Dzeja

Marija Gaļina: Kādēļ tu neguli?

Gagarins

 

Uz staba skaļrunis
Dzied dziesmu nerimis
Par tavu likteni sabeigto, salauzto, grūto.

Pusmūža grāmatvedis
Biļeti pērk
Savai sievietītei, kurai krepžoržeta tērps.

Rindā piektā nosēdinās viņus,
Aizslēgtas aiz viņiem durvis tiks.
Kinohronikā tiem piesienamo aerostatu parādīs.

Zinātnieku akadēmiķi,
Divas audējas un pļavu ziedos,
Šajā pasaulē viss zūd, skaņā, gaismā pārvēršas.

Lūk, jau arī viņi izzūd
Ēnā melni samtainā,
Šajās siltajās un pēdējās, šajās saulainajās dienās.

 

Cilvēciņš

Cilvēciņš uz austrumiem    dodas,
Viņam ir svilpīte, lampiņa dota.
Ja vajadzēs, paraus aukliņas divas
Piepūtīs glābšanas vesti pilnu.
Tālu lejā zem kājām ledus sāļš.
Ledus graudiņi, moku klājs.

Nevienam nav vajadzīgs, smieklīgs tas.
Virs klusuma cilvēciņš lido mazs.
Virs aklas putras bez uguntiņas nevienas.
Prot svilpītē iepūst, bet tas viņam nerada prieku.
Tumsā karājas ļautiņi rindās vien.
Parāde klusējoša, gaisos klīstošs dārzs,
Simts dvēseļu, dienu no nakts kas vairs neatšķir.

... ūdeņos sasaldēts ūdens dreifē un pil....

Ak, cik gan saldi, kad Visumu bužina
Ar borta ugunīm, tumsā tikt meklētam.
Visgodīgāk – svilpītē iesvilpt un piepūst vesti...
Cilvēciņš skumīgi ieklausās – lūk, tūlīt, lūk...
Bet motori rūc, un glāzē ledus kūst
Stjuarte pusdienās piedāvā vistu.
Cerības atmetiet.

 

...tā, viņa


Ir viņa gadus divdesmit par viņu jaunāka,
tik maiga āda viņai,
bet viņu moka sausums mutē, bailes, galvassāpes,
uz alkoholu vilkme,
viņš drebinoties pieceļas, nes viņai ūdeni no virtuves,
dzer viņa to un zobi klaudz pret glāzi,
aiz loga ziema, un no mākoņveida kabatas
uz viņiem raugās zvaigznes vientulīgais stars.
Jau viņu rāda TV2 kanālā,
jau viņai zvana ļaudis nezināmi,
un viņa raud, un saka, ka vairs neturpinās...
Ak, kungs, viņš domā, ja es pirmais nomiršu,
kam viņu atstāšu?
Kas viņai vārīs kafiju un muguriņu apsegs,
jo tik pret rītu viņa aizmigt spēj.
Ja šeit var vispār izdzīvot, tad tikai divatā,
rokās sadodoties, melnā durvju ailē lūkoties
un liesmojošā apkārtnē...
Viņš sevī pārspriež – vajag zvanīt vienam draugam,
par viņu aprunāties. Viņa sapnī
pa zaļu pļavu peld...
Viņš laikam izdzīvos, jo viņai vajadzīgs,
jo atkarīgi esam mēs no tiem, kam kalpojam,
un tādēļ viņa stiprāka par viņu ir.
Kas ledus jaunavai pārpasaulīga slava,
ja viņai viņš uz sabrukuma sliekšņa jānotur.
Jo, ja vien viņa neraudātu, nemocītos, neniķotos savā stilā, viņu nekrāptu,
viņš tikai tumsā lūkotos kā nohipnotizēts.


***


Kas tev ir, saka, kas tev ir?
Kādēļ tu neguli, vaicā.
Vakars jau klāt, koki čīkst,
Vējš dauzās, vārtiņi rīb,
Lido bezdelīgas un debesis zīmē...
Tāpat vien, atbild, nenāk miegs.
Vakars pieņemas spēkā, koki čīkst,
Vējš uzbrūk, vārtiņi rīb,
Debess satumst, un kas tur ir?
Bezdelīgas kā sikspārņi...
Neskaties debesīs, saka –
Dievs ar tām, lai jau lidinās,
Labāk paskaties logā, kā ābele elpo,
Ar mitrām piedurknēm plivinās,
Slēģi čīkst, aizkars virinās,
Knišļi ap lampu dejo.
Atbild – sērīgi ir man, bēdīgi,
Aizkars vēdinās, slēģi čīkst,
It kā ciemos kāds grib, bet atnākt nemāk,
Lūdz to mājās ielaist, raud un raud,
Knišļi sadeg uz lampas,
Man tik ļoti ir viņu žēl...
Nu un kas, saka, netiks iekšā viņš,
Kas par to, ka zem logiem klīst,
Zāli nomīda, granti gurkstina,
Kas par to, ka aizkaru plivina,
Gaudo, raud un slēģus virina...
Atbild – viņš jau ir mājā ienācis;
Redzi, kaķis šņāc, kūkumu uzmetis,
Lūk, jau sēž viņš uz vecā krēsla,
Māj ar galvu, skatās un čukst,
Māj ar galvu, uz mani skatās –
Palūdz viņu, lai aizgriežas...
Saka viņai – nu, un, bet tu nebaidies,
Skaties – viņam es blakus jau nostājies,
Ņemu viņa roku es savā,
Un aiz rokas vedīšu tālu prom,
Cauri dārzam uz čīkstošiem vārtiņiem,
Pa naksnīgo ceļu no šejienes prom,
Gar pūpoliem, galvas kas kustina,
Uz zeltītām, gaišzilām pļavām, –
Tām, no kurām vairs nepārnāk.

Atdzejoja Liāna Langa



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Joel Harris > loan  

    2015. gada 13. janvārī, plkst. 3:23

    Laimīgu Jauno gadu
    Vai jums ir nepieciešams kredīts? Lai sāktu jaunu dzīvi ar jauno gadu, vai arī jums ir nepieciešams kredīts, lai jūsu uzņēmumu vai personīgo jautājumiem, lūdzu, rakstiet mums tagad ar šādu informāciju. EMAIL scotiabankloans@gmail.com


    Vārds un uzvārds:
    Nepieciešamais
    VALSTS:
    SEX:
    ILGUMS:
    Mobilā tālruņa

  • Joel Harris > loan  

    2015. gada 13. janvārī, plkst. 3:23

    Laimīgu Jauno gadu
    Vai jums ir nepieciešams kredīts? Lai sāktu jaunu dzīvi ar jauno gadu, vai arī jums ir nepieciešams kredīts, lai jūsu uzņēmumu vai personīgo jautājumiem, lūdzu, rakstiet mums tagad ar šādu informāciju. EMAIL scotiabankloans@gmail.com


    Vārds un uzvārds:
    Nepieciešamais
    VALSTS:
    SEX:
    ILGUMS:
    Mobilā tālruņa

Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Dienas citāts

  • Parīze vienmēr ir lieliska ideja.

    Odrija Hepbērna

Iesakām

  • 2014. gada 7. maijā, plkst. 7:10

    Ilmārs Šlāpins: Verga dvēsele (24)

    Verga dvēselei vienmēr atradīsies argumenti par labu jaunai un stiprākai pātagai – kārtībai taču jābūt, drošība man ir svarīgāka, par labklājību ir jārūpējas, ideāli un vērtības ir jāsargā. Brīvībai praktiski nav nekādu attaisnojumu.

  • 2015. gada 9. jūlijā, plkst. 11:30

    Roalds Dobrovenskis: Rainis pirmkārt bija domātājs

    Roalda Dobrovenska grāmata "Rainis un viņa brāļi" ir viens no spilgtākajiem un oriģinālākajiem darbiem par Raini kā cilvēku. Mēs tikāmies ar Dobrovenski, lai parunātu par to, kā iespējams saprast ģēniju.

  • 2016. gada 9. februārī, plkst. 6:30

    Silvija Radzobe: Impresionistiska izrāde

    Māras Ķimeles jaunāko iestudējumu Jaunajā Rīgas teātrī – Ingmara Bergmana lugu "Rudens sonāte" – var salīdzināt ar impresionistisku gleznu. Liela nozīme ir atmosfērai, ko veido izsmalcināta gaismu, krāsu un skaņu mainīgā partitūra.

  • 2012. gada 27. februārī, plkst. 6:02

    Tomass Hendriks Ilvess: Uzruna Igaunijas neatkarības dienā (13)

    Mūsu izvēles iespējas ir lielākas nekā jebkad agrāk. Mēs paši esam radījuši, veidojuši un atklājuši šīs iespējas.

  • 2014. gada 16. maijā, plkst. 0:12

    Inga Kope-Grosa: Bezmiega naktīs

    Jautrais pastnieks Jona sarkanā ikdienas uzsvārcī zelta vēstules ik dienas no karalienes nes. Un otrdienās ziņas kādas no vietējā miesnieka. Bet svētdienās Dieva čukstus pie namdurvīm sudraba zīlīte nes.

  • 2015. gada 23. janvārī, plkst. 6:01

    Agnija Kazuša: Mana interneta dzīve (1)

    "Tiksiet galā vai vajag palīdzību?" bibliotekāre noprasa, kad grasos sēsties. Tas nu gan mani nedaudz aizvaino. Tikai tāpēc, ka esmu cienījamā vecumā, vajag tūlīt pieņemt, ka neko nejēdzu.

  • 2014. gada 5. martā, plkst. 1:48

    Ivars Neiders: Patriotisms kā tikums (6)

    Patriotisma jūtas neizbēgami ģenerē karu. Valstis uzvedas kā egoistiski indivīdi, kuriem rūp tikai viņu intereses, bet, pateicoties iespējai aizbildināties ar patriotisma jūtām, šāda veida rīcība tiek akceptēta.

  • 2016. gada 12. augustā, plkst. 8:01

    Aivars Madris: Tēta azotē

    Tēva tēls sevī iemieso jau no sengrieķu pasaules pazīstamās pretējās stihijas: gan apolonisko, kas saistās ar kārtību, viedumu un mieru, gan vētraino un mežonīgo dionīsisko pasauli.