Dzeja

Aleksandrs Barons: Es rakstu skumjus jokus

-
Visi mēs tie stiprākie esam viegli
            un, tikpat viegli pieskaroties
            viņas šķeltam mēles galam manai auss ļipiņai,
            viņa teica daudz patīkamu lietu
un es, es ticu visam, ja tikai tas izklausās pilnīgi neticami
            – tā nakts mani pavedināja, iekārusies kaklā kā krucifikss
            viņas lūpām uz plakstiem kā monētām spiežoties
            par to, kas krūtīs vai drīzāk nav, un visas zobubirstes,
            lai noslēptu smaku, aizkritušas aiz veļasmašīnas
"viss kārtībā, viss būs kārtībā",
un viss patiesi tobrīd bija kārtībā
            pieci neatbildēti zvani no "sirdsapziņas"
            ("Sirdsapziņa" ir vien firmas nosaukums,
            kas piedāvā aizvest mājās ar lētāko taksi)
viss kārtībā, viss ir kārtībā
            nakts uzplēsa horizontu kā zeķubikses pa vīli,
            un no tā, kas atklājas skatienam, piesedzu skatienu
            tumšas lūpukrāsas nospiedumi ap acīm
            no spoguļa kliedz pretim l a b r ī t

--
Rīts, es Tevi mīlu!
Tu beidzot esi pārnācis mājās
un sabužinājis manus matus,
tā kā Tev patīk, kā tie izskatās.

Rīts, es Tevi mīlu!
Un Tu nerunā daudz.
Tu apskauj mani, saņem aiz pleciem,
un tualetē es noslīdu sēdus.

Rīts, es Tevi mīlu!
Un Tu nerunā daudz.
Bet Tavs skūpsts uz krūzes malām,
Tavs glāsts uz mana peņa saka:
"aleksandr, es tevi arī mīlu"

---
Es... esmu... lēns...
Un slinks ir mans solis,
Tu skrien un skrien, kamēr es vēl sienu šņores
Lēnām

Es... esmu... lēns...
Es zinu, divreiz Tev tas nav jāsaka,
Katrs vārds no manas mēles pil kā tāda lāsteka
Lēnām

Es... esmu... lēns...
Pastāsti man, ko steiga dos,
Kad mans skatiens tik negribīgi līp no Tevis nost
Lēnām

Es... esmu... lēns...
Un es Tevi mīlēšu tā gausi, gausi,
Es zīmēšu Tev miegainas gleznas un nogriezīšu sev ausi
Lēnām

"Tu esi lēns,"
Tu man saki, un es uzspiežu ar pirkstu kuš,
Šī nedēļas nogale uz Tavām lūpām, Tavās acīs vesels mūžs
Lēnām

----
# 90 90 10 01

Dažreiz pie viņas atklīst liels melns runcis,
kam netīk skriet ceļiem pāri –
viņam patīk atlaisties uz tiem

un labsajūtā ielaist un izlaist viņas klēpī čukstus,
nepārmestus krustus un tos tik astainos solījumus
pret pilnu vēderu un kādu glāstu

un, katru reizi saskaroties,
viņas puspievērtās acis kā neuzmanīgu mīlnieku guļamistabas durvis atklāj rūpīgi segtu nopūtu
(nopūšot sakrājušos mieru no atmiņu pilniem plauktiem)

un kāds spēcīgs sapnis aiztaisa tās ciet,
atslēgu noslēpjot kritienā

*
Iečīkstas, ieskrapstas ar katru grūdienu zeme,
tā atkal uz brīdi ir plakana

lielā melnā runča aste, pārkarājusies pāri malai,
skaita mūžību kā apstājies stundeņa svārsts

(lielais melnais runcis noskurināja ūsas, pakutināja Atlasa degungalu
un aizlaidās pār malu uz drēbju kaudzīti, savu murr,
kas kā analogā televīzija, izslēdzas ar paukšķi, Atlasam nošķaudoties)

viņa krīt

*
Dažreiz pie viņas atklīda liels melns runcis,
kam nepatika ceļiem skriet pāri -
viņam patika atlaisties uz tiem

tāpēc, ja atrodat viņu uz sava ceļa,
nokasiet viņu nost kā visus zelta lauciņus
un nosūtiet katrā savā saņemtās balvas kastē katrai viņai

-----
un Troksnis

Kad biju mazs, garāmbraucošo mašīnu radītās skaņas, līdzīgas nopūtām, pildīja manas tukšās dienas, tāpēc, mammai beidzot pārrodoties mājās, es ņēmu viņas lielos iepirkumu maisus un lūdzu sev brālīti.
Nekas nav īpaši mainījies, kad lūdzu to pašu Chomsky bārmenim, kas atbraucis uz darbu ar skeitu un nedaudz atgādina Maku DeMarko.
Manas salātu dienas vēl nav pagājušas, taču kā jau visi veģetārie ēdieni garšo labāk ar gaļu, tā arī man dažreiz patīk paslepus būt lielam – dzīt tenkas, strīdēties ar māti un atlikt maliņā nebaltām dienām vismaz eiro četrdesmit.
Manas salātu dienas tik tiešām vēl nav pagājušas; katru reizi izejot no mājas, katra meitene blondiem matiem liek atskatīties, un es iemīlos vismaz trijās no tām.
Un kāda ļoti vīzdegunīga pretīsēdoša jaunkundze (tumšiem matiem) paziņo, ka esmu garlaicīgs skaidrā; es iesmejos, jo, lai arī cik skumji tas skanētu, tas ir smieklīgi, tātad labs skumjš joks.
Es zinu, viens es nepalikšu –  nemāku taisīt ēst.

*
daudz mazu mašīnīšu
un es vēlējos kaut tās arī reiz izaugtu lielas
par tādu muļķību kāds no lielākiem bērniem
pieliecās tuvāk sacīdama
es tev kaut ko iečukstēšu
spalgs sitiens pa bungādiņu
gliemezis atrada savu gliemežnīcu
protams neviena no mašīnītēm nepieauga
vien vēlme pēc kaut kā
vienmēr kaut kur mūzika
vientuļie ieslēguši televizorus
un pat lampām ir sava balss kuru saprot tikai kukaiņi
un vienmēr un vienmēr kaut kur vienmēr
rūks manu nepieaugušo mašīnīšu motori

avīzē kliedzošiem virsrakstiem ietīta sāp Tavās rokās visu dzirdošā auss
un no Taviem čukstiem es rakstu skumjus jokus

------
meitenes ir kā uzdzeramais šņabītim

-------
Salasījās visi kreiskājainie bērni
un spārdīja bumbu
es biju resns
es biju vārtos
Atim piederēja bumba
Atis bija kapteinis uz smiltīm
nolauztiem zariem kā štangām
un pagalmā nolūkojās baloži
mēs kliedzām par katru netaisnību
mēs kliedzām par katriem gūtiem vārtiem
līdz palikuši bija tikai baložu mēsli
kas pielipuši soliņiem
gluži kā mūsu vecmāmiņas
nezinu vai uzvarējām vai zaudējām
rezultātu neskaitījām
vien atminos kā todien atnāca pastniece
spēle beidzās jo mamma Ati sauca mājās
viņiem bija pienākusi telegramma
un viņa vecmāmiņa raudāja
mēs pārējie kreiskājainie bērni salasījāmies mājās
un lasījām tēvu vēstules



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • E. F. Kuks > Ķirsis  

    2015. gada 23. augustā, plkst. 17:41

    Baronam brīnišķīgi lasījums papildina tekstu. Mazliet žēl, ka šai publikācijā nav "Mazā prinča motīvs" (nosaukums bija kas tamlīdzīgs), bet ceru to redzēt nākamajā sniegumā.

  • Ķirsis  

    2015. gada 15. augustā, plkst. 20:11

    Dzirdēju autoru lasām savus dzejoļus, tiešām labi pieprot tos pasniegt.

  • Dainis Deigelis  

    2015. gada 29. jūlijā, plkst. 9:55

    Pēdējais jo sevišķi, prieks lasīt

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Melns kaķis, kas pārskrējis ceļu, nozīmē tikai vienu – šis dzīvnieks kaut kur steidzas.

    Gručo Markss

Iesakām

  • 2016. gada 18. janvārī, plkst. 5:48

    Māris Zanders: Jautājums ir par "mums", nevis "viņiem"

    Mēs varētu mazāk sūkstīties par imigrācijas viļņa radītajām problēmām un vairāk domāt par to, kādēļ Eiropa 21. gadsimtā ar tām, šķiet, netiek galā.

  • 2014. gada 14. jūnijā, plkst. 9:06

    Ojārs Pētersons: Mākslas ietekme ir netieša

    Vispār, es esmu diezgan liels darba pretinieks. Manuprāt, vīrietim strādāt ir kauns. Strādāt ir pēdējais, ko cilvēks var darīt. Vai man tas patīk? Es nezinu. Tā vienkārši ir sagadījies. Vai tas darbs ir grūts? Es domāju, ka nē.

  • 2015. gada 29. oktobrī, plkst. 9:07

    Liene Brizga-Kalniņa: Lupatiņi kā antimultfilma (3)

    Vārdu sakot, es tiešām multfilmas nevaru ciest un labprāt gribētu, lai tās neeksistē. Taču tā ir tikpat muļķīga vēlēšanās kā gribēt, lai nepastāv bēgļi, geji vai klimata izmaiņas.

  • 2015. gada 8. oktobrī, plkst. 6:10

    Māris Zanders: Spēle vienos vārtos (1)

    Parlamentārā opozīcija nereti vaid, ka tai neesot tāda informācijas apjoma par "reālo situāciju", kāds esot koalīcijai. Atvainojos, bet tā ir muldēšana.

  • 2013. gada 19. jūlijā, plkst. 7:07

    Agrita Grīnvalde: Atmiņas (12)

    jauni vīrieši jutīgiem pirkstiem trausli kā tulpes kāts noraut to ādu nost lai ir vāts puika paslēpies pagalmā raud dzirdu to tevī pulsējam slēpti bet nenovēršami nāc

  • 2012. gada 20. decembrī, plkst. 8:12

    Andrejs Sēms: Aplī (1)

    Raganas sūtība un pienākums bija ļaunums. Viņa bija ļaunuma pastniece starp elli un cilvēku pasauli, bet nekad netīksminājās par to, uztvēra to kā nogurdinošu nastu, kas nenovēršami uzkrauta viņai pret pašas gribu, un ar to atšķīrās no pārējām raganām.

  • 2015. gada 15. jūnijā, plkst. 6:06

    Ingmārs Freimanis: Par lepnuma svinēšanu (5)

    Šī gada vasarā, no 15. līdz 21. jūnijam, Rīgā notiks starptautiskais lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBT) pasākums "Europride".

  • 2014. gada 16. oktobrī, plkst. 8:10

    Laura Tabūna: Mīlestības vēstule bibliotēkai

    Iespējams, kāds jaunais lasītājs varētu izrādīties mazliet vīlies, ja bibliotēkas pagalmā viņu UZREIZ nesagaidīs grāmatu varoņu parāde, piemēram, KURMĪŠI Džons un Džeimss, kuri rok kilometriem garas ejas, ko vēlāk var izmantot metro.



Kultūras Ministrija
vkkf