Ar bērniem

Rainis bērniem 21. gadsimtā: Dzejas ekranizācija

Šī gada pavasara brīvdienās, kad ārā vēl bija pavisam auksts, 17 bērni vecumā no 8 līdz 13 gadiem MULTENKULTEN studijā veidoja animācijas filmas pēc Raiņa dzejoļu motīviem. Filmas tapa kultūras projekta "Rainis bērniem" ietvaros, un, lai piedalītos šajā notikumā, bērniem bija jālasa Raiņa dzeja un jāizvēlas savs mīļākais dzejolis. Pēc to atlases un izpētes tika izvēlēti seši Raiņa dzejas darbi, un katru no tiem ekranizēja cita projekta dalībnieku komanda. Satori "Ar bērniem" lasītājiem piedāvājam noskatīties visus šī projekta ietvaros radītos bērnu animācijas darbus - "Pinku Mikus", "Zelta sietiņš", "Brālītis un nazītis", "Mākonīts un Mākonīte", "Mēness sūtnis" un "Inča ģimetne".

Kā stāsta projekta autori, strādājot pie dzejoļu ekranizācijas, bērni uz MULTIKULTEN studiju devās katru dienu un cītīgi strādāja nedēļas garumā. Filmas veidošanas laikā bērni iepazinās arī ar animācijas izveides procesu un specifiku. Bērni paši ir domājuši gan filmas scenāriju, gan izstrādājuši tās varoņus, animējuši tos, filmējuši un pēdējā dienā ierakstījuši skaņu un pat paši iespēlējuši mūziku.

Projekta idejas autori ir Marta Bite un apvienība MULTENKULTEN (Kristīna Ratniece un Ivars Šmits), kas bija arī projekta realizētāji. MULTENKULTEN ir bērnu animācijas studija Rīgā, kas organizē bērniem nodarbības un pasākumus, kas saistīti ar animāciju.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Dienas citāts

  • Cilvēks, kurš sapņo, ir ģēnijs.

    Akira Kurosava

Iesakām

  • 2015. gada 30. aprīlī, plkst. 6:04

    Anne Sauka: Reliģijas nedienas morālistu sabiedrībā (28)

    Visas neskaidrības padarīt skaidrākas gan, visticamāk, nav manos spēkos, tomēr centīšos iezīmēt dažus noskaidrojamo nezināmo mezglu punktus.

  • 2016. gada 7. novembrī, plkst. 5:39

    Satori diskusija: Kultūras mediju nākotne Latvijā

    Kāda ir kultūras mediju loma kultūrā? Kādas funkcijas tie pilda? Kāpēc sabiedrībai ir nepieciešami kvalitatīvi un mūsdienīgi kultūras mediji? Kādi izaicinājumi, riski un iespējas sagaida Latvijas kultūras medijus nākotnē?

  • 2015. gada 17. februārī, plkst. 6:02

    Marta Martinsone: Kā sabojāt erotiskās fantāzijas? (10)

    Tas, ka "Greja piecdesmit nokrāsas" tiek pasniegta kā romantiska melodrāma un Kristjens Grejs kā visu sieviešu fantāziju iemiesojums, ir diezgan bīstams precedents.

  • 2014. gada 6. janvārī, plkst. 7:01

    Pauls Bankovskis: Par to, kas būs pēc tam (1)

    Viena gada beigas un jauna sākums parasti liek aizdomāties par to, kas bijis un kas mūs vēl tikai sagaida. Tas ir brīdis, kad tradicionāli sev un citiem tiek doti solījumi, izdomātas kaut kādas apņemšanās, nosprausti mērķi.

  • 2014. gada 19. jūnijā, plkst. 23:06

    Diāna Āboliņa: Apelsīngarša

    Apelsīngarša, Tāds ir mans aizvadītais gads – Oranžs un griežas, Ripo un krīt, Varu to pamest un apskatīt. Man pilns grozs apelsīnu, Veseli sešpadsmit, Tā tie krājas, krājas, Līdz mūžs ir Apelsīnmāja.

  • 2014. gada 15. augustā, plkst. 7:08

    Haralds Matulis: Andrejs Strādnieks (2)

    Andrej, es tev esmu bijis kā tēvs šos divus mēnešus. Esmu rūpējies par tevi. Mēs varam par to aprunāties. Kad tev ir brīvdiena? Es tevi ļoti labi saprotu. Paskaties uz mani! Es pats kādreiz esmu strādājis uz ceļa. Esmu gājis tam cauri.

  • 2012. gada 14. septembrī, plkst. 8:09

    Aleksandrs Morfovs: Teātris ir pēdējais, kas mums vēl palicis (5)

    Es vienmēr savās izrādēs meklēju divas puses – traģisko un komisko. Dzīve ir tāda virve, kurā cieši savijušies melnais diegs ar balto, traģiskais ar komisko. Un atdalīt tos nav iespējams, tie vienmēr ir kopā.

  • 2014. gada 19. jūnijā, plkst. 8:06

    Laura Tabūna: Vainas civilizācijas bērni

    Mēs esam vainas civilizācija. Mēs esam grēcīgi kopš brīža, kad piedzimstam, un vēl agrāk – kopš Ieva iekoda liktenīgajā ābolā, nav vairs mūsu spēkos to mainīt, jo "visi ir grēkojuši un visiem trūkst dievišķās godības".