Dzeja

Marija Gaļina: Kādēļ tu neguli?

Gagarins

 

Uz staba skaļrunis
Dzied dziesmu nerimis
Par tavu likteni sabeigto, salauzto, grūto.

Pusmūža grāmatvedis
Biļeti pērk
Savai sievietītei, kurai krepžoržeta tērps.

Rindā piektā nosēdinās viņus,
Aizslēgtas aiz viņiem durvis tiks.
Kinohronikā tiem piesienamo aerostatu parādīs.

Zinātnieku akadēmiķi,
Divas audējas un pļavu ziedos,
Šajā pasaulē viss zūd, skaņā, gaismā pārvēršas.

Lūk, jau arī viņi izzūd
Ēnā melni samtainā,
Šajās siltajās un pēdējās, šajās saulainajās dienās.

 

Cilvēciņš

Cilvēciņš uz austrumiem    dodas,
Viņam ir svilpīte, lampiņa dota.
Ja vajadzēs, paraus aukliņas divas
Piepūtīs glābšanas vesti pilnu.
Tālu lejā zem kājām ledus sāļš.
Ledus graudiņi, moku klājs.

Nevienam nav vajadzīgs, smieklīgs tas.
Virs klusuma cilvēciņš lido mazs.
Virs aklas putras bez uguntiņas nevienas.
Prot svilpītē iepūst, bet tas viņam nerada prieku.
Tumsā karājas ļautiņi rindās vien.
Parāde klusējoša, gaisos klīstošs dārzs,
Simts dvēseļu, dienu no nakts kas vairs neatšķir.

... ūdeņos sasaldēts ūdens dreifē un pil....

Ak, cik gan saldi, kad Visumu bužina
Ar borta ugunīm, tumsā tikt meklētam.
Visgodīgāk – svilpītē iesvilpt un piepūst vesti...
Cilvēciņš skumīgi ieklausās – lūk, tūlīt, lūk...
Bet motori rūc, un glāzē ledus kūst
Stjuarte pusdienās piedāvā vistu.
Cerības atmetiet.

 

...tā, viņa


Ir viņa gadus divdesmit par viņu jaunāka,
tik maiga āda viņai,
bet viņu moka sausums mutē, bailes, galvassāpes,
uz alkoholu vilkme,
viņš drebinoties pieceļas, nes viņai ūdeni no virtuves,
dzer viņa to un zobi klaudz pret glāzi,
aiz loga ziema, un no mākoņveida kabatas
uz viņiem raugās zvaigznes vientulīgais stars.
Jau viņu rāda TV2 kanālā,
jau viņai zvana ļaudis nezināmi,
un viņa raud, un saka, ka vairs neturpinās...
Ak, kungs, viņš domā, ja es pirmais nomiršu,
kam viņu atstāšu?
Kas viņai vārīs kafiju un muguriņu apsegs,
jo tik pret rītu viņa aizmigt spēj.
Ja šeit var vispār izdzīvot, tad tikai divatā,
rokās sadodoties, melnā durvju ailē lūkoties
un liesmojošā apkārtnē...
Viņš sevī pārspriež – vajag zvanīt vienam draugam,
par viņu aprunāties. Viņa sapnī
pa zaļu pļavu peld...
Viņš laikam izdzīvos, jo viņai vajadzīgs,
jo atkarīgi esam mēs no tiem, kam kalpojam,
un tādēļ viņa stiprāka par viņu ir.
Kas ledus jaunavai pārpasaulīga slava,
ja viņai viņš uz sabrukuma sliekšņa jānotur.
Jo, ja vien viņa neraudātu, nemocītos, neniķotos savā stilā, viņu nekrāptu,
viņš tikai tumsā lūkotos kā nohipnotizēts.


***


Kas tev ir, saka, kas tev ir?
Kādēļ tu neguli, vaicā.
Vakars jau klāt, koki čīkst,
Vējš dauzās, vārtiņi rīb,
Lido bezdelīgas un debesis zīmē...
Tāpat vien, atbild, nenāk miegs.
Vakars pieņemas spēkā, koki čīkst,
Vējš uzbrūk, vārtiņi rīb,
Debess satumst, un kas tur ir?
Bezdelīgas kā sikspārņi...
Neskaties debesīs, saka –
Dievs ar tām, lai jau lidinās,
Labāk paskaties logā, kā ābele elpo,
Ar mitrām piedurknēm plivinās,
Slēģi čīkst, aizkars virinās,
Knišļi ap lampu dejo.
Atbild – sērīgi ir man, bēdīgi,
Aizkars vēdinās, slēģi čīkst,
It kā ciemos kāds grib, bet atnākt nemāk,
Lūdz to mājās ielaist, raud un raud,
Knišļi sadeg uz lampas,
Man tik ļoti ir viņu žēl...
Nu un kas, saka, netiks iekšā viņš,
Kas par to, ka zem logiem klīst,
Zāli nomīda, granti gurkstina,
Kas par to, ka aizkaru plivina,
Gaudo, raud un slēģus virina...
Atbild – viņš jau ir mājā ienācis;
Redzi, kaķis šņāc, kūkumu uzmetis,
Lūk, jau sēž viņš uz vecā krēsla,
Māj ar galvu, skatās un čukst,
Māj ar galvu, uz mani skatās –
Palūdz viņu, lai aizgriežas...
Saka viņai – nu, un, bet tu nebaidies,
Skaties – viņam es blakus jau nostājies,
Ņemu viņa roku es savā,
Un aiz rokas vedīšu tālu prom,
Cauri dārzam uz čīkstošiem vārtiņiem,
Pa naksnīgo ceļu no šejienes prom,
Gar pūpoliem, galvas kas kustina,
Uz zeltītām, gaišzilām pļavām, –
Tām, no kurām vairs nepārnāk.

Atdzejoja Liāna Langa



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Joel Harris > loan  

    2015. gada 13. janvārī, plkst. 3:23

    Laimīgu Jauno gadu
    Vai jums ir nepieciešams kredīts? Lai sāktu jaunu dzīvi ar jauno gadu, vai arī jums ir nepieciešams kredīts, lai jūsu uzņēmumu vai personīgo jautājumiem, lūdzu, rakstiet mums tagad ar šādu informāciju. EMAIL scotiabankloans@gmail.com


    Vārds un uzvārds:
    Nepieciešamais
    VALSTS:
    SEX:
    ILGUMS:
    Mobilā tālruņa

  • Joel Harris > loan  

    2015. gada 13. janvārī, plkst. 3:23

    Laimīgu Jauno gadu
    Vai jums ir nepieciešams kredīts? Lai sāktu jaunu dzīvi ar jauno gadu, vai arī jums ir nepieciešams kredīts, lai jūsu uzņēmumu vai personīgo jautājumiem, lūdzu, rakstiet mums tagad ar šādu informāciju. EMAIL scotiabankloans@gmail.com


    Vārds un uzvārds:
    Nepieciešamais
    VALSTS:
    SEX:
    ILGUMS:
    Mobilā tālruņa

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Ja gribat zināt manu viedokli, būt par jebkura dzimuma pārstāvi ir vienlīdz draņķīgi.

    Patija Smita

Iesakām

  • 2013. gada 31. janvārī, plkst. 11:01

    Ivars Ījabs: Varu - tautai (9)

    Tas, ka par nepieciešamību "atdot varu tautai" iestājas tikpat labi galēji kreisie, kā galēji labējie, ir simptomātiski. Pilnīgi iespējams, ka nekādu "labējo" vai "kreiso" patiesībā nemaz nav.

  • 2014. gada 8. jūlijā, plkst. 7:07

    Andris Kozlovskis: Ciniskāki ir tikai dakteri

    Mēs tikāmies ar fotogrāfu Andri Kozlovski, lai parunātu par to, kas ir fotogrāfi, kā nofotografēt cilvēku tā, lai viņš to nepamana, un kas atšķir labu fotogrāfiju no sliktas.

  • 2014. gada 10. maijā, plkst. 7:05

    Silvija Radzobe: Grāmata par ilūzijām un traģēdiju (10)

    Nemitīgas apdraudētība, bailes par savu un tuvinieku dzīvībām, pilnīgs materiālās dzīves un tiesiskās sistēmas sabrukums, reliģisko institūciju iznīcināšana, demagoģijas eskalācija nevarēja neietekmēt tautas kolektīvo zemapziņu.

  • 2015. gada 7. aprīlī, plkst. 6:04

    Māris Zanders: Ticības lieta (4)

    Mēs esam ļoti skeptiski – dažkārt tik ļoti, ka tas tiek uzskatīts par problēmu. Tomēr vai nav tā, ka mūsu attiecībās ar varu ir daudz paļaušanās un uzticēšanās, kam ar racionālu novērtējumu maz saistības?

  • 2012. gada 22. novembrī, plkst. 10:11

    Jeļena Fanailova un Andrejs Sen-Seņkovs: Dzeja (10)

    Nešaubies – tā ir mīlestība. Bet viņai tik grūti ir pateikt: tas tu. Viņa pati visu veiks mūsu vietā. Sieviete skaista kā ūdens un upe. Vīrietis skaists kā gaisma un gaiss. Un viss šis džezs, No kura mēs neaizgājām, Atstāj cerību uz.

  • 2015. gada 18. septembrī, plkst. 6:09

    Vilis Lācītis: Ceturtā atskaņa Rainim (2)

    – Eu, Bārdainais, – no jumta jestri uzbļauj Lisijs, kad Bārda izlien uz balkona ar fleksi rokās, – jaunu atskaņu Rainim atradi? Bārda aizņemti parausta plecus un pārbauda, vai fleksis pierubīts.

  • 2014. gada 28. augustā, plkst. 7:08

    Politisko partiju aptauja: Kultūrpolitika (1)

    Uzlūkojot politisko partiju piedāvājumu pirms 12. Saeimas vēlēšanām, mēs lūdzām partijām atbildēt uz vairākiem jautājumiem, kas, mūsuprāt, ļautu labāk novērtēt priekšvēlēšanu solījumu ainu un politiķu izpratni par to, kādas ir Latvijas kultūras nozares aktualitātes šobrīd.

  • 2014. gada 13. janvārī, plkst. 8:01

    Rūta Briede: Neobligātā literatūra

    Arī manam spītīgajam raksturam, lai gan lasīju daudz un literatūras stundas man patika, "obligātās literatūras" obligātums šad tad nodarīja kaitējumu. Piemēram, Edvarta Virzas "Straumēnus" es izlasīju tikai tik daudz, lai atbildētu uz jautājumiem literatūras grāmatā.



Kultūras Ministrija
vkkf