Dzeja

Marija Gaļina: Kādēļ tu neguli?

Gagarins

 

Uz staba skaļrunis
Dzied dziesmu nerimis
Par tavu likteni sabeigto, salauzto, grūto.

Pusmūža grāmatvedis
Biļeti pērk
Savai sievietītei, kurai krepžoržeta tērps.

Rindā piektā nosēdinās viņus,
Aizslēgtas aiz viņiem durvis tiks.
Kinohronikā tiem piesienamo aerostatu parādīs.

Zinātnieku akadēmiķi,
Divas audējas un pļavu ziedos,
Šajā pasaulē viss zūd, skaņā, gaismā pārvēršas.

Lūk, jau arī viņi izzūd
Ēnā melni samtainā,
Šajās siltajās un pēdējās, šajās saulainajās dienās.

 

Cilvēciņš

Cilvēciņš uz austrumiem    dodas,
Viņam ir svilpīte, lampiņa dota.
Ja vajadzēs, paraus aukliņas divas
Piepūtīs glābšanas vesti pilnu.
Tālu lejā zem kājām ledus sāļš.
Ledus graudiņi, moku klājs.

Nevienam nav vajadzīgs, smieklīgs tas.
Virs klusuma cilvēciņš lido mazs.
Virs aklas putras bez uguntiņas nevienas.
Prot svilpītē iepūst, bet tas viņam nerada prieku.
Tumsā karājas ļautiņi rindās vien.
Parāde klusējoša, gaisos klīstošs dārzs,
Simts dvēseļu, dienu no nakts kas vairs neatšķir.

... ūdeņos sasaldēts ūdens dreifē un pil....

Ak, cik gan saldi, kad Visumu bužina
Ar borta ugunīm, tumsā tikt meklētam.
Visgodīgāk – svilpītē iesvilpt un piepūst vesti...
Cilvēciņš skumīgi ieklausās – lūk, tūlīt, lūk...
Bet motori rūc, un glāzē ledus kūst
Stjuarte pusdienās piedāvā vistu.
Cerības atmetiet.

 

...tā, viņa


Ir viņa gadus divdesmit par viņu jaunāka,
tik maiga āda viņai,
bet viņu moka sausums mutē, bailes, galvassāpes,
uz alkoholu vilkme,
viņš drebinoties pieceļas, nes viņai ūdeni no virtuves,
dzer viņa to un zobi klaudz pret glāzi,
aiz loga ziema, un no mākoņveida kabatas
uz viņiem raugās zvaigznes vientulīgais stars.
Jau viņu rāda TV2 kanālā,
jau viņai zvana ļaudis nezināmi,
un viņa raud, un saka, ka vairs neturpinās...
Ak, kungs, viņš domā, ja es pirmais nomiršu,
kam viņu atstāšu?
Kas viņai vārīs kafiju un muguriņu apsegs,
jo tik pret rītu viņa aizmigt spēj.
Ja šeit var vispār izdzīvot, tad tikai divatā,
rokās sadodoties, melnā durvju ailē lūkoties
un liesmojošā apkārtnē...
Viņš sevī pārspriež – vajag zvanīt vienam draugam,
par viņu aprunāties. Viņa sapnī
pa zaļu pļavu peld...
Viņš laikam izdzīvos, jo viņai vajadzīgs,
jo atkarīgi esam mēs no tiem, kam kalpojam,
un tādēļ viņa stiprāka par viņu ir.
Kas ledus jaunavai pārpasaulīga slava,
ja viņai viņš uz sabrukuma sliekšņa jānotur.
Jo, ja vien viņa neraudātu, nemocītos, neniķotos savā stilā, viņu nekrāptu,
viņš tikai tumsā lūkotos kā nohipnotizēts.


***


Kas tev ir, saka, kas tev ir?
Kādēļ tu neguli, vaicā.
Vakars jau klāt, koki čīkst,
Vējš dauzās, vārtiņi rīb,
Lido bezdelīgas un debesis zīmē...
Tāpat vien, atbild, nenāk miegs.
Vakars pieņemas spēkā, koki čīkst,
Vējš uzbrūk, vārtiņi rīb,
Debess satumst, un kas tur ir?
Bezdelīgas kā sikspārņi...
Neskaties debesīs, saka –
Dievs ar tām, lai jau lidinās,
Labāk paskaties logā, kā ābele elpo,
Ar mitrām piedurknēm plivinās,
Slēģi čīkst, aizkars virinās,
Knišļi ap lampu dejo.
Atbild – sērīgi ir man, bēdīgi,
Aizkars vēdinās, slēģi čīkst,
It kā ciemos kāds grib, bet atnākt nemāk,
Lūdz to mājās ielaist, raud un raud,
Knišļi sadeg uz lampas,
Man tik ļoti ir viņu žēl...
Nu un kas, saka, netiks iekšā viņš,
Kas par to, ka zem logiem klīst,
Zāli nomīda, granti gurkstina,
Kas par to, ka aizkaru plivina,
Gaudo, raud un slēģus virina...
Atbild – viņš jau ir mājā ienācis;
Redzi, kaķis šņāc, kūkumu uzmetis,
Lūk, jau sēž viņš uz vecā krēsla,
Māj ar galvu, skatās un čukst,
Māj ar galvu, uz mani skatās –
Palūdz viņu, lai aizgriežas...
Saka viņai – nu, un, bet tu nebaidies,
Skaties – viņam es blakus jau nostājies,
Ņemu viņa roku es savā,
Un aiz rokas vedīšu tālu prom,
Cauri dārzam uz čīkstošiem vārtiņiem,
Pa naksnīgo ceļu no šejienes prom,
Gar pūpoliem, galvas kas kustina,
Uz zeltītām, gaišzilām pļavām, –
Tām, no kurām vairs nepārnāk.

Atdzejoja Liāna Langa



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Joel Harris > loan  

    2015. gada 13. janvārī, plkst. 3:23

    Laimīgu Jauno gadu
    Vai jums ir nepieciešams kredīts? Lai sāktu jaunu dzīvi ar jauno gadu, vai arī jums ir nepieciešams kredīts, lai jūsu uzņēmumu vai personīgo jautājumiem, lūdzu, rakstiet mums tagad ar šādu informāciju. EMAIL scotiabankloans@gmail.com


    Vārds un uzvārds:
    Nepieciešamais
    VALSTS:
    SEX:
    ILGUMS:
    Mobilā tālruņa

  • Joel Harris > loan  

    2015. gada 13. janvārī, plkst. 3:23

    Laimīgu Jauno gadu
    Vai jums ir nepieciešams kredīts? Lai sāktu jaunu dzīvi ar jauno gadu, vai arī jums ir nepieciešams kredīts, lai jūsu uzņēmumu vai personīgo jautājumiem, lūdzu, rakstiet mums tagad ar šādu informāciju. EMAIL scotiabankloans@gmail.com


    Vārds un uzvārds:
    Nepieciešamais
    VALSTS:
    SEX:
    ILGUMS:
    Mobilā tālruņa

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Klasiska ir grāmata, ko cilvēki slavē, bet nelasa.

    Marks Tvens

Iesakām

  • 2012. gada 23. aprīlī, plkst. 8:04

    Marta Krivade: Bajadēra. Nozagtā pasaka (91)

    Deja ķermeņa kompleksu mocītajai pēcpadomju sabiedrībai Baltijā šķiet vairāk tāda skuķu padarīšana, ko uzskatāmi demonstrē joks, ka „hokejs bez alus ir daiļslidošana”.

  • 2015. gada 16. septembrī, plkst. 6:09

    Buge Veseltofts: Ir tik daudz labas mūzikas pasaulē

    90. gadu sākumā viņš ienāca džezā ar ambiciozu ideju par "jaunu džeza koncepciju", kurā tika apvienoti tradicionāla džeza mūzikas instrumenti ar elektroniskās klubu mūzikas elementiem.

  • 2012. gada 16. martā, plkst. 8:48

    Ilmārs Šlāpins: Iekšējās Saules aptumsums (1)

    Par izrādi "12. diena" Dailes teātrī: "Katrā no izspēlētajām ainiņām kaut kas negaidīti mainās pašos cilvēkos un "pa vecam" nekas vairs nepaliek."

  • 2015. gada 2. decembrī, plkst. 6:01

    Krista Teivāne: Kāpēc mums atkal nesanāks? (3)

    Šoruden vairāku zīmīgu atgadījumu dēļ Latvijas izglītības sistēma nokļuva zem Dāmokla zobena kā paša Cicerona stāstā – tā teikt, neesot nemaz tik šķīsta, kā gribētos domāt.

  • 2016. gada 25. novembrī, plkst. 5:51

    Iveta Rezauska: Akrostihs Latvijai. No A līdz Z (1)

    radošā rakstainā rosinošā romantiskā rakstošā rāmā rimtinātā rātā skaistā saulainā sirsnīgā suminātā skaustā skubinātā sportiskā sāpinātā spundētā stiprā sirmā sarkanbaltsarkanā

  • 2013. gada 15. februārī, plkst. 1:17

    Andris Ogriņš: Mans draugs raksta romānu (30)

    Es, drūmi tērgādams, raku dobes, lai kaut ko iestādītu. Neskatoties uz manu ikgadējo centību, ziemās mēs allaž ciešam badu. Bet šis apsēdās lotosa pozā un mēģināja iesakņoties, un būtu jau izdevies, ja mana lāpsta svaigās saknītes nenocirstu.

  • 2012. gada 8. novembrī, plkst. 8:11

    Pauls Bankovskis: Es tādu dzīvi nevarētu nodzīvot (17)

    Viņš bija bibliotekārs un visu mūžu šajā amatā nostrādāja, tomēr tajā pašā laikā nodarbojās ar kaut ko tādu kā Imanuēla Kanta filozofija, kas, būsim godīgi, nav tā pati aizraujošākā proza.

  • 2014. gada 30. septembrī, plkst. 6:09

    Jānis Strods: Par jauniešiem un politiku (3)

    Jauniešu politiskās aktivitātes trūkums pārsteidz ar apbrīnojamu regularitāti – pieejamās vēlētāju aptaujas liecina par jauniešu izvēli nepiedalīties vēlēšanās gan pašvaldību, gan parlamenta un Eiropas Parlamenta līmeņos.



Kultūras Ministrija
vkkf