Horhe Luiss Borhess: Mūris un grāmatas (2)

2003. gada 29. oktobrī, plkst. 0:00

Rubrika: Bibliotēka
(eseja)
1950

He, Whose long wall the wand'ring Tartar bounds... Pope, Dunciad, II, 76

Pirms dažām dienām izlasīju, ka cilvēks, kas pavēlējis uzcelt turpat vai bezgalīgo Ķīnas mūri, bijis tas pats Pirmais Imperators Si Huandi, kurš lika sadedzināt visas iepriekšējo laikmetu grāmatas. Ka abas tik vērienīgās ieceres — pieci simti jūdžu pret barbariem vērsta akmens un nežēlīga visas vēstures (lasi — pagātnes) iznīdēšana — pieder vienam un tam pašam cilvēkam un savā ziņā raksturo viņu, tas grūti skaidrojamā veidā mani gan apmierināja, gan uztrauca. Izanalizēt minēto emociju ir šo piezīmju nolūks.

No vēstures viedokļa abos pasākumos nav it nekā noslēpumaina. Si Huandi, kas dzīvoja Hannibala iekarojumu laikā, prata pakļaut Sešvalstis savai varai un visnotaļ sagraut feodālo iekārtu. Viņš cēla mūri, jo mūri kalpo aizsardzībai. Viņš

dedzināja grāmatas, jo pretinieki tās izmantoja seno valdnieku cildināšanai. Dedzināt grāmatas un celt nocietinājumus ir vienmēr bijis zemes valdītāju uzdevums. Neparasti Si Huandi rīcībā varētu likties vienīgi tās mērogi — tā uzskata vairāki sinologi. Taču man šķiet, ka aprakstītie veikumi ir kas vairāk nekā vien sakāpināts vai pārspīlēts ikdienišķības variants. Iežogot dārzu vai lauku ir pašsaprotama lieta, bet gan ne — iežogot impēriju. Tāpat nav nieka darbs panākt, lai pati konservatīvākā rase pasaulē aizmirst savu pagātni, vienalga, mītisku vai īstenu. Ķīnas laikagrāmatas jau ietvēra trīs gadu tūkstošus (un tajos — gan Dzelteno imperatoru, gan Džuandzi, gan Konfūciju, gan Laodzi), kad Si Huandi pavēlēja, lai vēsture sāktos no viņa.

Si Huandi izsūtīja trimdā savu māti — par tikumisku vaļību. Tradicionālisti šajā bargajā spriedumā saskatīja vienīgi žēlsirdības trūkumu; taču varētu izrādīties, ka Si Huandi gribēja iznīcināt visu pagātni taisni tādēļ, lai iznīcinātu vienu vienīgu atmiņu: savas mātes negodu. (Diezgan līdzīgā kārtā cits valdnieks reiz Jūdejā pavēlēja nonāvēt visus puisēnus tikai tādēļ, lai nonāvētu vienu.) Šis minējums gan liekas ievērības cienīgs, taču tas nesaka mums neko par otru mīta aspektu, proti, par mūri. Vēsturnieki apgalvo, ka Si Huandi aizliedzis minēt nāvi un ka viņš meklējis nemirstības eliksīru; valdnieks mājojis simboliski iekārtotā pilī, kurā bijis tik pat istabu, cik gadam dienu. Šie apstākļi vedina domāt, ka mūris (telpā) un uguns (laikā) bijuši maģiski šķēršļi, kam jāatvaira nāve. It viss alkst sevī turpināties, rakstīja Baruhs Spinoza; varbūt imperators un viņa magi uzskatīja, ka nemirstība piemīt imanenti un iznīcības sērga nejaudā iekļūt noslēgtā lokā. Varbūt imperators gribēja radīt Laiku no jauna un nosaucās par Pirmo tādēļ, lai patiešām būtu pirmais, un par Huandi - mītisko imperatoru, kas izgudrojis rakstu zīmes un kompasu un, ka vesta «Noteikumu grāmata», devis lietam to īstenos vārdus. Līdz mūsdienām saglabājušies uzraksti apliecina Si Huandi lepošanos, ka viņa valstī ik lietai esot dots visatbilstošākais vārds. Viņš sapņoja par nemirstīgas dinastijas dibināšanu un pavēlēja, lai viņa mantiniekus sauc par Otro Imperatoru, Trešo Imperatoru, Ceturto Imperatoru un tā līdz bezgalībai... Pagaidām esam meklējuši maģisku skaidrojumu, taču varētu iedomāties arī, ka mūra celšana un grāmatu dedzināšana nemaz nebija vienlaicīgas rīcības. Tad (atbilstoši mūsu pašu izvēlētai secībai) mēs iegūtu priekšstatu par valdnieku, kas sākumā grauj, bet vēlāk lūko saglābt, vai par vīlušos valdnieku, kas sagrauj to, ko iepriekš sargājis. Abi pieļāvumi ir visai dramatiski, taču vēsturē, cik varu spriest, tiem trūkst pamatojuma. Herberts Allens Džailzs vēstī, ka tie, kas iedrošinājās slēpt grāmatas, tika zīmogoti ar kvēlošu dzelzi un notiesāti līdz pat mūža galam celt baismīgo mūri. Šī ziņa rosina vai pieļauj vēl citu interpretāciju. Varbūt mūris bija metafora, varbūt Si Huandi notiesāja pagātnes pielūdzējus uz darbiem, kas tikpat neaptverami kā pagātne, tikpat bezjēdzīgi un truli. Varbūt mūris bij izaicinājums, varbūt Si Huandi sprieda: «Cilvēki mīl pagātni, un pret šo mīlestību nejaudāju ne es, ne mani bendes; taču reiz nāks cilvēks, kas jutīs to pašu, ko es, un tas manu mūri iznīcinās, kā es iznīcināju grāmatas, un izdzēsīs atmiņas par mani, un pats būs tikai mana ēna un mans spogulis un nezinās to.» Varbūt Si Huandi iekļāva savu impēriju mūros tādēļ, ka apzinājās tās nīcību, un sadedzināja grāmatas tādēļ, ka atzina tās par svētām, uzskatīja, ka grāmatas māca to pašu, ko māca Visums un katra cilvēka sirdsapziņa. Varbūt bibliotēku dedzināšana un mūra celšana ir darbības, kas kādā slepenā veidā atceļ viena otru.

Esmīgais mūris, kas šo un visus citus mirkļus met savu ēnu sistēmu pār zemēm, kuras ieraudzīt man nebūs lemts, pats ir tikai ēna, kuru met valdnieks, kas visgodbijīgākajai tautai pavēlēja dedzināt savu pagātni. Jāpieņem, ka šī ideja spēj mūs aizgrābt pati par sevi, neatkarīgi no minējumiem, kurus tā pieļauj. (Tās vērtība var būt pašā pretstatā starp rasini un zusmi tik milzīgos apmēros.) Šo gadījumu vispārinot, varētu secināt, ka ikkuras formas vērtība ir pašā tajā, bet nevis tās pieļaujamā «saturā». Tas sakristu ar Benedeto Kročes viedokli. Jau Paters 1877. gadā apgalvoja, ka visas mākslas tiecas kļūt par mūziku, kas pati ir tikai tīra forma. Mūzika, laimes izjūtas, mitoloģija, laika izgrobotas sejas, daži mijkrēšļi un dažas vietas vēlas sacīt mums kaut ko vai ir pateikuši mums kaut ko tādu, kam mēs nedrīkstētu ļaut zust, vai grasās ko teikt. Un varbūt tieši šai neizsacītības mūžīgajā klātbūtnē realizējas estētiskais.

Buenosairesa, 1950

No spāņu valodas tulkojis Uldis Bērziņš.
Grāmata, 1990. g. februāris

Pēdējie komentāri:

• korektors korektors 28.07.10 6:19

  nesaprotu kaapeec jaapublicee raksti ar tik daudz drukas kl'uudaam. luudzu lasiet tekstus daargie satori redaktori/korektori. apshaubu vai Beerzin'a kungs atl'autos taadus tekstus laist klajaa. :(

• korektors korektors 28.07.10 6:38

  nesaprotu kaapeec jaapublicee raksti ar tik daudz drukas kl'uudaam. luudzu lasiet tekstus daargie satori redaktori/korektori. apshaubu vai Beerzin'a kungs atl'autos taadus tekstus laist klajaa. :(

Piedalies diskusijā:

Komentāru forma