Dzeja

Marija Gaļina: Kādēļ tu neguli?

Gagarins

 

Uz staba skaļrunis
Dzied dziesmu nerimis
Par tavu likteni sabeigto, salauzto, grūto.

Pusmūža grāmatvedis
Biļeti pērk
Savai sievietītei, kurai krepžoržeta tērps.

Rindā piektā nosēdinās viņus,
Aizslēgtas aiz viņiem durvis tiks.
Kinohronikā tiem piesienamo aerostatu parādīs.

Zinātnieku akadēmiķi,
Divas audējas un pļavu ziedos,
Šajā pasaulē viss zūd, skaņā, gaismā pārvēršas.

Lūk, jau arī viņi izzūd
Ēnā melni samtainā,
Šajās siltajās un pēdējās, šajās saulainajās dienās.

 

Cilvēciņš

Cilvēciņš uz austrumiem    dodas,
Viņam ir svilpīte, lampiņa dota.
Ja vajadzēs, paraus aukliņas divas
Piepūtīs glābšanas vesti pilnu.
Tālu lejā zem kājām ledus sāļš.
Ledus graudiņi, moku klājs.

Nevienam nav vajadzīgs, smieklīgs tas.
Virs klusuma cilvēciņš lido mazs.
Virs aklas putras bez uguntiņas nevienas.
Prot svilpītē iepūst, bet tas viņam nerada prieku.
Tumsā karājas ļautiņi rindās vien.
Parāde klusējoša, gaisos klīstošs dārzs,
Simts dvēseļu, dienu no nakts kas vairs neatšķir.

... ūdeņos sasaldēts ūdens dreifē un pil....

Ak, cik gan saldi, kad Visumu bužina
Ar borta ugunīm, tumsā tikt meklētam.
Visgodīgāk – svilpītē iesvilpt un piepūst vesti...
Cilvēciņš skumīgi ieklausās – lūk, tūlīt, lūk...
Bet motori rūc, un glāzē ledus kūst
Stjuarte pusdienās piedāvā vistu.
Cerības atmetiet.

 

...tā, viņa


Ir viņa gadus divdesmit par viņu jaunāka,
tik maiga āda viņai,
bet viņu moka sausums mutē, bailes, galvassāpes,
uz alkoholu vilkme,
viņš drebinoties pieceļas, nes viņai ūdeni no virtuves,
dzer viņa to un zobi klaudz pret glāzi,
aiz loga ziema, un no mākoņveida kabatas
uz viņiem raugās zvaigznes vientulīgais stars.
Jau viņu rāda TV2 kanālā,
jau viņai zvana ļaudis nezināmi,
un viņa raud, un saka, ka vairs neturpinās...
Ak, kungs, viņš domā, ja es pirmais nomiršu,
kam viņu atstāšu?
Kas viņai vārīs kafiju un muguriņu apsegs,
jo tik pret rītu viņa aizmigt spēj.
Ja šeit var vispār izdzīvot, tad tikai divatā,
rokās sadodoties, melnā durvju ailē lūkoties
un liesmojošā apkārtnē...
Viņš sevī pārspriež – vajag zvanīt vienam draugam,
par viņu aprunāties. Viņa sapnī
pa zaļu pļavu peld...
Viņš laikam izdzīvos, jo viņai vajadzīgs,
jo atkarīgi esam mēs no tiem, kam kalpojam,
un tādēļ viņa stiprāka par viņu ir.
Kas ledus jaunavai pārpasaulīga slava,
ja viņai viņš uz sabrukuma sliekšņa jānotur.
Jo, ja vien viņa neraudātu, nemocītos, neniķotos savā stilā, viņu nekrāptu,
viņš tikai tumsā lūkotos kā nohipnotizēts.


***


Kas tev ir, saka, kas tev ir?
Kādēļ tu neguli, vaicā.
Vakars jau klāt, koki čīkst,
Vējš dauzās, vārtiņi rīb,
Lido bezdelīgas un debesis zīmē...
Tāpat vien, atbild, nenāk miegs.
Vakars pieņemas spēkā, koki čīkst,
Vējš uzbrūk, vārtiņi rīb,
Debess satumst, un kas tur ir?
Bezdelīgas kā sikspārņi...
Neskaties debesīs, saka –
Dievs ar tām, lai jau lidinās,
Labāk paskaties logā, kā ābele elpo,
Ar mitrām piedurknēm plivinās,
Slēģi čīkst, aizkars virinās,
Knišļi ap lampu dejo.
Atbild – sērīgi ir man, bēdīgi,
Aizkars vēdinās, slēģi čīkst,
It kā ciemos kāds grib, bet atnākt nemāk,
Lūdz to mājās ielaist, raud un raud,
Knišļi sadeg uz lampas,
Man tik ļoti ir viņu žēl...
Nu un kas, saka, netiks iekšā viņš,
Kas par to, ka zem logiem klīst,
Zāli nomīda, granti gurkstina,
Kas par to, ka aizkaru plivina,
Gaudo, raud un slēģus virina...
Atbild – viņš jau ir mājā ienācis;
Redzi, kaķis šņāc, kūkumu uzmetis,
Lūk, jau sēž viņš uz vecā krēsla,
Māj ar galvu, skatās un čukst,
Māj ar galvu, uz mani skatās –
Palūdz viņu, lai aizgriežas...
Saka viņai – nu, un, bet tu nebaidies,
Skaties – viņam es blakus jau nostājies,
Ņemu viņa roku es savā,
Un aiz rokas vedīšu tālu prom,
Cauri dārzam uz čīkstošiem vārtiņiem,
Pa naksnīgo ceļu no šejienes prom,
Gar pūpoliem, galvas kas kustina,
Uz zeltītām, gaišzilām pļavām, –
Tām, no kurām vairs nepārnāk.

Atdzejoja Liāna Langa



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Joel Harris > loan  

    2015. gada 13. janvārī, plkst. 3:23

    Laimīgu Jauno gadu
    Vai jums ir nepieciešams kredīts? Lai sāktu jaunu dzīvi ar jauno gadu, vai arī jums ir nepieciešams kredīts, lai jūsu uzņēmumu vai personīgo jautājumiem, lūdzu, rakstiet mums tagad ar šādu informāciju. EMAIL scotiabankloans@gmail.com


    Vārds un uzvārds:
    Nepieciešamais
    VALSTS:
    SEX:
    ILGUMS:
    Mobilā tālruņa

  • Joel Harris > loan  

    2015. gada 13. janvārī, plkst. 3:23

    Laimīgu Jauno gadu
    Vai jums ir nepieciešams kredīts? Lai sāktu jaunu dzīvi ar jauno gadu, vai arī jums ir nepieciešams kredīts, lai jūsu uzņēmumu vai personīgo jautājumiem, lūdzu, rakstiet mums tagad ar šādu informāciju. EMAIL scotiabankloans@gmail.com


    Vārds un uzvārds:
    Nepieciešamais
    VALSTS:
    SEX:
    ILGUMS:
    Mobilā tālruņa

Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Dienas citāts

  • Cilvēks, kurš sapņo, ir ģēnijs.

    Akira Kurosava

Iesakām

  • 2015. gada 5. janvārī, plkst. 6:01

    Haralds Matulis: Latvija kartes centrā (11)

    Sabiedriskās attiecības ir mūsu laiku zinātne. Un gribam mēs to vai ne, bet fakts ir tāds, ka Latvija vienmēr ir bijusi Eiropai nozīmīgu notikumu arēna, un ģeogrāfiski mūsu zeme atrodas tieši pasaules centrā.

  • 2016. gada 28. oktobrī, plkst. 7:56

    Sandra Krastiņa: Maigi kā vīrietis

    Ģimeniskā sarunā par darbu gleznotāju Sandru Krastiņu "Satori" uzdevumā intervēja viņas dēls Kārlis Vērpe.

  • 2015. gada 14. oktobrī, plkst. 5:47

    Jānis Borgs: Artefaktu lietas un sociālā atbildība

    Izdzīvošanas griba izrādījās radošo rosību jundījošs faktors, kas lika atteikties no cēlām un ar īres maksu apgrūtinātām ekspozīcijas telpām, atiet no konsumerisma un komercijas glamūrīgās vides un mudināja iet teju hipozi alternatīvus ceļus.

  • 2015. gada 3. decembrī, plkst. 7:04

    Anna Auziņa: Aijai Jurjānei aizejot (1)

    30. novembrī mūžībā devusies Aija Jurjāne, māksliniece, ilggadēja Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas gleznošanas un kompozīcijas skolotāja, grāmatu "Gleznošana" un "Kompozīcija" autore.

  • 2012. gada 23. novembrī, plkst. 8:11

    Arvis Viguls: Galvas (54)

    Uzvarētāji guļ slikti. Tinte ir rūgta. Mēness uzaust virs pilsētas. Tā gaisma ir pietiekami stipra, lai tajā varētu lasīt. Bet mēs nepieskaramies grāmatai un, nespēdami panest tajā rakstīto, pielaižam tai uguni.

  • 2013. gada 4. aprīlī, plkst. 7:04

    Kaspars Valtmanis: Mūsu pilsētā (2)

    Mūsu pilsētā nedzer. Nedzer kaķi un suņi, nedzer ne putni, ne rāpuļi. Dzer tikai cilvēki, bet ar viņiem allaž kaut kas nav kārtībā. Nekārtība ir tik liela, ka arī dzeršana nepalīdzēs. Kaķi un suņi, arī putni un rāpuļi to saprot, bet cilvēks nē.

  • 2016. gada 29. aprīlī, plkst. 6:23

    Bārbala Simsone: Latviešu rakstnieku kosmiskās dēkas (3)

    Ja fantāzijas žanra aizmetņus latviešu literatūras vēsturē iespējams samanīt gan folkloras tekstu apdarēs, gan vēlāku laiku stāstos un romānos, tad zinātniskās fantastikas piedāvātās iespējas, šķiet, latviešu rakstnieku nevilina.

  • 2015. gada 30. aprīlī, plkst. 10:04

    Dita Jonīte: Margarita Stāraste leļļu teātrī

    Latvijas Leļļu teātrī nesen iestudēta izrāde-ilustrācija, kuras iedvesmas avots ir kāds labi zināms Latvijas kultūrvēstures elements. Šoreiz tas ir Margaritas Stārastes pasaku stāsts "Kas notiek Dižmežā?".