Dzeja

Marija Gaļina: Kādēļ tu neguli?

Gagarins

 

Uz staba skaļrunis
Dzied dziesmu nerimis
Par tavu likteni sabeigto, salauzto, grūto.

Pusmūža grāmatvedis
Biļeti pērk
Savai sievietītei, kurai krepžoržeta tērps.

Rindā piektā nosēdinās viņus,
Aizslēgtas aiz viņiem durvis tiks.
Kinohronikā tiem piesienamo aerostatu parādīs.

Zinātnieku akadēmiķi,
Divas audējas un pļavu ziedos,
Šajā pasaulē viss zūd, skaņā, gaismā pārvēršas.

Lūk, jau arī viņi izzūd
Ēnā melni samtainā,
Šajās siltajās un pēdējās, šajās saulainajās dienās.

 

Cilvēciņš

Cilvēciņš uz austrumiem    dodas,
Viņam ir svilpīte, lampiņa dota.
Ja vajadzēs, paraus aukliņas divas
Piepūtīs glābšanas vesti pilnu.
Tālu lejā zem kājām ledus sāļš.
Ledus graudiņi, moku klājs.

Nevienam nav vajadzīgs, smieklīgs tas.
Virs klusuma cilvēciņš lido mazs.
Virs aklas putras bez uguntiņas nevienas.
Prot svilpītē iepūst, bet tas viņam nerada prieku.
Tumsā karājas ļautiņi rindās vien.
Parāde klusējoša, gaisos klīstošs dārzs,
Simts dvēseļu, dienu no nakts kas vairs neatšķir.

... ūdeņos sasaldēts ūdens dreifē un pil....

Ak, cik gan saldi, kad Visumu bužina
Ar borta ugunīm, tumsā tikt meklētam.
Visgodīgāk – svilpītē iesvilpt un piepūst vesti...
Cilvēciņš skumīgi ieklausās – lūk, tūlīt, lūk...
Bet motori rūc, un glāzē ledus kūst
Stjuarte pusdienās piedāvā vistu.
Cerības atmetiet.

 

...tā, viņa


Ir viņa gadus divdesmit par viņu jaunāka,
tik maiga āda viņai,
bet viņu moka sausums mutē, bailes, galvassāpes,
uz alkoholu vilkme,
viņš drebinoties pieceļas, nes viņai ūdeni no virtuves,
dzer viņa to un zobi klaudz pret glāzi,
aiz loga ziema, un no mākoņveida kabatas
uz viņiem raugās zvaigznes vientulīgais stars.
Jau viņu rāda TV2 kanālā,
jau viņai zvana ļaudis nezināmi,
un viņa raud, un saka, ka vairs neturpinās...
Ak, kungs, viņš domā, ja es pirmais nomiršu,
kam viņu atstāšu?
Kas viņai vārīs kafiju un muguriņu apsegs,
jo tik pret rītu viņa aizmigt spēj.
Ja šeit var vispār izdzīvot, tad tikai divatā,
rokās sadodoties, melnā durvju ailē lūkoties
un liesmojošā apkārtnē...
Viņš sevī pārspriež – vajag zvanīt vienam draugam,
par viņu aprunāties. Viņa sapnī
pa zaļu pļavu peld...
Viņš laikam izdzīvos, jo viņai vajadzīgs,
jo atkarīgi esam mēs no tiem, kam kalpojam,
un tādēļ viņa stiprāka par viņu ir.
Kas ledus jaunavai pārpasaulīga slava,
ja viņai viņš uz sabrukuma sliekšņa jānotur.
Jo, ja vien viņa neraudātu, nemocītos, neniķotos savā stilā, viņu nekrāptu,
viņš tikai tumsā lūkotos kā nohipnotizēts.


***


Kas tev ir, saka, kas tev ir?
Kādēļ tu neguli, vaicā.
Vakars jau klāt, koki čīkst,
Vējš dauzās, vārtiņi rīb,
Lido bezdelīgas un debesis zīmē...
Tāpat vien, atbild, nenāk miegs.
Vakars pieņemas spēkā, koki čīkst,
Vējš uzbrūk, vārtiņi rīb,
Debess satumst, un kas tur ir?
Bezdelīgas kā sikspārņi...
Neskaties debesīs, saka –
Dievs ar tām, lai jau lidinās,
Labāk paskaties logā, kā ābele elpo,
Ar mitrām piedurknēm plivinās,
Slēģi čīkst, aizkars virinās,
Knišļi ap lampu dejo.
Atbild – sērīgi ir man, bēdīgi,
Aizkars vēdinās, slēģi čīkst,
It kā ciemos kāds grib, bet atnākt nemāk,
Lūdz to mājās ielaist, raud un raud,
Knišļi sadeg uz lampas,
Man tik ļoti ir viņu žēl...
Nu un kas, saka, netiks iekšā viņš,
Kas par to, ka zem logiem klīst,
Zāli nomīda, granti gurkstina,
Kas par to, ka aizkaru plivina,
Gaudo, raud un slēģus virina...
Atbild – viņš jau ir mājā ienācis;
Redzi, kaķis šņāc, kūkumu uzmetis,
Lūk, jau sēž viņš uz vecā krēsla,
Māj ar galvu, skatās un čukst,
Māj ar galvu, uz mani skatās –
Palūdz viņu, lai aizgriežas...
Saka viņai – nu, un, bet tu nebaidies,
Skaties – viņam es blakus jau nostājies,
Ņemu viņa roku es savā,
Un aiz rokas vedīšu tālu prom,
Cauri dārzam uz čīkstošiem vārtiņiem,
Pa naksnīgo ceļu no šejienes prom,
Gar pūpoliem, galvas kas kustina,
Uz zeltītām, gaišzilām pļavām, –
Tām, no kurām vairs nepārnāk.

Atdzejoja Liāna Langa



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Joel Harris > loan  

    2015. gada 13. janvārī, plkst. 3:23

    Laimīgu Jauno gadu
    Vai jums ir nepieciešams kredīts? Lai sāktu jaunu dzīvi ar jauno gadu, vai arī jums ir nepieciešams kredīts, lai jūsu uzņēmumu vai personīgo jautājumiem, lūdzu, rakstiet mums tagad ar šādu informāciju. EMAIL scotiabankloans@gmail.com


    Vārds un uzvārds:
    Nepieciešamais
    VALSTS:
    SEX:
    ILGUMS:
    Mobilā tālruņa

  • Joel Harris > loan  

    2015. gada 13. janvārī, plkst. 3:23

    Laimīgu Jauno gadu
    Vai jums ir nepieciešams kredīts? Lai sāktu jaunu dzīvi ar jauno gadu, vai arī jums ir nepieciešams kredīts, lai jūsu uzņēmumu vai personīgo jautājumiem, lūdzu, rakstiet mums tagad ar šādu informāciju. EMAIL scotiabankloans@gmail.com


    Vārds un uzvārds:
    Nepieciešamais
    VALSTS:
    SEX:
    ILGUMS:
    Mobilā tālruņa

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Mēdz teikt, ka cilvēks ir domājošs dzīvnieks. Visu savu mūžu es esmu centies atrast pierādījumus, kas to apliecinātu.

    Bertrans Rasels

Iesakām

  • 2013. gada 5. novembrī, plkst. 7:04

    Ivars Ījabs: Malējās zinātnes (4)

    Tas Vjačeslavs Dombrovskis, kurš pirms gadiem trim skaļi sodījās par augstākās izglītības kvalitāti un iestājās par starptautiski recenzētām publikācijām, un ministrs Vjačeslavs Dombrovskis ir divas pavisam dažādas personas.

  • 2015. gada 22. maijā, plkst. 6:05

    Baņuta Rubess: Pašlaik es esmu vairāk vērsta uz iekšu (1)

    Saruna Toronto ar latviešu teātra režisori un rakstnieci Baņutu Rubess - par dzīvi, teātri un to, kāpēc Aspazijas dzeja un dramaturģija ir mums joprojām svarīga.

  • 2016. gada 9. martā, plkst. 5:22

    Anete Piņķe: Mākslinieks un kaka (1)

    "Man tomēr gribas, lai māksla ir kas vairāk par vārnas kaku. Kaut kas paliekošāks," savās pārdomās dalījās kāda draudzene. Un tūdaļ kaka kļūs par Sidara mākslas kodu.

  • 2012. gada 25. jūlijā, plkst. 8:07

    Darans Andersons: Sātana iepazīšana (4)

    Visi Dantes "Elles" iemītnieki tur ir tāpēc, ka viņi ir labprātīgi grēkojuši. Nelabais var vienīgi iedrošināt cilvēku doties pretī iznīcībai. Viņš to dara mūsu prātu slepenībā, nakts vientulībā.

  • 2014. gada 5. septembrī, plkst. 0:09

    Inga Pizāne: Ne runāt, bet klusēt pretī (1)

    Parīzei – šī dzīve par pareizu. Parīzei – šie papēži par zemu. Tāpēc pacel mani uz rokām un nes nepareizāk mazliet.

  • 2012. gada 21. augustā, plkst. 8:08

    Leonīds Ļipavskis: Sapņi (2)

    Pirmais erotiskais sapnis: mežonis ceļ mani uz rokām augstu gaisā. Bija bailīgi, es jutos mazs un bezpalīdzīgs. Diezgan bieži manos sapņos figurē kāds valsts vadītājs, un nez kāpēc es pret viņu izjūtu maigumu.

  • 2016. gada 8. jūnijā, plkst. 6:32

    Jānis Ķīnasts: Kastes mūsu apziņā un Rīgas ielās

    Mēs visi esam kopā uz vienas planētas, vienās mājās, apdzīvojot vienu zemi. Un, lai arī dabā ir atrodamas dažādas pārejas zonas, to interpretēšana un ņemšana par pamatu nu jau mūsu antropogēno robežu radīšanai ir visai nihilistiska.

  • 2015. gada 31. martā, plkst. 8:03

    Ilze Kļaviņa: Joku nopietnā darīšana

    Diplomdarbu izrādes mēdz būt īpašas – ir gadījumi, kad tās saņem balvas vai kļūst par sezonas notikumiem. Īpaša ir arī Zanes kreicbergas iestudētā "Jokdara Bustera pasaule".



Kultūras Ministrija
vkkf