu rokenrols pieklusis
pelēkas ziemeļu debesis gleznā pie tavas sienas
elpo ar saltu klusumu
kā pavasaris kas it kā ir atnācis
turpināt dīvaini silto ziemu bez sniega
pāriet lietainā vasarā bez saules
un apsveikt rudeni
kas vienīgais atbildīs patiesi
savam nosaukumam
tu sēdi siltā vannā
klusi vērojot kā aiz sienas
kaimiņu aprautajos elpas vilcienos
apslāpētos kliedzienos
sen aizmirstā tev citādā siltumā
dzīve turpinās
bet tev aizpil garām
tu noglāsti pelēkās debesis gleznā
un tad aizmiedz
sniegpulkstenītes nosalst
aiz tava loga neuzziedējušas

***
viena cilvēka mūžs
ir tikai zibsnis
starp miljardiem zibšņu
viena pasaules ieelpa
un izelpa
pasteidzies pamanīt
ka laiks degt cilvēk
neizej neuzziedējis

28.02.2015.

gļēvulīgas lodes mugurā
nevar atņemt ne brīvību
ne drosmi ne godīgumu
gļēvulīgas lodes mugurā
vien iedzeļ brīvam cilvēkam
nebrīvu cilvēku pūlī
ar tikai nelielu sāpi
ka viss kas nepieciešams
lai tumsa nolaistos pār zemi
ir labprātīgi aizbāzta mute...
šis laikmets tik maz veido cilvēku
kas šai pasaulei grib iedot plaukstu cilvēcībai
brīvībai turēt par spīti visam stutes
šis laikmets mīl pakalpīgus sūdabrāļus
nozombētas kuces

***
jūs visi gribat lasīt par mīlestību
bet ko gan jums par to
var uzrakstīt dvēselē
raudoša pelēka klints
kas vīlusies cilvēces saprātīgumā
vēršas pēc glābiņa pie dieva
kā slīcējs pie salmiņa un atklāj ka
dievs sen ir kļuvis zvērināts
ateists

***
...tā bija dīvaina meitene
un tā dīvainā meitene skatījās tieši acīs
un kaut kur dziļāk caur tām tā
ka metās mazliet bail
satrakojusies pilsēta rēca
personīgo auto un vilcienu mutēm
mēs stāvējām daudzgalvaina dzīvu miroņu pūļa vidū
un tā dīvainā meitene man teica
ka pēc visām cietuma kamerām
kurās mēs sevi ieslogām paši
mazliet pagrūtāk bet tomēr
dzīve turpinās...

 



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Vīns ir nemitīgs pierādījums tam, ka Dievs mūs mīl un vēlas redzēt mūs laimīgus. 

    Bendžamins Franklins

Iesakām

  • 2016. gada 23. martā, plkst. 11:03

    Satori aptauja: Vai māksla audzina? (1)

    Kurš literārs darbs, filma, teātra izrāde, mākslas darbs ir ielicis pamatus jūsu personības izaugsmē?

  • 2014. gada 17. februārī, plkst. 7:02

    Ivars Ījabs: Starpnieks un viņa bezdibenis (1)

    Mēs visi nākam no tradīcijas, kas saka: savtīgās intereses ir kaut kas nepareizs, tās ir pretrunā sabiedriskajam. Tā tas nav!

  • 2016. gada 8. novembrī, plkst. 6:33

    Silvija Radzobe: Galvas jautājums (1)

    Izrāde sākas ar ilgu ainu, kurā mums piedāvā lūkoties līdz vidum kailā Ulda Anžes mugurā. Kā te, tā tālāk izrādē var tikai apbrīnot aktiera sportisko, izcili trenēto ķermeni, viņa fizisko veiklību.

  • 2016. gada 15. februārī, plkst. 6:05

    Māris Zanders: Logu dauzīšana un akmeņu mešana

    Kur ir tā robeža, kuru pilsonis, demonstrējot savu nepatiku pret valstī notiekošo, nedrīkst pārkāpt? Vai otrādi: kur ir tā robeža, kuru pārkāpjot valstij jārēķinās ar vardarbīgu pretošanos?

  • 2015. gada 11. septembrī, plkst. 6:09

    Flip Poets: Hjū Lorijs iziet uz kara takas

    bet jēzus jau aizgāja no sava rabīna un apmetās laipnu pilsoņu vidū kas baroja viņu un dzirdināja viņu un sponsorēja viņu un producēja viņu un anonsēja viņu

  • 2017. gada 17. februārī, plkst. 5:15

    Penelope : Bresta

    Viņš saprata, ka atkal ir izdarījis kaut ko nepareizu. Kā pirmajā klasē, kad, neatliekamas vajadzības spiests, bija iešmaucis pačurāt meiteņu tualetē, kur viņu pieķēra trīs agresīvi noskaņotas trešklasnieces...

  • 2012. gada 23. augustā, plkst. 9:06

    Zane Radzobe: Teātra skatītāja pienākums nav iedziļināties (23)

    Problēma ir tā, ka mums reizēm ir jāskatās izrādes, kurās režisoram nav, ko teikt, teātris nezina, kāpēc šī izrāde ir viņu repertuārā, skatītājs sēž, mirst no garlaicības un beigās, tā kā tagad ir pieklājīgi, pieceļas kājās un aplaudē ar ovācijām.

  • 2013. gada 2. aprīlī, plkst. 8:04

    Santa Remere: Bērni neaug šā un tā

    Diemžēl mēs šajā reizē bijām tie, kas izbojāja izrādes sākumu: līdz ar klauna parādīšanos uz skatuves Eižens sāka skaļi raudāt, un abi ar tēti bija spiesti pa tumsu mukt no zāles laukā.



Kultūras Ministrija
vkkf